Raitis Apalups: neatdos kultūras pieminekli par “vāji apsmērētu sviestmaizi”.
Raitis Apalups: neatdos kultūras pieminekli par “vāji apsmērētu sviestmaizi”
Stāmerienas pagasta padome ir norūpējusies par Stāmerienas pils turpmāko likteni, jo saņemts pils nomnieka iesniegums, kurā viņš lūdz pagasta padomi pieņemt lēmumu par viņam izīrētās viendzīvokļa mājas privatizācijas uzsākšanu.
“Saņemot SIA “Zeltaleja 1″ vadītāja Andreja Vīcupa iesniegumu 20.augustā, biju pārsteigts un domāju, ka ir radies pārpratums, tāpēc jau 22.augustā nosūtīju viņam vēstuli, paskaidrojot, ka pagasta padome iesniegumu izskatījusi un lūdz līdz noteiktam datumam iesniegt precīzu vēlamā privatizējamā objekta adresi atbilstoši tehniskās inventarizācijas datiem, jo A.Vīcups vienā no pirmajiem iesniegumiem norāda, ka dzīvo Gulbenes rajona Stāmerienas pagasta Stāmerienas pilī. Arī šis fakts manī radīja izbrīnu,” bažas pauž Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups.
Izrādās, ka pērn 9.jūlijā iepriekšējais pagasta padomes priekšsēdētājs Zintis Vībāns vīzējis A.Vīcupa iesniegumu, kurā nomnieks lūdz viņu pierakstīt Stāmerienas pilī.
Pašvaldības vadītājs stāsta, ka nomas līgums ar SIA “Zeltaleja 1” noslēgts 1998.gada 29.janvārī uz 49 gadiem – līdz 2047.gada 29.janvārim.
Tajā teikts, ka nomnieks apņemas izmantot nekustamo īpašumu kultūras pasākumu organizēšanai, atpūtai un citai saimnieciskai darbībai, bet citiem mērķiem drīkst izmantot, tikai saskaņojot ar pils iznomātāju.
“Noskaidroju, kā pils varēja pārtapt par viendzīvokļa māju. Izrādās, ka to veikusi nekustamā īpašuma formēšanas nodaļas speciāliste Lolita Dundure, kura sastādījusi aktu par būves statusa maiņu. Aktā ir minēts, ka tā notikusi pamatojoties uz Stāmerienas pils rekonstrukcijas projektu un Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdotu izziņu,” stāsta R.Apalups.
Stāmerienas pils rekonstrukcijas projekts izstrādāts 1999.gadā. Drīz pēc tam, kad noslēgts nomas līgums.
“Projektā, norādot objektu, minēta dzīvojamās mājas rekonstrukcija. Uzskatu, ka tas nav pareizi, jo pilij tāda statusa nebija, bet projekts nav saskaņots ar Stāmerienas pils īpašnieku – pagasta padomi. Saskaņojumu parakstījis tikai projekta pasūtītājs SIA “Zeltaleja 1″,” skaidro R.Apalups. Viņš uzskata, ka A.Vīcupam bija tiesības pasūtīt projektu, to paredz arī līguma noteikumi, bet tikai saskaņā ar pašvaldību.
Nav pieņemšanas – nodošanas akta
Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas nekustamā īpašuma formēšanas nodaļas speciāliste Lolita Dundure skaidro, ka ikvienas ēkas tehnisko inventarizāciju veic saskaņā ar valstī pastāvošo likumdošanu un Valsts zemes dienesta izstrādātajiem ēku inventarizācijas noteikumiem.
“Būvniecības likuma 17.pantā teikts, ka “būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā”. Stāmerienas muižas pils kā dzīvojamā ēka ir kopš tās celšanas laika 19.gadsimta vidū. Ja nav ekspluatācijā pieņemšanas – nodošanas akta, kā tas ir šajā gadījumā, ēkas tipu nosaka pēc apsekošanas dabā, uzrakstot par to atbilstošu aktu. Apsekojot ēku dabā, konstatēts, ka tā netiek izmantota kā administratīvā ēka. Tā kā pils nomnieks vēlas restaurēt pili kā dzīvojamo ēku un uzrādīja gan projektu, gan būvatļauju, pilij tika noteikts dzīvojamās ēkas statuss. Kādiem citiem nolūkiem barons Volfs cēla šo pili? Tā nav administratīva vai pat saimniecības ēka, kā uzstāj Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs R.Apalups. Laikā, kad veica ēkas inventarizāciju (2001.gada 3.jūlijā), Stāmerienas pagasta padome nebija šīs ēkas īpašniece un īpašumu apliecinošu dokumentu nav uzrādījusi arī tagad,” situāciju raksturo L.Dundure.
Nesaskata neko nosodāmu
Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdotajā izziņā norādīts, ka “Stāmerienas muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā ietilpst vairākas ēkas. Lūdzam atjaunot Stāmerienas muižas pils, kādreiz dzīvojamās ēkas ar smēdi, kučiera dzīvojamās ēkas ar stalli un ratnīcu sākotnējo izmantošanas veidu un noteikt atbilstošo ēku tipu”.
“Izziņā nav minēts, ka jāmaina pils statuss. Bijām aizbraukuši pie minētās izziņas parakstītāja Jāņa Asara, kurš norādīja, ka šis dokuments nevar būt par pamatu tam, lai mainītu pils statusu. To apliecina arī juristi, ar kuriem esam konsultējušies. Tātad izziņa nevar būt par pamatu statusa maiņai. Arī paša projekta nav. Ir tikai tā titullapa, ko nevar uzskatīt par juridiski pareizu,” uzskata R.Apalups.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure norāda, ka saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 7.pantu “kultūras pieminekļi Latvijas republikā var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu īpašumā”.
