Juris dzērve: iesaka sekot viņa piemēram. Litenes pagasta zemnieks Juris Dzērve nodevis zemnieku saimniecību “Madaras” dzīvesbiedres Astrīdas pārvaldīšanā, bet pats nolēmis priekšlaikus pensionēties.
Juris dzērve: iesaka sekot viņa piemēram.
Litenes pagasta zemnieks Juris Dzērve nodevis zemnieku saimniecību “Madaras” dzīvesbiedres Astrīdas pārvaldīšanā, bet pats nolēmis priekšlaikus pensionēties.
Viņš šobrīd Gulbenes rajonā ir pirmais zemnieks, kas pēc Lauku atbalsta dienesta pozitīva atzinuma jūlijā saņems Eiropas Savienības pensiju, jo ir pieteicies programmai “Priekšlaicīga pensionēšanās”. J.Dzērve izrēķinājis, ka šogad pieteikšanās šai programmai ir izdevīga, jo jāuzrāda saimniecības pēdējo četru gadu ieņēmumi. No saimniecības apgrozījuma ir atkarīgs pensijas lielums. Iesaistoties šajā programmā, zemnieks katru mēnesi līdz 75 gadu vecuma sasniegšanai saņems apmēram 365 latu pensiju.
“Man bija jāizdara izvēle, un labi, ka bija šāda iespēja, par kuru sākām interesēties jau pagājušajā gadā. Uz to pamudināja arī veselības problēmas,” stāsta Juris, kurš lauksaimniecībai atdevis 40 sava mūža gadus un ir tā sauktais Breša zemnieks Litenes pagastā.
Astrīda bilst, ka nepieciešamo dokumentu kārtošana tuvojas nobeigumam, vienīgais kavēklis šobrīd tas, ka viņa vēl neesot saņēmusi apliecību par pirmā līmeņa lauksaimnieces izglītību, bet pedagoģes maģistra grāds te nederot. 12.aprīlī A.Dzērve kārtos eksāmenu un pēc tam uzreiz iesniegs sagatavotos dokumentus. Ir būtiski nekavēties, jo Eiropas pensiju sāk rēķināt kopš dokumentu iesniegšanas brīža.
“Pārņemot no vīra zemnieku saimniecību, man jāgarantē, ka saimniecībā ražošanas apjoms gadā pieaugs par 30 procentiem, bet sasniegt šādu apjomu nav viegli. Piecus gadus jāturpina arī saimniecībā iesāktais. Mūsu gadījumā – sekmīgi jānodarbojas ar graudkopību,” stāsta Astrīda.
“Madarās” šobrīd vairāk nekā 80 hektāru platībā audzē rudzus, ko pārdod akciju sabiedrībai “Rēzeknes dzirnavnieks”, kā arī miežus. Par to pārdošanu ir sadarbības līgums ar firmu “Kemira”, no kuras J.Dzērve pērk minerālmēslus. Zemnieks stāsta, ka agrāk apsaimniekojis vairāk nekā 120 hektārus, bet, sākoties Eiropas Savienības maksājumiem, iznomātāji vēlējušies platības ņemt atpakaļ.
“Priekšlaikus pensionējoties, man jāievēro noteikums, ka nedrīkstu pat ar tehniku uzbraukt uz tīruma, tāpēc labi, ka saimniekojam kopā ar dēlu. Ceru, ka viņš palīdzēs arī Astrīdai tikt galā ar
40 hektāriem. Es centīšos viņai morāli palīdzēt, ierādīt tehniku un tamlīdzīgi,” smejas Juris Dzērve.
Zemnieks Eiropas Savienības dažādos maksājumus vērtē pozitīvi, jo ar naudu, ko iespējams saņemt par pārdotajiem graudiem, par peļņas ieguvi var tikai sapņot.
“Ja arī kaut ko nopelnām, tad iegādājamies jaunu traktoru vai kādu citu lauksaimniecības tehnikas vienību,” stāsta Astrīda.
