No 2001.gada Gulbenes rajona policijas pārvaldē turpinās izmeklēšana krimināllietā par iespējamajām nelikumīgajām saimnieciskajām darbībām bijušajā pašvaldības namu saimniecības uzņēmumā “Jumis”, kas šobrīd pārtapis par SIA “Gulbenes nami”.
No 2001.gada Gulbenes rajona policijas pārvaldē turpinās izmeklēšana krimināllietā par iespējamajām nelikumīgajām saimnieciskajām darbībām bijušajā pašvaldības namu saimniecības uzņēmumā “Jumis”, kas šobrīd pārtapis par SIA “Gulbenes nami”.
Krimināllieta esot apjomīga, tā arvien vēl papildinoties ar jauniegūtiem materiāliem. Šajā krimināllietā nav iekļautas iedzīvotāju pretenzijas par iespējamajām nepareizībām daudzdzīvokļu namu siltuma skaitītāju darbībā, uzsver Gulbenes kriminālpolicijas priekšnieka vietniece Solvita Vīgante.
Juridiska persona nevar būt krāpnieks
Bijuši arī šāda satura – par neizprotamajiem siltumskaitītāju rādītājiem – iesniegumi no iedzīvotājiem. Policijā nolemts atteikt ierosināt krimināllietu. “Krimināllietas ierosināšanai nav pamata, jo nav pierādījumu, ka notikusi apzināta krāpšana vai kāds ir piesavinājies naudu. Ja arī nāk lieka nauda budžetā, to grūti formulēt kā krāpšanu. No iedzīvotāju viedokļa nelietderīga uzņēmējdarbība? Bet tā ir apstrīdama civiltiesiskā ceļā,” laikrakstam saka Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens. Viņš klāsta, ka tautas valodā runā, ka “tā savā ziņā ir cilvēku apkrāpšana”, bet juridiski tā teikt nevar. “Juridiskā persona nevar būt krāpnieks,” saka A.Circens.
Savākts materiāls vairākos sējumos
Viņš regulāri uzklausot iedzīvotāju pretenzijas par siltumskaitītājiem un izskaidrojot cilvēkiem viņu tiesības vērsties rajona tiesā. A.Circens klāsta, ka tiesībsargājošās iestādes ir palīdzējušas iedzīvotājiem sagādāt tiesvedībai nepieciešamos materiālus, kas rezultātā veido pat vairākus sējumus. Neesot saprotams, kāpēc iedzīvotāji turpina klauvēt pie dažādu iestāžu durvīm, lai sūdzētos, bet nevēršas tiesā. “Cilvēki ir teikuši, ka pierādīs savu taisnību, bet neko nedara, lai apņemšanos īstenotu. Ja vērstos tiesā, tad arī varētu iesniegt pierādījumus par materiāliem zaudējumiem,” saka A.Circens. Viņš vēlreiz uzsver, ka pretenzijas par siltumskaitītājiem un iespējamo nodarīto kaitējumu iedzīvotājiem ir jārisina civiltiesiskā ceļā rajona tiesā. Taču svarīgi esot pierādīt, ka siltumskaitītāju programmas ir neatbilstošas un reālais siltuma patēriņš neatbilst šai programmai. Tikai tad starpību (naudas izteiksmē) varēs mēģināt piedzīt civiltiesiskā ceļā.
Jāsūdzas administratīvajā tiesā
Virsprokurors norāda, ka savukārt pretenziju gadījumā par pašvaldības lēmumiem iedzīvotājiem jāvēršas administratīvajā tiesā Rīgā. Kā un kur tas darāms, iespējams konsultēties rajona prokuratūrā, jo šāda prakse Latvijā pagaidām vēl ir jaunums. Gulbenes rajona prokuratūrā jau konsultējušies apmēram pieci cilvēki, kas vēlas administratīvajā tiesā apstrīdēt pašvaldību lēmumus.
“Mums jau ir pirmais konkrētais gadījums. Iedzīvotāja no daudzdzīvokļu mājas Ozolu ielā ir iesniegusi prasību administratīvajā tiesā, apstrīdot Gulbenes pilsētas domes lēmumus. Pirmoreiz viņa tiesā saņēma noraidījumu, jo prasībai nebija pievienoti attiecīgie pašvaldības lēmumi, kurus viņa apstrīd, un atbildes no institūcijām šajā sakarā. Sievietes pretenzijas ir par zemes īpašumu sadalījumu,” saka A.Circens.
