Valsts nodarbinātības dienests ir noslēdzis līgumu ar Zviedrijas un Vācijas valdību par praktikantu apmaiņu.
Valsts nodarbinātības dienests (VND) ir noslēdzis līgumu ar Zviedrijas un Vācijas valdību par praktikantu apmaiņu. Turklāt dienests līdz 2000. gada
21. decembrim reģistrējis 18 firmas, kas nodrošina darbu ārzemēs, un dienests galvo par šo firmu likumību un tiesiskumu.
Tomēr Gulbenes rajona iedzīvotāji iespēju strādāt ārpus Latvijas izmanto reti – pērn tikai viens iedzīvotāji, jo visi priekšnosacījumi ir grūti izpildāmi.
“Šīs firmas, kas piedāvā darbu ārzemēs un kuras ir reģistrētas VND, var izmantot gan bezdarbnieks, gan strādājošais. Daudzus no šā piedāvājuma attur grūtie priekšnosacījumi. Visgrūtāk izpildīt Vācijas prasību, lai konkrētās personas darba stāžs savā profesijā būtu vismaz divi gadi pēdējo piecu gadu laikā,” informē Valsts nodarbinātības dienesta Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko.
Priekšnosacījumi viesstrādniekam Vācijā ir vecums no 18 līdz 40 gadiem, pabeigta profesionālā izglītība vai atbilstoša profesionālā kvalifikācija, Latvijas Republikas pilsonība, vācu valodas zināšanas tādā līmenī, lai varētu saprasties ar darba devēju konkrētās profesijas ietvaros, un darba stāžs savā profesijā vismaz divi gadi pēdējo piecu gadu laikā.
“Darba atļauja parasti tiek dota uz 12 mēnešiem, tomēr atsevišķos gadījumos tā tiek pagarināta līdz 18 mēnešiem. Vācijā viesstrādnieki var strādāt par namdariem, mūrniekiem un apmetējiem, miesniekiem, ceturtās un piektās kategorijas celtniecības speciālistiem, dārzniekiem, kvalificētiem mežstrādniekiem, jumiķiem, maizniekiem (konditoriem un pavāriem), bruģētājiem, laukstrādniekiem, skārdniekiem un medmāsām (veco ļaužu un invalīdu aprūpē),” saka V.Lituņenko.
Lai strādātu Zviedrijā, jābūt 18 līdz 30 gadus veciem, ar pabeigtu profesionālo izglītību vai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, Latvijas Republikas pilsonībai un angļu, zviedru vai vācu valodas zināšanām, lai varētu saprasties ar darba devēju konkrētās profesijās.
” Šeit neprasa darba stāžu. Bet darba piedāvājums ir trūcīgāks nekā Vācijā, jo vajadzīgi teorētiski un praktiski izglītoti jaunieši darbam lauksaimniecībā, dārzkopībā un lopkopībā,” saka V.Lituņenko.
Gulbenes filiāles vadītājs uzsver, ka cilvēkam jāpārliecinās, vai viņš izmanto licencētu firmu. “Ir bijis gadījums, kad cilvēks samaksā 400 latus, bet vairs nav ne firmas, ne darba ārzemēs,” atzīst V.Lituņenko.
Daudzas firmas piedāvā lauksaimniecības darbus Īrijā un Lielbritānijā, celtniecības – Krievijā, apkalpojošo sfēru, šovbiznesu un darbu dejotājām Šveicē un Amerikā, lauksaimniecības darbus Portugālē, Austrijā un Francijā.
“Iedzīvotāji, kas izmanto šos piedāvājumus, daudz strādā, bet viņi gada laikā arī labi nopelna,” atzīst V.Lituņenko.
