11.novembris ir datums, kas ierakstīts visās mācību grāmatās.
11.novembris ir datums, kas ierakstīts visās mācību grāmatās. 1918.gada 11.novembrī Francijā, Kompjēnas mežā tika parakstīts pamiers starp Antantes valstīm un Vāciju, Vācija kapitulēja, tāpēc, lai gan miera līgums tika noslēgts tikai 1919.gadā, 11.novembris jāuzskata par Pirmā Pasaules kara beigu datumu.
Tieši pēc gada – 1919.gada 11.novembrī – risinājās vēsturiski svarīgi notikumi arī Latvijā. Oktobrī bija sācies bermontiešu iebrukums, kas bija tik sekmīgs, ka slikti apbruņotā un apgādātā, iepriekšējās cīņās nogurdinātā Latvijas armija bija atkāpusies līdz pat Rīgai. 11.novembrī bermontieši jau bija ieņēmuši Pārdaugavu, un cīņas sākās uz tilta pār Daugavu. Tas bija izšķirošs brīdis ne tikai Rīgas aizstāvēšanā, bet arī Latvijas valsts pastāvēšanā vispār.
Latviešu karavīru varonība un pārliecība par savu taisnību palīdzēja kaujās uz tilta bermontiešus apturēt un padzīt no Rīgas, vēlāk arī no visas Latvijas.
Brīvības cīņās, kas ilga no 1918.gada beigām līdz pat 1920.gada februārim, bermontiešu padzīšana no Rīgas ir viens no spilgtākajiem notikumiem. Šajā dienā parādītā drosme rosināja domu par Lāčplēša varonību cīņās pret vācu krustnešiem, tādēļ kopš šīm cīņām 11.novembris Latvijas vēsturē ir Lāčplēša diena.
Latvijas aizstāvju apbalvošanai jau 1919.gada 11.novembrī simboliski nodibināja Latvijas augstāko (un vienīgo) militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni. Ar šo ordeni apbalvoja tos, kas to bija pelnījuši, aizstāvot Latviju. Pavisam ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 2116 cīnītāji. Starp viņiem – 37 karavīri, kas dzimuši tagadējā Gulbenes rajona teritorijā. Vēl deviņi Lāčplēša ordeņa kavalieri ir vēlāk dzīvojuši vai darbojušies Gulbenes rajonā. Katram no viņiem ir savs dzīvesstāsts, bet kopīgs ir tas, ka Brīvības cīņās katrs no viņiem bija savā vietā un laikā, tā sargājot savu zemi.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kas dzimuši Gulbenes rajonā
– Ādlers Ludvigs – dzimis 1895.gadā Jaungulbenē. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919.gada 15.jūnijā, bijis 9. Rēzeknes kājnieku pulka rotas komandieris. Piešķirta jaunsaimniecība Jaungulbenes pagasta “Ezernieku” pusmuižā. 1944.gadā emigrējis, miris 1965.gadā Londonā.
– Aparnieks Arturs – dzimis 1896. gadā Beļavā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada aprīlī, iecelts par Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieri. Piedalījies bermontiešu padzīšanā, Latgales atbrīvošanā. Apcietināts 1940.gada augustā, Baltijas Sevišķā kara apgabala tribunālā notiesāts uz 10 gadiem, par mēģinājumu Krasnojarskā organizēt sacelšanos notiesāts vēl uz 5 gadiem, izsūtījumā līdz 1956.gadam. 1966.gadā pārcēlies uz ASV, miris 1968.gadā.
– Bielajs Alberts Rihards – dzimis 1889.gadā Stāmerienā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 8.decembrī Neatkarības rotā, vēlāk cīnījies 1.(4.) Valmieras kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 1919.gada 30.maijā piedalījies cīņās pie Stāmerienas – brīvprātīgi uzņēmās artilērijas uguns koriģēšanu, tā sekmēdams Stāmerienas ieņemšanu, kur kā trofeju iegūst lielinieku bruņuvilcienu. Piešķirta jaunsaimniecība Stāmerienas “Lāčplēšos”. Miris 1944.gadā.
