Lai ātrāk novāktu izaudzēto graudaugu ražu, daži novada zemnieki, izvērtējot tās gatavību, labību sāka pļaut jau jūlija beigās. Šobrīd tā rit pilnā sparā, īpaši tajās dienās, kad nelīst lietus. “Daždien jūtamies kā zagļi, kas steidz nozagt izaudzēto, tiklīdz pārstāj līt,” saka Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Stanislavs Gžibovskis.
Lietus un veldre
“Strādājam ļoti cītīgi. Jau ir novākti sēklas zālāji, piemēram, sarkanā auzene, pļavas auzene, timotiņš un viengadīgā airene. Gandrīz ir nokulta visa rudziem atvēlētā platība. Šobrīd kombaini strādā kviešu laukos. Šogad graudaugu raža ir ļoti laba. Labāka varēja būt graudu kvalitāte, bet diemžēl, kāda nu ir tā vasara, tāda ir. Labībai pietrūka saules, tāpēc daļa graudu tiek novērtēti kā pārtikas graudi, bet daļa būs tikai lopbarībai,” vērtē “Lācīšu” saimnieks S.Gžibovskis. Saimniecība ir šķirnes sēklaudzēšanas saimniecība, kas jau vairākus gadus sadarbojas ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Latraps”. Vēl nav nokulta pat puse no visas platības, jo dienu, kad var strādāt no rīta līdz vēlam vakaram, ir maz,” piebilst S.Gžibovskis.
Arī Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieka Gunāra Cigļa lielākā vēlēšanās ir, lai būtu vairāk dienu bez lietus, lai nebūtu vēja, kas jau tā daudzviet labību saguldījis veldrē. “Par spīti visam neko uz lauka atstāt negrasos. Šobrīd vācu rudzus. Jau nokults vairāk nekā 30 hektāru. Jau ir novākta 50 hektārus lielā rapšu platība. Ar ražu, kāda ir šogad, man pietiek. Vienīgi mitrais laiks ievērojami sadārdzinās izmaksas, kas saistītas ar graudu kaltēšanu,” saka G.Ciglis.
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis jau paspējis nokult ziemas rapsi un ķēries pie rudzu pļaujas. Arī viņš atzīst, ka graudu raža ir laba. “Laikam esmu māņticīgs cilvēks, jo nekad iepriekš nerēķinu, cik tonnu būs no hektāra, kamēr viss nav novākts, bet graudu ir krietni vairāk nekā pērn,” smejas uzņēmējs. Saimniecības kombainiem vēl jātiek galā aptuveni ar 350 hektāriem. “Pagaidām man ir veicies, jo starp lietus periodiem paspēju nokult rapsi, kas ir gatavs ātrāk, tagad izmantoju labās dienas citu graudaugu kultūru vākšanai,” piebilst A.Gargurnis.
Ievērojami labākas cenas
Novada graudaugu audzētāji visi kā viens atzīst, ka šogad ievērojami ir augušas graudaugu cenas. Piemēram, lopbarības kviešu tonnas cena ir 147 lati, bet tonna kviešu, kas atbilst pirmajai šķirai, zemniekam ļauj nopelnīt pat 173 latus. “Šogad graudu cena ir tāda, kāda līdz šim vēl nekad nav bijusi. Pieļauju, ka šis varētu būt arī cenu rekordgads,” domā G.Ciglis. “Sopuļi” ir arī Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības biedrs, lai gan, kā stāsta saimnieks, īpaši cieša sadarbība neesot, jo problemātiska esot graudu aizvešana. Ērtāk lielāko ražas daļu nodot turpat Litenē kooperatīvajai sabiedrībai “Klēts”. “Viennozīmīgi, ka sabiedrība, kas ne tikai iepērk graudus no zemniekiem, bet arī palīdz tos izkaltēt, lauksaimniekiem sniedz lielu palīdzību, jo tiek sakārtots graudu tirgus. Pateicoties Vidzemes agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai un “Latrapsim”, mēs graudus pārdodam biržās par pasaules cenām. Ja arī liellopu gaļu mēs varētu pārdot par pasaules cenām, tad mūsu lauksaimniecība būtu tālu aizgājusi. Es, piemēram, audzēju savvaļas govis. Gaļa diemžēl ir jāpārdod par tādu cenu, kādu sola tās uzpircēji. Mums pagaidām nav iespējams gaļu pārdot par tādu cenu, kāda tā reāli ir pasaulē. Ja piensaimnieki ir sapratuši, ka viss jāņem savās rokās, tad nākamais solis ir arī gaļas pārstrāde,” prāto G.Ciglis. Agroekonomiskās sabiedrības biedrs ir arī A.Gargurnis, kurš izmanto šīs sabiedrības pakalpojumus. “Līdz šim nekur citur neņēma pretim graudus ar lielu mitruma procentu, kā šī sabiedrība. Zemniekiem tiek kreditēti arī minerālmēsli, tāpēc sabiedrības palīdzība ir nozīmīga,” uzskata A.Gargurnis.
