Latvijas Pirmā partija Gulbenes rajonā darbojas jau gandrīz divus gadus, tajā ir 35 biedri, kas lielākoties visi ir ticīgi cilvēki.
Latvijas Pirmā partija Gulbenes rajonā darbojas jau gandrīz divus gadus, tajā ir 35 biedri, kas lielākoties visi ir ticīgi cilvēki. Atbalstītāju partijai ir daudz.
Šīs partijas Gulbenes nodaļas vadītājs ir kristīgās draudzes “Jaunā paaudze” mācītājs Rolands Bračs. Viņa vietniece nodaļā – Maija Ose ir ekonomiste Gulbenes pastā. Viņi piekrituši sarunai ar “Dzirksteli”.
Vai pilsētas domes vēlēšanām gatavosiet deputātu kandidātu sarakstu?
Rolands: – Noteikti. Vēlamies pēc iespējas aktīvāk iesaistīties pilsētas politiskajos un sabiedrības attīstības procesos. Pilsētā ir vajadzīgas attīstības programmas dažādās nozarēs četriem un varbūt pat desmit gadiem. Tāpat kā valstī kopumā, arī Gulbenē pietrūkst nacionālās vīzijas. Kādu mēs gribētu redzēt Gulbeni pēc 10 vai 20 gadiem? Vai tā būs kultūras, sporta un mākslas pilsēta? Vai tā būs biznesa pilsēta? Vai tā būs tūrisma pilsēta? Domei šo vīziju radīšanā ir jāsadarbojas ar vietējo sabiedrību, iedzīvotājiem. Mūsu partija ir gatava iesaistīties šajā darbā. Ja būtu skaidrība par to, kāda nākotnē būs Gulbene, tad dome varētu turpināt plānveidīgi strādāt neatkarīgi no tā, kas vada pilsētas domi.
Maija: – Mēs pagaidām nedomājam par to, ka Gulbenē kaut kas būtu radikāli jāmaina. Līdzšinējā pilsētas dome nav strādājusi slikti. Ir paveikts daudz labu darbu. Mēs gribētu turpināt iesākto. Mēs vēlētos sekmēt infrastruktūras attīstību un domāt, kā ieinteresēt jauniešus palikt Gulbenē. Tā ir aktuāla problēma. Vēlamies sadarboties, apvienot enerģiskus cilvēkus, kuru vidū būtu arī jaunieši, jaunās ģimenes.
Rolands: – Politikā visus vecos darbiniekus parasti sauc par “asfaltētājiem”, bet jaunos – par “spridzinātājiem”. Mēs negribētu būt tikai “spridzinātāji”. Mēs gribētu apvienot abas misijas un strādāt komandā. Pilsētā patiešām līdz šim ir paveikts daudz.
Vai vēlaties vietējā sabiedriskajā dzīvē vairāk kristīgās ētikas?
Rolands: – Jārunā par sabiedriskās domas veidošanu. Diemžēl iedzīvotājos valda uzskats, ka sabiedrība un pilsētas dome ir savstarpēji nošķirtas. Bieži vien pilsētas domi un pilsētas vadību iedzīvotāji uztver kā represīvu orgānu, kas visu dara, lai pilsētā kādam būtu slikti.
Kas jūs uztrauc?
Rolands: – Pilsēta noveco. Diemžēl. Tāpēc ir nepieciešamas reformas izglītībā. Ir jāpanāk, lai izglītoti jauni cilvēki nāktu dzīvot un strādāt uz Gulbeni. Vajag piesaistīt pilsētai intelektuālo potenciālu, kas varētu mainīt šo vidi. Pagaidām Gulbenē vidi maina un ietekmē vienīgi saimnieciski un ekonomiski faktori. Daudzi jaunieši neizprot mūsdienu dzīves standartus. Sevišķi tie, kas sociālajos slāņos atrodas zemu. Zinām, ko nozīmē “nobraukt no lielceļa”. Tēlaini izsakoties, tur ieraugām nabadzību, apātiju un depresiju. Bērni, kas izaugs, turpinās dzīvot šajā pilsētā un no mums pārņems rūpes par Gulbeni. Sabiedriskās domas izveidē, morāles un ētikas principu ieviešanā sabiedrībā ir vēl ļoti daudz darāmā.
Kristīgā draudze “Jaunā paaudze” ir tiešā dialogā ar ikvienu ticīgo. Vai šī pieredze noderētu arī sabiedrisko attiecību veidošanā Gulbenes domē?
Rolands: – Vajadzīgi daudz atklātāki dialogi sabiedrībā ar pašvaldību, ar partijām, ar varas struktūrām. Pašlaik saikne ar sabiedrību lielākoties ir vienpusēja. Tad, kad izsludina konkursus vai apspriež jautājumos domē, tur ir pieci vai seši cilvēki, taču pēc tam sabiedrībā mēdz būt visnegatīvākā reakcija. Ir nepieciešams dialogs. Visos līmeņos. Šo prasmi padomju gados esam pazaudējuši.