– Bisenieks Ādolfs – dzimis 1896. gadā Jaungulbenē. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 15.jūnijā, cīnījies pret bermontiešiem. Dzīvojis Viļānos un Rīgā. Par turpmāko likteni ziņu nav.
– Burka Augusts – dzimis 1891.gadā Galgauskā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 22.decembrī, vēlāk cīnījies 8. Daugavpils strēlnieku pulkā un Ziemeļlatvijas brigādē. Piešķirta jaunsaimniecība Galgauskā. 1941.gadā apcietināts. Miris Taišetlagā 1943.gadā.
– Degteris Kārlis – dzimis 1896.gadā Druvienā. 1919.gada martā iestājies partizānu “Zaļajā”, vēlāk – regulārajā armijā. 1941. gadā apcietināts. Nošauts 1942.gadā Soļikamskā.
– Kandelis Arvīds – dzimis 1893. gadā Lejasciemā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gadā 7.jūnijā. 1945.gadā apcietināts, notiesāts, līdz 1950.gadā nometnē Sverdlovskas apgabalā. Miris 1974.gadā Druvienā.
– Kripēns Kārlis Voldemārs – dzimis 1895.gadā Stāmerienā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 10.decembrī, cīnījies 11.Dobeles kājnieku pulkā. 1941.gada 14.jūnijā apcietināts, miris 1942.gadā Noriļskā.
– Lācis Adolfs – dzimis 1894.gada Tirzā “Dzērbeņos”. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 20.decembrī, cīnījies pret bermontiešiem 11. Dobeles kājnieku pulkā. 1941.gadā apcietināts, miris 1942.gadā Sevrostlagā.
– Lapiņš Oto – dzimis 1902.gadā Litenē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 14.jūnijā 4. Valmieras pulkā. Miris 1961.gadā.
– Lauce Aleksandrs – dzimis 1890.gadā Galgauskā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 11.oktobrī. Miris 1970.gadā Rīgā.
– Lismanis Roberts – dzimis 1899. gadā Beļavā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 11.jūnijā Vecgulbenē, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Pēc kara – jaunsaimnieks Beļavas “Lāčplēšos”.
– Līviņš Eduards – dzimis 1880.gadā Vecgulbenē. Latvijas armijā iesaukts 1919.gadā. Pēc kara – zemkopis Vecgulbenes “Lāčplēšos”. 1945.gadā bēgļu gaitās Kurzemē viņu aizveduši bruņoti vīri. Par turpmāko likteni ziņu nav.
– Matīss Oskars – dzimis 1897.gadā Vecgulbenē. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 3.jūnijā 1.(4.) Valmieras kājnieku pulkā, cīnījies pret bermontiešiem. Miris 1978.gadā.
– Māziņš Ādolfs – dzimis 1900.gadā Jaungulbenē. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 25.maijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā. Dienējis Latvijas armijā, pēc 1933.gada ziņu par turpmāko likteni nav.
– Melzobs Kārlis – dzimis 1893.gada Vecgulbenē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 2.jūnijā Jaungulbenē, cīnījies pret bermontiešiem. Jaunsaimnieks Jaungulbenes “Abraviešos”. Miris 1962.gadā Jaungulbenē.
– Mētelis Augusts – dzimis 1889. gadā Beļavā. Latvijas armijā iesaukts 1911.gada 10.augustā, cīnījies 9.Rēzeknes kājnieku pulkā pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā.
2. pasaules kara beigās emigrējis, miris 1967.gadā Zviedrijā.
– Pipris Jānis – dzimis 1893.gadā Adulienā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 20.decembrī Neatkarības rotā. Pēc Brīvības cīņām dienējis Latvijas armijā, arī Litenes nometnē. 1944.gadā emigrējis, miris 1976.gadā Buenosairesā.
