Lejasciemietis Kārlis Žīgurs jau desmit gadus pārvietojas invalīdu ratiņos, taču viņš ne mirkli nav zaudējis optimismu un sēdējis rokas klēpī salicis. Septiņdesmit vienu gadu vecais vīrs no dažādiem materiāliem pin grozus un ik pa laikam iedarbina paša izgatavotu iekārtu – koka virpu. Kārļa darinājumi kādu laiku būs aplūkojami Lejasciema pagasta sociālā dienesta telpās.
Tur goda vietā novietots pirts makets, bet pati pirts jau vairākus gadus dižojas kāda lejasciemieša pagalmā. Izrādās, ka pirts īpašnieks Kārlim esot atvēlējis arhitekta skices. Pirts ir pirmā būve, kuras maketu Kārlis uzdrošinājies izgatavot. Makets nav absolūti precīza pirts kopija, jo dabā tā celta no apaļkokiem, bet viņš izmantojis materiālus, kādus izdevies salūkot. Savulaik Kārlim bijusi iecere izveidot arī Ķirsona atpūtas kompleksa “Lido” maketu, bet tas palicis nepiepildīts sapnis. Sirmais vīrs bilst, ka pirts makets esot vienīgais tik liels un sarežģīts darbs. “Šodien tas man vairs nebūtu pa spēkam, tāpēc izvēlos izgatavot kaut ko mazāku, piemēram, pinu grozus,” stāsta Kārlis. Vīra vaļasprieku atbalsta arī dzīvesbiedre Vija, kura ir Kārļa “kājas”. “Pats aiziet nevaru, viņa visu pienes klāt,” atzīst Kārlis.
“Labprāt iedarbinu savu virpu, ko darbina veļasmašīnas motors. Varu novirpot koku apmēram 35 centimetru garumā. Tā arī tapa manas “guļbūves”,” smejas Kārlis. Piemērs šīm guļbūvēm ir mājiņa un glīta putnu barotava, kas darināta no apaļiem gludi novirpotiem kociņiem. Tas esot pasūtījuma darbs.
Uzlūkojot Kārļa darinājumus, skatienam nepaliek nepamanītas dažādas formas vāzes, konfekšu trauki, groziņi ogām un citi veidojumi, kas tapuši, izmantojot krāsainus vadus. “Tie man vēl saglabājušies krājumā no agrākiem laikiem, kad jauca nost vecās telefonu līnijas,” stāsta vīrs. Ar vadiem, veidojot dažādus rakstus, aptīti interesantas formas stikla trauki, “uzbūvēta” krāsaina māja, “izkaltas” kamanas un tagad pamazām top arī briedis. Kamanas pēc formas esot identiskas tām, kas katru gadu uz vairākām nedēļām “piestāj” pie Lejasciema centrālās Ziemassvētku egles. Apmēram 40 gadus Kārlis nodarbojas ar šo vaļasprieku, kas aizsācies ar nelieliem ogu groziņiem, kurus viņš pinis saviem bērniem.
No sintētiska materiāla lentēm, ar ko bijuši sastiprināti bruģakmeņi, bruģējot pagasta ietves un iestāžu pagalmus, Kārlis darinājis izturīgu veļas kasti, somu iepirkumiem un pamatīgu grozu.
Praktisks pielietojums ir ne tikai Kārļa darinātajai putnu barotavai, bet arī savdabīgiem žurku slazdiem, ka ārēji atgādina garenu koka kasti ar trim caurumiem. ”Šī ideja skolas gados noskatīta. Vecāku mājas bēniņos atradu šādu slazdu, kurā vienā laikā var noķert trīs grauzējas.