“Nav nekā nosodāma, ja kāda fiziska vai juridiska persona grib privatizēt kultūras pieminekli. Ņemot vērā līdzšinējos ieguldījumus ēku un apkārtnes sakopšanā, loģiska šķiet nomnieka vēlme saņemt reālas garantijas. Latvijā ir pietiekami daudz pozitīvu piemēru, kas liecina par labu privātīpašuma formai kultūras pieminekļu aizsardzībā. Arī lielākā daļa arheoloģijas pieminekļu pieder privātīpašniekiem. Fizisko un juridisko personu īpašumā ir arī arhitektūras pieminekļi – Bīriņu pils Limbažu rajonā, Cirstu un Veismaņu muižas kungu mājas Cēsu rajonā, Nogales un Nurmuižas pilis Talsu rajonā un citas. Privatizēta arī Jaungulbenes pils, jo pašvaldība reāli apzinās savas iespējas. Manā rīcībā nav ziņu, ka pēdējo gadu laikā Stāmerienas pagasta padome būtu ieguldījusi kaut santīmu muižas apbūves atjaunošanā un sakopšanā, kā arī plānotu to darīt turpmāk,” domā S.Dundure.
Skaidrojumu rod vārdnīcā
Pašvaldības vadītājs iepazinies ar pirmdokumentiem, starp kuriem ir arī Valsts arhīva izziņa, kurā minētas Stāmerienas muižas ēkas 1921.gadā. Izziņā minēts, ka ir viena mūra divstāvu pils, kā arī uzskaitītas visas pārējās ēkas ar norādi, kuras no tām ir dzīvojamās.
Kad paju sabiedrības “Stāmeriena” līdzekļi 1993.gada 1.jūlijā nodoti pagasta valdei, dokumentos atkal minēts pils komplekss, kurā ietilpst veikals, ēdnīca, noliktava un pils. Atsevišķi uzskaitītas arī dzīvojamās ēkas. Pils kā dzīvojamā māja nekur dokumentos neparādās.
Iepazinusies ar R.Apalupa viedokli, valsts inspektore precizē jēdzienu “pils”. “Šā vārda skaidrojumu var atrast jebkurā latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā. Pils ir dzīvojamā ēka, kas celta muižas īpašnieka ģimenei. Šim mērķim celta arī Stāmerienas muižas pils. To apstiprina Latvijas Valsts vēstures arhīva sniegtās izziņas. R.Apalupa minētajā paju sabiedrības “Stāmeriena” 1993.gada 1.jūlijā sastādītajā pieņemšanas – nodošanas aktā ēku vidū, kas tiek nodotas pašvaldībai, minēta pils, bet tur nav nekādas norādes, ka šai ēkai būtu mainīts tās sākotnējais izmantošanas veids, tādēļ nav saprotama R.Apalupa vēlme pēkšņi mainīt ēkas statusu,” uzskata S.Dundure.
Pozitīvu lēmumu nepieņems
Pašvaldības vadītājs iepazinies arī ar Stāmerienas pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 1999.gada atskaiti, kurā norādīts, ka visas ēkas, kurās ir dzīvokļi, pakļaujas privatizācijai un ir privatizējamo objektu sarakstā. Stāmerienas pils tur nav.
“Manuprāt, pils kā dzīvojamās mājas statuss ir radies fiktīvi, lai, pamatojoties uz likumu “Par dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizāciju”, iegūtu pili savā īpašumā par velti vai par “vāji apsmērētu sviestmaizi”.
Pagasta padome ir sašutusi par aizmugurisko rīcību, tāpēc sagatavota vēstule arī Valsts zemes dienesta Valmieras nodaļas vadībai un izteikts lūgums izmainīt aktu par būves statusa maiņu. Pagasta padome pieņems lēmumu noraidīt A.Vīcupa iesniegumā izteikto prasību, jo darbojas Ministru kabineta šā gada 24.aprīļa rīkojums. Tas nosaka, ka ir aizliegts pili atsavināt, ieķīlāt un tamlīdzīgi. Pils nodota pagasta padomes īpašumā ar konkrētiem nosacījumiem, kas jāievēro. Es šādu rīcību uzskatu par bezkaunīgu,” saka R.Apalups.
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka Latvijā ir daudzas pilis, kurās ir pat seši un septiņi dzīvokļi, bet privatizācijai pakļauti tikai šie dzīvokļi, nevis visa pils.
Iesaka vadīties pēc likumdošanas
Stāmerienas muižas pils nomnieks A.Vīcups nevēlas plašāk komentēt Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētāja R.Apalupa izteikumus.
“Atliek vienīgi brīnīties par dažu cilvēku īso atmiņu. Pirms gada dažiem Stāmerienas pagasta deputātiem nebija vajadzīga pat sviestmaize, ko piemin R.Apalups, jo tie bija gatavi pili atdot par velti. Varu vienīgi novēlēt Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājam un deputātiem darbā ievērot valsts likumdošanu, jo līdzšinējā prakse diemžēl par to neliecina,” saka A.Vīcups, kurš uzskata, ka pils ir atguvusi savu sākotnējo būtību un statusu.