– Ronis Kārlis – dzimis 1895.gada Vecgulbenē. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 13.maijā, cīnījies pret bermontiešiem un Latgales frontē. Jaunsaimnieks Kalncempju “Sprīdīšos”. Miris 1929.gadā Kalncempjos.
– Rupais Alfrēds – dzimis 1896.gada Lizumā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 3.jūnijā, dienējis 6. Rīgas kājnieku pulkā, cīnījies pret bermontiešiem. Jaunsaimnieks Lizuma “Ievānos”. 1945.gadā apcietināts un izsūtīts, atgriezies 1955.gadā. Miris Alūksnē 1966.gadā.
– Rutkis Pēteris – dzimis 1892.gadā Galgauskas pagastā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 15.decembrī Neatkarības rotā. Pēc brīvības cīņām – zemkopis Galgauskas pagasta “Rudzīšos”. 9.Madonas aizsargu pulka rotas komandieris. 1941.gada 14.jūnijā deportēts, miris 1941.gadā Severlagā.
– Saltups Eduards – dzimis 1897. gadā Lizumā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 22.decembrī. Smagi ievainots, atvaļināts kā kara invalīds. Miris 1963.gadā Rīgā.
– Sebris Eduards – dzimis 1899.gadā Rankā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 10.jūnijā, cīnījies pret bermontiešiem un Latgales frontē. Jaunsaimnieks Sinoles “Zelleņos”. Pēc
2. pasaules kara bijis nacionālais partizāns, nošauts 1946.gadā.
– Sebris Pēteris – dzimis 1895.gadā Sinoles pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 15. oktobrī, cīnījies Latgales frontē. Jaunsaimnieks Sinoles “Poļukalnā”. Miris 1965.gadā Sinolē.
– Snipe (Snips) Arnolds – dzimis 1899.gadā Galgauskā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 16. jūnijā Vecgulbenē, cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. Jaunsaimnieks Galgauskas “Kraujiņās”. Pagasta aizsargu nodaļas jātnieku eskadrona vada komandieris. 1950.gadā apcietināts, ieslodzīts nometnē Mordovijā, atgriezies 1956.gadā. Miris 1978.gadā Cēsīs.
– Sproģis Jānis – dzimis 1888.gadā Lizumā. 1919.gada 9.jūlijā brīvprātīgi iestājies Liepājas karaskolas Instruktoru bataljonā, vēlāk dienējis
6. Rīgas kājnieku pulkā. Pēc Brīvības cīņām dzīvojis Lizuma muižā. Miris 1938.gadā Rīgā.
– Stebers Eduards – dzimis 1890.gadā Stāmerienā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 27.janvārī, cīnījies par Ziemeļvidzemes atbrīvošanu, pret bermontiešiem un Latgales frontē. Pēc Brīvības cīņām – robežsargs. Miris 1970.gadā Mārupē.
– Šķenders Valdemārs – dzimis 1890.gadā Vecgulbenes “Druveniekos”. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 8.jūnijā 3. Rīgas brīvprātīgo rotā. Cīnījies 9. Rēzeknes kājnieku pulkā pret bermontiešiem un Latgales frontē. Jaunsaimnieks Beļavas Naglenē. Miris 1955.gadā Stāmerienā.
– Tauciņš Kārlis – dzimis 1893.gadā Sinolē. 1919.gadā brīvprātīgi iestājies partizānu “Zaļajā” armijā, vēlāk dienējis Armijas virspavēlnieka štābā. 1940.gada 15.septembrī apcietināts, miris 1942.gadā ieslodzījumā Noriļskā.
– Vīksniņš Aleksandrs – dzimis 1900.gadā Stāmerienā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 15.augustā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. Pēc Brīvības cīņām – zemkopis Stāmerienas “Vecbiriņos”, piešķirta jaunsaimniecība Lejasciema “Amšos”. Par turpmāko likteni ziņu nav.
