Gulbenē, gatavojoties Eiropas Kultūras mantojuma dienām, pievērsīs uzmanību Baltajai pilij un Rīgas ielai. Kultūras mantojuma dienas Latvijā šogad notiks 8.un 9.septembrī, un to tēma – pilsētu kultūrvēsturiskie centri un Rīgas iela.
Gulbenē, gatavojoties Eiropas Kultūras mantojuma dienām, pievērsīs uzmanību Baltajai pilij un Rīgas ielai. Kultūras mantojuma dienas Latvijā šogad notiks 8.un 9.septembrī, un to tēma – pilsētu kultūrvēsturiskie centri un Rīgas iela.
“Tie būs svētki, kas mudina apzināties un sakopt vēsturisko centru pilsētā. Domāju, ka arī Gulbenei ir jāpiedalās. Tas palīdz pilsētai kļūt skaistākai. Par to pārliecinājāmies pagājušogad Bānīša svētkos. Gulbenes vēsturiskais centrs nav pilsētas centrs šodien. Taču ar Balto pili joprojām saistām Gulbenes identitāti,” saka valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure.
Viņa nenoliedza, ka Gulbenē Rīgas iela ir bedraina un tai nepieciešams remonts tāpat kā daudzām ielām pilsētā. Bet vēl sliktāks asfalta segums ir Brīvības ielai, kas ved gar Balto pili. Bedrēs ir salikti silikāta ķieģeļi, lai automašīnām nebūtu tik neērta braukšana.
Bet Baltā pils izskatās apdrupusi un pamesta. Ēka ir iekonservēta. Nav zaudētas cerības, ka kādreiz pili atjaunos. Joprojām ārēji apjaušamas pils arhitektoniskās aprises. Deviņdesmito gadu beigās izstrādātais pils un parka restaurācijas projekts nav realizēts.
Pēc arhitektūras speciālistu atzinuma baronu Volfu Vecgulbenes muižas Baltā pils pieskaitāma iespaidīgākajām historisma celtnēm ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Ēkas uzcelta 1763.gadā. 19.gadsimta beigās centrālajam korpusam piebūvēti vienstāva sānu korpusi un divi torņi, lielākais – ar caurbrauktuvi. Celtne ieguva ampīra arhitektūrai raksturīgo veidolu. 1904.gadā pils tika nodedzināta. Vēlāk to atjaunoja, taču ne vairs pilnībā. Otrā pasaules kara laikā tika sagrauts pils tornis.
“Vecgulbenes muiža – tā nav tikai Baltā pils, bet apbūve. Jāpriecājas, ka labi līdz mūsdienām saglabājusies Sarkanā pils, ko 19.gadsimta beigās barons Heinrijs cēlis savai sievai Marisai. Tā ir sarkano ķieģeļu ēka ar kvadrātisku torni. Fasādes apdarē izmantoti neogotiski elementi . Sarkanajā pilī ir ierīkota Gulbenes pamatskola,” saka S.Dundure.
Viņa stāsta, ka atdzimusi arī muižas kūts ēka, kur tagad pēc remonta izvietojušās dažādas iestādes, arī Nevalstisko organizāciju centrs. Ilgus gadus jau notiek oranžērijas remonts. Šī ēka atvēlēta Gulbenes Vēstures un mākslas muzejam, kas gan pagaidām uz oranžēriju vēl nav pārcēlies. Muižas apbūvē ir vēl dārza māja, kur barona laikos spēlēts teātris, manēža ar staļļiem, kalpu māja (kur pašlaik ir pilsētas dzīvokļi), lopu virtuve.
