Lielākā daļa rajona pašvaldību jau izdarījušas izvēli, kur atradīsies pēc tam, kad būs notikusi administratīvi teritoriālā reforma – tās pievienosies Gulbenes pilsētai, veidojot Gulbenes novadu.
Lielākā daļa rajona pašvaldību jau izdarījušas izvēli, kur atradīsies pēc tam, kad būs notikusi administratīvi teritoriālā reforma – tās pievienosies Gulbenes pilsētai, veidojot Gulbenes novadu.
Vairākas tā sauktās lielās pašvaldības gatavas apvienoties savstarpēji, izveidojot savu novadu. Ir pagasti, kas Gulbenei pievienosies tikai tad, kad varonīgi būs turējušās pašas saviem spēkiem, līdz tām nāksies pakļauties augstākās varas spiedienam.
Garantē lielākas iespējas
Galgauskas pagasts apņēmies pievienoties Gulbenes pilsētai. Par to pagastā diskutējuši deputāti un pašvaldības iestāžu darbinieki.
“Esam pārliecināti, ka atrašanās novadā Galgauskai garantē lielākas iespējas nekā tad, ja mēs mēģinātu pastāvēt atsevišķi. Mēs daudz labāk varētu izstrādāt projektus un apgūt Eiropas Savienības naudu, kas ļautu Galgauskā uzlabot infrastruktūru, piemēram, sakārtot ceļus, ūdenssaimniecību, kanalizācijas sistēmu. Šā darba veikšanai pagastam ir tapis projekts, kuru realizēt varbūt sāksim jau šajā gadā,” stāsta Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētājs Stanislavs Gžibovskis.
Varianti – ģeogrāfiski neizdevīgi
Daukstu pagasta pašvaldības vadītāja Sandra Duļbinska bilst, ka pagasta iedzīvotāji izteikuši vēlmi pastāvēt un darboties paši par sevi, saglabājot lauku vidi.
“Ja mums neļaus pastāvēt ar šo domu, tad vadīsimies pēc principa – jo mazāk, jo labāk. Jo mazāks novads, jo mums būs lielāka teikšana un sava pagasta labā varēsim paveikt vairāk, lai gan, atklāti sakot, mums nav izvēles. Apvienošanās iespējama tikai ar apkārtējiem pagastiem. Deputātu domas dalās, tāpēc neesam pateikuši arī Gulbenes pilsētai kategorisku “nē”. Esmu dzirdējusi, ka arī lielajā valdības plānojuma kartē Daukstu pagasts jau saistīts ar pilsētu. Diemžēl ģeogrāfiski izdevīgs mums nav neviens variants,” saka S.Duļbinska.
Draudzību piedāvās kaimiņiem
Arī Druvienas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Graumanis par ideālāko variantu uzskata iespēju Druvienai pastāvēt pašai par sevi. Apzinoties, ka tas diezin vai būs iespējams, pašvaldības vadītājs bilst, ka pieļauj pagasta iekļaušanu novadā, kurā nebūtu Gulbenes pilsētas.
“Pilsētas un lauku problēmas atšķiras. Kļūstot par mazāka novada sastāvdaļu, ir lielākas cerības, ka arī pagasta pārstāvji varētu būt pie teikšanas, kas pilsētā būtu ļoti nosacīti. Tas ietekmē arī lēmumus, jo, kamēr pie varas ir tie, kas veicina apvienošanos, ir viena kārtība, bet, kā tie pie varas netiek – viss mainās. Ja veidotāji atbild par to, ko ir darījuši, tad arī saimniekošana ir loģiskāka, citādāk, ja visu regulē un nosaka jaunie. Druvēniešus uztrauc tas, ka nebūs līdzsvarotības starp pilsētu un laukiem, bet tas savukārt traucēs attīstību. Apvienojoties vairākiem nelieliem pagastiem, iespējams, būs mazāk līdzekļu, toties lielākas iespējas iedzīvotāju pārstāvniecībai,” uzskata J.Graumanis. Viņš pieļauj Druvienas apvienošanos ar tuvākajiem kaimiņiem – Ranku un Lizumu.
Jaungulbenes pagasta pašvaldība pieņēmusi lēmumu pastāvēt atsevišķi, bet pēc sarunas Latvijas Pašvaldības lietu ministrijā pastāv iespēja Jaungulbenei apvienoties ar Līgo pagastu. Tam piekrīt arī Jaungulbenes pagasta deputāti.
Nevar ciest pagasta iedzīvotāji
Stradu pagasta pašvaldība politisku lēmumu sākt sarunas ar Gulbenes pilsētas pašvaldību par pievienošanos pieņēmusi pagājušā gada decembrī. Ir izvērtēti visi argumenti, lai pēc apvienošanās cietēji nebūtu pagasta iedzīvotāji. Ar tiem iepazīstināta arī pilsētas domes vadība.
“Stradu pagasts var pastāvēt arī pats par sevi kā atsevišķa vienība, bet tā nekādā gadījumā nav novads, jo tam trūkst atsevišķu kritēriju. Mēs jau faktiski esam daļa no pilsētas. Tas izsaka visu,” saka Stradu pagasta pašvaldības vadītāja Anna Vīgante.
Litenes pagasta pašvaldība cer, ka varbūt izdosies pastāvēt kā atsevišķai vienībai. Ar tādu nolūku 1998.gadā pašvaldība parakstījusi līgumu par Malienas atkritumu poligona izveidi. Ja tomēr tas nebūs iespējams, tad Litene pievienosies Gulbenes pilsētai. Līdzīgi rīkosies arī Stāmerienas pagasts.
Nabags nabagu nepataisīs bagātu
Tirzas pagasta padomes lēmums būs atkarīgs no tā, ko teiks pagasta iedzīvotāji, kas sapulcē pulcēsies aprīļa pirmajā nedēļā.
“Ja pakļausimies reformai, tad Tirzas pagastu skatām kā Gulbenes novada sastāvdaļu, par mazajiem novadiem jāaizmirst, jo nabags nabagu bagātu nepataisīs. Apvienojoties trīs mazām pašvaldībām, labi dzīvos tikai turīgākā, jo tā eksistēs uz abu pārējo rēķina. Ja vien nebūtu noteikta sankcija “Neapvienosieties, mēs jums nedosim naudu!”, mēs lieliski varētu ar visu tikt galā arī paši,” saka Tirzas pagasta sekretāre Sarmīte Krišāne.
Par sava novada veidošanu domā Lejasciems, Lizums un Ranka, bet arī te vēl ir daudz diskutējamu jautājumu.
****
Kas rada bažas?
Pagastu vadītāji uzskata, ka lielā novadā tā domē netiks pārstāvēti pagastu cilvēki, kam rūpētu attiecīgās teritorijas attīstība. Vēlot pēc partiju sarakstiem, lielākas iespējas novada domē strādāt būs pārstāvjiem no pilsētas.
Var gadīties, ka atsevišķi pagasti novada domē vispār nebūs pārstāvēti.
Pašvaldības norūpējušās, ka centralizācijas rezultātā arī nozīmīgie lēmumi tiks pieņemti vienā vietā, tāpēc pašvaldības, kas atrodas tālāk no centra, atradīsies neizdevīgā situācijā.
Uzņēmēji darbību galvenokārt attīstīs centrā, jo tur ir vairāk iedzīvotāju, tāpēc arī lielāka darbaspēka izvēle.