– Vītoliņš Arturs – dzimis 1897.gadā Adulienā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada aprīlī, piedalījies Cēsu kaujās. 2. pasaules kara laikā dienējis leģionā, kara beigās emigrējis. Miris Toronto 1985.gadā.
– Zaķis Alfrēds – dzimis 1892.gada Lejasciemā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 16.jūnijā 1.(4.) Valmieras pulkā, cīnījies pret bermontiešiem. Pēc Brīvības cīņām zemkopis Beļavas “Vējakalnā”. Miris 1966.gadā Beļavā.
– Zaķis Arvīds – dzimis 1893.gadā Galgauskā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 10.jūnijā Vecgulbenē, no vietējās apsardzības rotas pārcelts uz Latgales partizānu pulku. Pēc Brīvības cīņām – lauksaimnieks, pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. 2. pasaules kara laikā – Galgauskas pagasta vecākais, pēc kara – nacionālais partizāns, 1948.gadā nokļuvis čekistu ielenkumā un izdarījis pašnāvību.
– Zēbergs – Sebežs Jānis Osvalds – dzimis 1893.gadā Rankā. Latvijas armijā brīvprātīgi pieteicies 1918.gada 3.decembrī, organizējis Virsnieku rotu. Kad lielinieki ieņēma Rīgu, apcietināts un notiesāts uz nāvi. Viņu izglābis pulkvedis J.Vācietis. Pēc atbrīvošanas iekļauts Sarkanajā armijā, no tās aizbēdzis uz partizānu “Zaļo” armiju. No dienesta atvaļināts 1919.gada decembrī kā kara invalīds. Miris 1934.gadā Rīgā.
– Zvirgzdiņš Jānis – dzimis 1891. gadā Stāmerienā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada pavasarī. Cīnījies 6. Rīgas kājnieku pulkā pret bermontiešiem. 1919.gada 10.novembrī kaujā pie Šampētera izrādīja sevišķu drošsirdību, zem spēcīgas ienaidnieka uguns pirmais ielauzās tā pozīcijās, aizraudams citus sev līdzi. Šajā cīņā ievainots, 11.novembrī mira.
– Žagars Aleksis – dzimis 1893.gadā Litenē. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 14.jūnijā. 6. Rīgas kājnieku pulkā cīnījies pret bermontiešiem. Pēc Brīvības cīņām – jaunsaimnieks Litenē, skolotājs. Miris 1978.gadā Litenē.
– Žīgurs Aleksandrs – dzimis 1893.gadā Beļavā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 11.jūnijā, piedalījies Cēsu kaujās, cīņās pret bermontiešiem un Latgales frontē. 1944.gadā emigrējis. Miris 1986.gadā ASV.
Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, kas dzīvojuši vai darbojušies Gulbenes rajonā
– Andersons Kārlis – dzimis 1889.gadā Lugažu pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 25.februārī, cīnījies 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā. Īpašu varonību parādījis 1919.gada 30.maijā. Izlūkgājienā lielinieku aizmugurē sadursmē ar Sarkano armiju pie Sileniekiem netālu no Gulbenes – Rēzeknes ceļa ar ložmetējuguni izraisīja pretiniekos apjukumu, pirmais ielauzās ienaidnieka nometnē, sagūstīja artilēristus. Rezultātā tika iegūti trīs lielgabali, ložmetējs un citas trofejas, saņemti 40 gūstekņi.
– Evelons Gotlībs – dzimis 1896.gadā Annas pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 12.maijā, cīnījies pret bermontiešiem un Latgales frontē. Pēc Brīvības cīņām – zemkopis Vecgulbenes “Lāčauzās”. Miris 1966.gadā Gulbenē.