Gulbenē ir daudz cilvēku, kam ir sarežģītas sadzīves problēmas, materiālās grūtības.
Maija: – Šiem cilvēkiem ir nepieciešama, pirmkārt, psiholoģiska palīdzība. Vai dienesti spēj palīdzēt? Grūti teikt. Vajag sociālās mājas. Nepietiekami palīdzību saņem mātes, kas palikušas vienas ar maziem bērniem.
Šķiet, ka parasti cilvēks, kas nonācis grūtībās, meklē palīdzību no ārpuses, tomēr problēma ir jārisina pašam. Palīdzība varētu būt tāda, ka sekmējam pašapziņas attīstību, pašnovērtējumu cilvēkā. Meklējot un atrodot iespējas sevī, nevis tikai ārpusē, cilvēks spēs izrauties no neveiksmēm dzīvē un atradīs izeju.
Bieži vien cilvēkiem interesē tikai benzīna cenas un sarunas par to, ka bezdarbs palielinās. Saka arī – ja būs partija, kas dos man darbu un iemācīs strādāt, tad es par to balsošu. Pie šiem cilvēkiem ir jāiet, jārunā ar viņiem, jāpalīdz sevi apzināties. To arī uzskatām par partijas uzdevumu.
Ja sit pa vienu vaigu, ir jāpagriež otrs?
Rolands: – Ja lasām Dieva vārdus, tad uzzinām, ka ir runa ne tikai par vaiga pagriešanu, bet arī par cīņas ieročiem. Dieva vārds nekad nav dogmatisks un vienpusējs. Ir reizes, kad jāpagriež otrs vaigs, lai apkaunotu pretinieku. Lai izskaidrotu šo līdzību, gribu atgādināt, ka senajā pasaulē bija apkaunojums sist sievietēm un bērniem, jo viņi nevar sist pretī. Tāpēc šie vārdi raksturo pozīciju – cienīgs pretinieks vājākam nekad neatbildēs ar sitienu. Tajā pašā laikā Dieva vārds saka – kas ar zobenu nāk, no zobena krīt. Ļaunumam ir jādod pretspēks.
Vai arī draudzē redzat personiskās drāmas, bezcerību cilvēku acīs?
Rolands: – Draudze, protams, ir sabiedrības spogulis. Tajā ir visplašākie sabiedrības slāņi, sākot no biznesmeņiem un beidzot ar likteņa pabērniem. Protams, šīs problēmas ir tās, kas sabiedrību it kā sašķeļ, noslāņo. Taču ir Dieva un cilvēku radīti likumi, lai sabiedrība spētu nodrošināt pati sevi. Veiksminiekiem ir jārūpējas par tiem, kam pietrūkst iespēju vai zināšanu. Pilsētā ir pietiekami līdzekļu un resursu, lai sabiedrība pati spētu nodarboties ar šo procesu atveseļošanu. Es ticu, ka pienāks laiks, kad domei ar uzņēmējiem būs cieša sadarbība. Pirmsvēlēšanu gaisotnē bieži izskan vietējo uzņēmēju jautājumi – ko mums sola Latvijas Pirmā partija? Man vienmēr ir pretjautājums – ko biznesmeņi sola pilsētai? Ir jābūt ciešai sadarbībai.
Draudzē, protams, Dieva vārds ir tas, kas ceļ cilvēkos pašapziņu, kas sakārto dzīvei un liek saprast, ka Dievs cilvēku nav radījis asarām un ciešanām. Dievs cilvēku ir radījis, lai viņš būtu laimīgs un būtu pilntiesīgs valdnieks šajā zemē.
Gulbenes domei bija laba ideja par zupas virtuves atvēršanu trūcīgajiem iedzīvotājiem, taču to nav izdevies realizēt.
Rolands: – Vaina nav līdzekļos. Esmu runājis ar uzņēmējiem, ir bijusi atsaucība. Vaina ir cilvēku sociālajā apātijā. Zupa – tas ir viens, otrs – cilvēks, kas vāra zupu. Tāpēc aicinām pie sevis cilvēkus, kam ir idejas, kam ir vēlme strādāt. Tie var būt jaunieši, tie var būt pensionāri. Sadarbosimies, risināsim problēmas kopā!
Jūsu partija vēlas saliedēt sabiedrību?
Rolands: – Pienācis laiks gan ekonomikā, gan politikā, gan sabiedrības dzīvē apvienoties un vairāk meklēt vienojošo – neatkarīgi no nacionālās piederības, neatkarīgi no sociālā stāvokļa un tā, kādu audzināšanu esam guvuši. Tikai kopā, vienotībā, vienotā redzējumā varam kut ko paveikt. Mēs to redzam Eiropā. Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Korporācijās apvienojas daudzi uzņēmumi. Vienotībā ir spēks un attīstība.
