Lizuma kultūras namā pagājušajā sestdienā uz sadejošanu pulcējās 11 Gulbenes novada jaunieši, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi. Tie izdejoja 27 dejas, kas ved tuvāk nākamā gada lielajam notikumam – Dziesmu un Deju svētku lieluzvedumam “Māras zeme”.
Vēlas un spēj sasniegt mērķi
“Koncerts bija ļoti jauks, turklāt labas kvalitātes. Tas liecina, ka visi kolektīvi ļoti nopietni gatavojas skatei un svētkiem. Mums vienmēr patīk braukt uz Lizumu, jo tur jūtama īpaša aura un tas, ka tiekam gaidīti. Īpašs bija koncerta noslēgums, kad dejotāji izveidoja skaitli 80 – sveicienu kādas dzīves apaļajā jubilejā,” stāsta deju kolektīvu vadītāja Edīte Ķikuste.
Viņa atzīst, ka deju repertuārs ir grūts, tomēr katram kolektīvam gribas dejot svētkos. E.Ķikustes vadītais “Zelta Rūsiņš” ir iestudējis A grupas kolektīvu repertuāra deju “Aiz ezera augsti kalni”. Vadītāja atzīst, ka desmit gadus ir lolojusi šo ieceri, cerot, ka kolektīvam būs pāri, kas to spēj izdejot. “Tautas deju ansambļu 12 pāri to dejo, bet parasti ir 8 pāri. Šogad nolēmām, ka ir laiks šo deju nodejot. To paveicām savam priekam, reiz ir jāpārvar kāda augstāka grūtības pakāpe,” atzīst E.Ķikuste.
Novadā ir izcili dejotāji, bet…
Lizuma kultūras nama direktore Elita Dūte uzsver, ka novadā ir izcili deju kolektīvi. “Tas ir vislabākais, kas mums ir. Tik augstu rezultātu kā dejotājiem nav citiem amatiermākslas kolektīviem. “Zelta Rūsiņš” B grupā ir vislabākais Latvijā. Visi kolektīvi, kuri piedalās skatē, vienmēr ir tikuši uz svētkiem. Šogad svētkiem gatavojas 18 kolektīvi, tas ir līdz šim lielākais skaits,” uzsver E.Dūte. Diemžēl sadanci varēja vērot maz skatītāju, jo novadā nav tādas kultūras iestādes, kur būtu dejotājiem piemērota plaša skatuve. “Deju uzvedumam “Māras zeme” ir vajadzīga plaša telpa, lai dejas būtu skatāmas un baudāmas. Lizuma kultūras namam būtu vajadzīga piebūve, lai pietiktu vietas gan dejotājiem, gan skatītājiem, kā tas ir Alūksnes kultūras centrā,” salīdzina E.Dūte. Lizuma kultūras namā sadanci varēja vērot maz skatītāju, jo tiem vietas bija tikai balkonā un zem balkona, bet zāli aizņēma dejotāji. “Esam iemācījušies arī jaunās dejas, kuras tika ierādītas oktobra seminārā. Tās dejo gan jauniešu, gan senioru kolektīvi,” saka E.Dūte. Viņa secina, ka sāpīga problēma novadā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Jūtams darbavietu trūkums, tāpēc jaunie cilvēki aizbrauc no pagastiem. Vairākos pagastos deju kolektīvu mēģinājumi var notikt tikai brīvdienās, kad atbrauc tie, kuri strādā galvaspilsētā vai citviet. “Varbūt citos kolektīvos tas nav tik būtiski, taču deju pāriem ir jābūt astoņiem,” akcentē E.Dūte.
Arheoloģiskos tērpus sola vasarā
Šobrīd kolektīviem aktuāla ir seno tērpu, kas attiecas uz 10.-12.gadsimtu, sagāde. Atsevišķas specifisko tērpu daļas noteiktam dejotāju skaitam nodrošinās valsts, bet par detaļām jārūpējas katram kolektīvam. E.Ķikuste norāda, ka acīmredzot deju skatē kolektīvam savu arheoloģisko tērpu nebūs, tāpēc ir jādomā, kā izlīdzēties. “Tiek apgalvots, ka skatē šo tērpu trūkumu neņems vērā. Tomēr tiek arī norādīts, ka jādomā, kur tērpus izīrēt, lai dejotāji izskatītos tādi, kādiem jābūt. Tiesa, Latvijā diezgan daudziem kolektīviem jau ir senie tērpi, kas ir ļoti skaisti. Piemēram, Alūksnes deju kolektīvu vadītājs Agris Veismanis gadu gadiem pa druskai ir darinājis un krājis, tāpēc viņiem tagad ir gatavi senie tērpi,” spriež E.Ķikuste. Viņa atzīst, ka, zinot materiālā nodrošinājuma iespējas novada kolektīviem, līdz šim lielus plānus nav kalusi.
Gulbenes novada domes konsultante kultūras jomā Dārta Dīvāne norāda, ka lieluzveduma “Māra zeme” dalībnieki arī turpmāk tiksies sadančos, nākamais būs 3.februārī Druvienas kultūras namā, bet 24.martā – Gulbenes kultūras centrā. “Pati nozīmīgākā diena deju kolektīviem un to vadītājiem būs 7.aprīlī, kad notiks Gulbenes deju apriņķa skate,” informē D.Dīvāne.
