Voldemārs Mezītis, sporta entuziasts: – Pagājusī nedēļa ir īpaša ar to, ka piedalījos Baltijas vienotības skrējienā “Sirdspuksti Baltijai”. Tas man bija kā pienākums – piedalīties šajā skrējienā, jo pirms 20 gadiem, kad bija sadošanās rokās, tā izveidojot “Baltijas ceļu”, es arī piedalījos. Toreiz stāvējām pie Valmieras.
Skrējienā cilvēku bija daudz. No Gulbenes bijām apmēram 25 cilvēki. Braucām ar autobusu. Varbūt kāds arī aizbrauca ar savu transportu uz šo skrējienu.
Rīgā jau bija sarīkoti lielie pasākumi, bet mēs principā noskrējām, padalījāmies emocijās un braucām mājās. Nekas īpaši organizēts vēl netika, bet piemēram, Igaunijā esot deguši ugunskuri gar malām. Mums tā nebija. Cilvēki gan māja ar rokām, kad mēs skrējām.
Sajūtas, protams, bija līdz asarām. Mūsu skriešanas laiks bija pulksten 13.30. Vakarā vēl paspēju noskatīties pasaules čempionātu šķēpa mešanā. Bet pārsvarā iepriekšējā nedēļa pagāja, sēžot pie televizora un skatoties pasaules čempionātu vieglatlētikā. Skatījos arī par Likteņdārzu. Tas arī izsauca tādas interesantas emocijas. Kundze jau teica, ka vajag mums arī ziedot Likteņdārzam, bet gan jau vēl paspēsim.
