Gulbenes rajonā ar dizentēriju saslimušo skaits jau tuvu diviem desmitiem.
Gulbenes rajonā ar dizentēriju saslimušo skaits jau tuvu diviem desmitiem. Šobrīd slimnīcā ārstējas septiņi cilvēki, bet pirms tam jau daudzi izrakstīti no slimnīcas, jo slimības smagā forma ir pārvarēta. Ir arī tādi, kas ārstējas tikai mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Slimo galvenokārt bērni.
“Gulbenes rajonā – gan pilsētā gan laukos – ar dizentēriju sākuši slimot oktobrī, pēdējo divu nedēļu laikā. Lai arī pacientu skaits ir liels, par epidēmiju vēl runāt nevaram,” informē Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļas ārste Ģertrūde Zihmane.
Viņa uzsver, ka arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas pacientiem jāturpina ārstēties mājās, jāveic analīzes. Dizentēriju ārstē ar antibiotikām. Jālieto daudz šķidruma – minerālūdens, zāļu tējas.
Ģ.Zihmane atzīst, ka, iespējams, saslimušo skaits ar dizentēriju Gulbenes rajonā patiesībā ir daudz lielāks. Taču ne visiem slimība izpaužas akūtā formā. “Dažs pēc inficēšanās vispār nesaslimst. Cits slimo viegli, līdz ar to īslaicīgas veselības problēmas īpaši netraucē. Nereti šādā gadījumā cilvēks nemaz nemeklē ārsta palīdzību,” saka ārste.
Viņa piebilst, ka “organisms agri vai vēlu pats atbrīvojas no dizentērijas baciļiem”. Taču, neārstējoties no šīs infekcijas slimības, cilvēks var kļūt par dizentērijas nēsātāju mēnešiem ilgi. Nereti, pašam to nezinot, aplipina citus.
“Sevišķi bīstami, ja šāds dizentērijas baciļa nēsātājs strādā tirdzniecībā vai pārtikas blokā. Piemēram, cep kūkas,” uzsver Ģ.Zihmane. Viņa piebilda, ka pārtikas darbinieki saskaņā ar Darba likumdošanu ir personīgi atbildīgi par savu veselību. Tas nozīmē, ka sliktas pašsajūtas gadījumā nekavējoties ir jāvēršas pie ģimenes ārsta. “Cita lieta, vai vienmēr cilvēks to dara,” piebilst Ģ.Zihmane.
Savukārt Gulbenes reģionālā Vides veselības centra epidemioloģe Jekaterina Turka precizē, ka oktobrī dizentērija laboratoriski apstiprinājusies 13 pacientiem, bet salmoneloze diviem. Taču slimības klīniskās pazīmes bijušas daudz lielākam pacientu skaitam.
