Eiropas Komisija nolēmusi piešķirt 500 miljonus eiro lauksaimnieku, īpaši piensaimnieku atbalstam. Latvijas piensaimnieki un citi lopkopji tiks atbalstīti ar nepilniem 10 miljoniem eiro. Vakar Briselē notika sanāksme, kurā piedalījās Latvijas Zemkopības ministrijas pārstāvji, lai diskutētu par piešķirtā finansējuma sadales noteikumiem. Paredzams, ka būs prasība nepalielināt vai pat samazināt piena ražošanu. Eiropas Savienības dalībvalstīs ir piena pārprodukcija, tāpēc piena iepirkuma cenas ir zemas. Piensaimniekiem būs iespēja saņemt divu veidu atbalstu. Viens no tiem ir jau minētie gandrīz 10 miljoni eiro, ko varētu izmaksāt līdzīgi, kā tas ir darīts iepriekš. Iespējams, atbalstu nevarēs saņemt tie, kuri palielinājuši piena ražošanu. Tomēr var gadīties, ka noteikumi nebūs tik strikti. Grūti prognozēt, vai mūsu piensaimnieki izvēlēsies otru atbalsta veidu – saņemt 14 eiro centu kompensāciju par katru piena litru, kas tiek samazināts. Tas nozīmētu samazināt ganāmpulku un izslaukumu.
Zemnieki, kuriem nav alternatīvas, turpina darbu arī šajos apstākļos un gaida labākus laikus. Kad saņems Eiropas Komisijas piešķirto atbalstu, varēs daļēji segt zaudējumus, atdot parādus. Kam ir iespējas izvēlēties citu biznesu, tie jau ir aizgājuši vai gatavojas pārtraukt piena ražošanu. Savukārt tie, kuri ieguldījuši līdzekļus un gadiem ilgi strādā šajā nozarē, manuprāt, izturēs grūtības. Gan jau tās reiz beigsies. Diemžēl neviens nevar prognozēt, kad tas būs. Ja zinātu, būtu vieglāk. Mierinājums varētu būt tas, ka piensaimniecību nevar salīdzināt ar cukura nozari, kas tika likvidēta. Cukuru ražo galvenokārt no cukurniedrēm, nevis cukurbietēm, to var ievest, bet piens ir ātra patēriņa produkts, tāpēc to ražo katrā valstī. Nelaime ir tā, ka šobrīd pienu ražo gandrīz divas reizes vairāk nekā patērē, tāpēc esam atkarīgi no ārējiem tirgiem. Lielais Krievijas noieta tirgus mums ir slēgts, bet tam alternatīvas īsti nav.
Ja visas Eiropas Savienības dalībvalstis vienotos samazināt piena apjomu par nepilniem 2 procentiem, tad situācija normalizētos. Manuprāt, problēma ir tā, ka nevar vienoties. No Krievijas embargo visvairāk ir cietušas Baltijas valstis, un tas ir ņemts vērā, sadalot atbalsta miljonus. Latvija saražo 0,5 procentus no Eiropas kopējā piena apjoma, bet atbalsts tika piešķirts gandrīz 3 procentu apmērā. Mūsu piensaimniekiem pietrūkst 5 centi līdz piena kilograma pašizmaksai. Tas nozīmē, ka nozarē katru mēnesi pietrūkst apmēram 2,7 miljoni eiro. Tātad ar Eiropas Komisijas piešķirtajiem 9 760 362 eiro pietiks kompensācijām apmēram trim mēnešiem. Tas nav daudz. Šo naudu zemnieki varētu saņemt septembrī vai oktobrī. Ir arī paredzēts no 16.oktobra veikt līdz 70 procentus tiešmaksājumu un līdz 85 procentiem no lauku attīstības maksājumiem. Būs grūti, bet izdzīvot varēs.
