Piekto gadu Tirzas pagastā līdz ar pavasara atnākšanu notiek tematisks pasākums “Par pavasari, kāpostiem un ābeļziediem domājot”.
Piekto gadu Tirzas pagastā līdz ar pavasara atnākšanu notiek tematisks pasākums “Par pavasari, kāpostiem un ābeļziediem domājot”.
Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kultūras nama vadītāja uz tikšanos bija aicinājusi vairāk nekā 200 cilvēku, kam uzvārds ir Kāposts, Kāpostiņš, Kapusta un Kapustins. Lai gan no aicinātajiem daudzi nebija ieradušies, nekas netraucēja skanēt dziesmām un raisīties deju solim, dalīties pieredzē par to, kā audzēt, uzglabāt un sagatavot kāpostus, tos nogaršot un iegādāties kāpostu sēklas.
“Izveidojām Latvijas karti, kurā atzīmējām, kuros rajonos un pagastos ir visvairāk uzvārda Kāposts īpašnieku. Izrādās – Bauskas rajonā, ” stāsta gaidāmo Lieldienu zaķis
(Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte), kura sagaidīja ikvienu, kas pagājušajā sestdienā piestāja Tirzas kultūras namā.
Pēc reģistrācijas pasākuma apmeklētāji vispirms iegriezās kultūras nama mazajā zālē, kur aplūkoja plašo puķu un dārzeņu sēklu klāstu, ko piedāvāja zemnieku saimniecība “Krāčukakts”. Daļu apmeklētāju piesaistīja sēklu paciņas ar dažādu šķirņu kāpostu sēklām.
Druvēnietis Imants Kļaviņš ziemas garajos mēnešos bija izgrebis koka karotes un kausus. Visus, kas piestāja pie amatnieka, viņš mudināja iegādāties no bērza darinātu divzaru dakšiņu speciāli kāpostu izņemšanai no trauka, bet tiem, kas ir ekoloģiski tīras produkcijas baudītāji, meistars ieteica iegādāties koka traukus.
Blakām pašadītus rakstainus cimdus un zeķes sarindojusi rancēniete Ausma Zariņa. Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Dimdiņi” skābēto un ar dažādām piedevām sutināto kāpostu priekšā vienaldzīgs nespēja palikt neviens. Īpaši tad, ja kopā ar kāpostiem nobaudīja arī mednieku desiņas.
Mielojoties ar lauku labumiem, viesiem pietika laika, lai aplūkotu arī Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” austo paklāju izstādi.
Pasākumu, kurā bez aicinātajiem viesiem bija pulcējies daudz interesentu, ievadīja kultūras nama vīru vokālā ansambļa muzikāls sveiciens, kas sasaucās ar zemkopības ministra Mārtiņa Rozes uzstāšanos, jo ministrs uzrunā godināja lauku cilvēku izturību un darba tikumu.
Pusstundā M.Rozem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par zemnieka aizsardzību, valsts atbalstu lauksaimniekiem, piena cenām, muitas problēmām un citiem jautājumiem. Jautājumu krustugunīs nonāca arī 8. Saeimas deputāts Andis Kāposts, kas pasākumā galvenokārt bija ieradies kā viesis.
Ciemos sabraukušās Kāpostu ģimenes zālē sēdošie sveica ar aplausiem, kas nerimās arī tad, kad uzstājās apvienotais Kāpostu koris. Ruta un Normunds Kāposti no Dobeles prezentēja ne tikai savu ģimeni, bet arī nodarbošanos. Izrādās, ka Normunds, kurš šobrīd strādā rūpnīcā “Tenax”, kas nodarbojas ar dažādu būvmateriālu ražošanu, piedalījies Rātsnama restaurēšanā.
Ar Bulduru dārzkopības tehnikuma jaunajām mācību programmām iepazīstināja tehnikuma direktors Andris Tukris, bet pievērsties dārzeņu, īpaši kāpostu audzēšanai mudināja tehnikuma pasniedzēja Eleonora Mārciņa. Viņa ieteica katram cilvēkam dienā apēst vismaz puskilogramu dārzeņu.
Zemnieku saimniecības “Dimdiņi” saimnieks Normunds Audzišs iepazīstināja ar uzņēmējdarbību, kas ir dārzeņu audzēšana. Šogad saimniecībā kāpostus audzēs 40 hektāros. Ir domāts par jaunas kāpostu ēveles iegādi, kā arī fasēšanas veidu dažādojumu un citu.
Lietišķas sarunas mijās ar muzikāliem priekšnesumiem, ko bija sarūpējuši kultūras nama mazie un lielie pašdarbnieki, un asprātībām. Ikviens varēja piedalīties arī jautrajā izsolē. Tie, kas izvēlējās novērotāja lomu, vēlāk iegādājās pašcepto maizi, medu, sieru vai kādu citu kārumu, ko bija sarūpējuši zemnieki. Kāpostu ģimenes kopīgi ne tikai mielojās ar kāpostiem, bet veidoja arī ciltskoku. Mājup pošoties visi atzina, ka līdzīgs pasākums jārīko atkal nākamajā pavasarī, jo lauku cilvēku svētki sākas tur, kur vienkopus sarodas domubiedri.
Izturīgākie valsēja Aivara Lapšāna un grupas “Mēnessgaisma” melodiju vadīti.
