Zīda spārniem. Rozā vai zaļiem. Putni vai meitenes matiem vaļā. Baltā pilī vai Ievugravā. Pilsētā. Savā. Mirklis šis.
Zīda spārniem. Rozā vai zaļiem. Putni vai meitenes matiem vaļā. Baltā pilī vai Ievugravā. Pilsētā. Savā. Mirklis šis. Tāds. Visāds. Un tam ir savs vārds.
Kamēr vēl vasara. Kamēr saule projām dzen lietu. Tikmēr krāsojam varavīksni. Pat divas, nevis vienu. Es tām pretī skrienu un nesasniedzu. Pat vienu.
Puišeļi basām kājām. Peļķēm liek smieties. Pat pelēkā krāsa mirdz. Skatieties, klausieties. Priecājieties. Satiecieties. Tagad vai nekad. Tagad.
Kā gribas iziet cauri diviem varavīksnes vārtiem. Un redzēt, kā ir tur. Kur tauriņi no uguns nebaidās. Kur zieds ar ziedu savijas. Kur vēlēšanās piepildās.
Paturēt prātā. Sirdī. Šajā brīdī. Putni paceļas spārnos. Tie ir balti kā bērnu auti. Vaļai ļauti. Un saule spārnu vēdās rotaļājas. Mazliet nervoza. Zaļa, zila un rozā.
Esi svētīta, Gulbene!
Pilsētai svētki, bet svētkos vienmēr ir dāvanas. Tik negaidītas un pārsteidzošas, tik ziedošas un sportiskas, tik atraktīvas, dziedošas un dejojošas.
Paver plaukstas, Gulbene, un saņem tās. Iebrien asteru, samteņu, gladiolu un dāliju pļavā, apliec gulbeniešu rokām apgleznotu zīda šalli un aizvirpuļo dejā.
Dziedi kopā ar visiem. Ieklausies, kā skan tava balss, kas liedēta tavu iedzīvotāju mutēm.
Klusi noliec galvu piemiņas vietā par cilvēkiem, kam pietrūcis svētku. Brīdi padomā par viņiem. Atver savas vēstures pūru un dali mantojumu jaunajām paaudzēm, tveries pie vijoles lociņa un celies debesīs kopā ar salūta ziediem.
Vai tiešām tik jauna?
“Vai tiešām Gulbene ir tik jauna?” svētdien kāds pilsētas viesis izjautāja gulbeniešus. Viņš nekādi nespēja noticēt, ka Gulbene pilsētas tiesības ieguvusi tikai 1928.gadā. Kas tad te ir bijis pirms tam? Miests, apdzīvota vieta. Un jau kopš 13.gadsimta.
Arī gulbenieši šajās dienās jūtas jauni. Līdz ar bērniem, jauniešiem, kas tik labprāt piedalās divu nedēļu ilgajās pilsētas svētku norisēs. Brīvdienās priecāšanās sākas jau rīta pusē, bet darbdienās svētkiem atvēlēti vakari. Jau piedzīvoti skaisti brīži. Ģimeņu sacensības stadionā, amatnieku diena pie Baltās pils, aizlūgums par Gulbeni katoļu baznīcā, Ievugravas un Skolas ielas svētki, orientēšanās sacensības, izstādes. Tas viss jau apskatīts, izjusts. Joprojām Ievugravas iedzīvotāju ziedu izstādi var redzēt pie Gulbenes viesnīcas.
“Esam apdzīvojuši svētkos un vēl apdzīvosim atsevišķus stūrīšus mūsu pilsētā. Šoreiz dažus. Nākamreiz – vēl citus. Ir tik daudz vēl nepateiktā, neizjustā. Dzīve turpinās. Šie ir tikai otrie pilsētas svētki. Taču vēlamies tos tradicionālus. Un tomēr – katrreiz citādus. Lai neapniktu. Lai neļautos pierastībai,” saka svētku režisore Edīte Siļķēna.
Visur svētkos klāt ir Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Kā savējais, kā viens no gulbeniešiem. Arī šodien, rīt, parīt un aizparīt, kad svētki tuvosies izskaņai.