– Gedrovskis Mārtiņš – dzimis 1889.gadā Kurmenes pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 7.jūnijā Lejasciemā, cīnījies pret bermontiešiem, Latgales frontē. Pēc Brīvības cīņām piešķirta jaunsaimniecība Beļavas “Miezītenē”. Bijis Beļavas pagasta vecākais. 1941.gada 14.jūnijā deportēts, miris nometnē 1942.gadā.
– Karpiņičs Miķelis – dzimis 1893.gadā Rīgā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 10.decembrī, cīnījies pret bermontiešiem. Pēc Brīvības cīņām bijis policijas kārtībnieks, arī Galgauskā un Litenē. 1941.gada 14. jūnijā deportēts uz Krieviju, nošauts Krievijā 1942.gadā.
– Knape Arvīds – dzimis 1888.gadā Lāsberģa pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 14.jūnijā Lejasciemā, 6. Rīgas kājnieku pulkā cīnījies pret bermontiešiem. Pēc Brīvības cīņām strādājis par skolotāju, arī Sinoles pagastā. Piešķirta jaunsaimniecība Lejasciema “Knapēs”. Miris 1972. gadā, apbedīts Lejasciemā.
– Maidelis Arnolds – dzimis 1884.gadā Igaunijā. 1918.gada 28.novembrī brīvprātīgi iestājies landesvērā, cīnījies pret lieliniekiem. Vēlāk cīnījies 13.Tukuma kājnieku pulkā. Pēc Brīvības cīņām darbojies kā arhitekts. Projektējis daudzas ēkas visā Latvijā. Pēc A.Maideļa projekta 1927.gadā celta Gulbenes Lauksaimniecības biedrības Krājaizdevu sabiedrības ēka (tagadējā Latvijas Krājbankas nodaļa) Rīgas ielā.
– Plūmanis Kārlis – dzimis 1892.gadā Rozēnu pagastā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.gada 25.februārī, 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā piedalījies Ziemeļlatvijas atbrīvošanā, cīņās pret bermontiešiem un Latgales frontē. Pēc Brīvības cīņām pārcelts uz 7. Siguldas kājnieku pulku, vēlāk bijis Gulbenes garnizona priekšnieks. 1940.gadā no dienesta atvaļināts, strādājis uz dzelzceļa Gulbenē. 2. pasaules karā dienējis leģionā. Emigrējis. Miris 1989.gadā ASV.
– Purgailis Eduards – dzimis 1891.gadā Kārķu pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 22.februārī, cīnījies visās 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka kaujās. 1919.gadā pie Jaungulbenes kā desanta priekšnieks ar nodaļu izsūtīts no bruņuvilciena, apgāja ienaidnieku no spārna un straujā triecienā ieņēma tā nocietinātās pozīcijas, saņēma gūstekņus, ieguva smago ložmetēju un citas trofejas, nodrošinādams bruņuvilciena virzīšanos tālāk. Miris 1942.gadā Rīgā.
– Zīle Jūlijs – dzimis 1888.g. Palsmanes pagastā. Bijis skolotājs, arī Litenē. Latvijas armijā brīvprātīgi iestājies 1919.gada februārī, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulkā cīnījies par Ziemeļlatvijas atbrīvošanu, pret bermontiešiem. 1919.gada 30.maijā J.Zīle ar 37 karavīriem, pēc savas ierosmes vajādams bēgošos lieliniekus, panāca tos pie Sileniekiem uz Gulbenes -Rēzeknes lielceļa un, neņemot vērā ienaidnieka pārspēku, sakāva to un saņēma apmēram 40 gūstekņus, starp kuriem bija arī lielinieku bataljona komandieri, ieguva smago un divus vieglos lielgabalus, ložmetēju, 50 zirgus un citas trofejas. Kritis 1920.gadā pie Zilupes.
(rakstā izmantoti Gulbenes vēstures un mākslas muzeja materiāli un informācija no grāmatas “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”)
