Vieglatlētikas pasaulē soļošana nav populārākā disciplīna, taču Latvijā soļošana atkal ir topā. Pēc 68 gadiem to slavas olimpā uznesa Aigars Fadejevs, kas Sindejas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu tāpat kā Jānis Daliņš.
Vieglatlētikas pasaulē soļošana nav populārākā disciplīna, taču Latvijā soļošana atkal ir topā. Pēc 68 gadiem to slavas olimpā uznesa Aigars Fadejevs, kas Sindejas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu tāpat kā Jānis Daliņš.
28.novembrī Aigars Fadejevs tikās ar Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīriem, sporta apvienību pārstāvjiem un sporta skolas audzēkņiem.
“Ir reizēm jocīga sajūta, kad zem saviem fotoattēliem redzu parakstu – olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Bet tagad vairāk domāju, kā nākamajās spēlēs izcīnīt zelta medaļu. Es būtu slikts dižkareivis, ja nevēlētos un necenstos sasniegt labāko rezultātu savā karjerā,” atzīst Aigars Fadejevs.
Aigars Fadejevs ir ieguvis dižkareivja militāro dienesta pakāpi un pārstāv Nacionālo Bruņoto spēku Sporta klubu. Olimpiskajās spēlēs viņš startēja kopā ar sportistiem, ar ko sacentās pasaules militāro formējumu čempionātā. “Ja interesē sports, ir divas iespējas trenēties un sasniegt labus rezultātus. Var mācīties Murjāņu sporta internātskolā vai fizisku rūdījumu un sasniegumus sportā gūt militārājā dienestā. Ja nekļūs sportists, tad vismaz būs kārtīgs cilvēks,” uzskata A.Fadejevs. Viņš apmeklē armijas daļas, tiekas ar karavīriem un cer, ka ar savām idejām palīdzēs uzlabot dienesta apstākļus.
Aigars Fadejevs ir piedalījies Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīru tradicionālajā skrējienā apkārt ezeram. Tajā viņš bija otrais un atzīst, ka “to var tikai īsti vīri”. Bet pirmās soļošanas sacensības Aigaram bija Alūksnē.
“13 gadu vecumā piedalījos Adolfa Liepkalna balvas izcīņā. Vēl tagad mājās ir koka kauss, kas man ir viens no mīļākajiem,” stāsta sportists.
Oktobrī notika Aigara Fadejeva trešais soļošanas festivāls, kurā piedalījās trīskārtējais olimpiskais čempions Roberts Koržeņevskis, pasaules čempions Iļja Markovs un sacensību rīkotājs. Apmēram diviem tūkstošiem cilvēku Jāņa Daliņa stadionā Valmierā bija iespēja pa īstam nosvinēt Aigara izcīnīto sudraba medaļu.
Tagad viņam ir jauna ideja. “Četru vīru komandas pilnā kaujas ekipējumā šķērsos Latviju – apmēram 410 kilometrus. Var negulēt un neēst, bet nedrīkst izmantot transportu. Var iet pāri purviem un cauri brikšņiem vai arī meklēt apkārtceļu. Bet uzvar, protams, tie, kas pirmie sasniedz mērķi,” ieceri klāsta Aigars. Viņš domā, ka sacensības varētu sākt Alūksnē, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Mobilo strēlnieku bataljona komandieris Ainārs Ozoliņš ieceri atbalsta.
Pārvarot sevi, izcīna sudraba medaļu
“Pirms četriem gadiem Atlantas olimpiskajās spēlēs izcīnīju sesto vietu. Tas tobrīd bija kalngals manai karjerai, jo 20 gadu vecumā nav viegli iekļūt pirmajā sešniekā,” atceras A.Fadejevs. Gatavošanos olimpiskajām spēlēm Sidnejā pārtrauca satiksmes negadījums, kurā Aigaram bija lauzta kāja, rokas un deguns. Sportistu māca šaubas, vai varēs soļot.
“Trīs mēnešus pēc negadījuma mācījos staigāt, nevis soļot. Tomēr vēlējos izdarīt to, ko biju solījis. It sevišķi pēc nepamatotas diskvalifikācijas pasaules čempionātā gribēju taisnīgā cīņā pierādīt, ka esmu spējīgs atvest Latvijai medaļu. Ja pasaules čempionātā man ļautu, es būtu atvedis zeltu,” uzsver Aigars. Sportistam nācās arī izturēt “preses spiedienu”, kuru viņš vērtē kā neētisku. “Tomēr prese mani arī mācīja, kļuvu nosvērtāks. Panākumus esmu guvis tikai tāpēc, ka blakus ir sieva un dēls, kas man ir mīļākie un tuvākie cilvēki,” norāda A.Fadejevs.
Sportists stāsta, ka 50 kilometru distance Sidnejas olimpisko spēļu stadionā bija “pati grūtākā dzīvē”. To Aigars veica, kad temperatūra ēnā bija 35 grādi. Tie, kas televīzijas pārraidē vēroja soļotāja startu, redzēja, kā viņš no devītās pozīcijas apgāja citus sportistus. “Katru reizi sev teicu, ka šis būs pēdējais un ka vairāk nevaru, bet tad atkal saņēmos. Pēdējās divas minūtes finiša taisnē bija prieka pilnas. Bet tajā pašā laikā atcerējos pēdējos divus gadus, kad mazinājās daudzu ticība man un maniem spēkiem,” saka sportists. A.Fadejevs ir gandarīts, ka ir piepildījies viņa sapnis. Aigars jautā, par ko sapņo jaunieši, un ir pārsteigts, ka viņi nezina.
Laimīgās un dārgās sporta čības
Aigars Fadejevs sākumskolas audzēkņiem stāsta par Austrāliju: “Trenējāmies 1000 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Sidnejas. Katru rītu treniņos satikos ar ķenguriem. Viņi sildījās uz asfalta, kas naktī labāk saglabā siltumu.” Arī čūskas “savu apģērbu” bieži bija pametušas uz asfalta. Bet visēdelīgākie esot strausi. “Jābaidās, ka viņi ar knābi neizsit mašīnai logu, tāpēc braucām ātri prom no Nacionālā parka,” atceras Aigars. Ķenguri ir pārbaroti ar granulām, ko parka apmeklētājiem iedod dzīvnieku barošanai, un nespēj vairs lēkt.
Karavīri vēlas zināt, kāpēc sportista čības maksā tik dārgi – apmēram 1500 latu. “Trenējoties manām sporta čībām pārplīsa gaisa spilventiņš. Lūdzu kolēģim aizdot čības, ko viņš bija nopircis Sidnejā. Tās izrādījās ļoti labas, tāpēc vēlējos ar tām startēt,” klāsta A.Fadejevs. Sportists piekrita ar norunu, ka saņems divus procentus no Aigara prēmijas par uzvaru. Pēc tam viņš priecīgi paziņoja, ka pienākas 1000 latu. Tā kā Aigars nolēma iegādāties sporta čības, nācās vēl piemaksāt. “Čības ir to vērtas, un ar tām turpmāk startēšu. Jau nākamgad redzēšu, cik tālu tās mani aiznesīs,” ir apmierināts A.Fadejevs.
Uzvarētāju netiesā par pārkāpumu
27.decembrī Aigaram būs 24.dzimšanas diena. Viņš ir nolēmis darīts visu, “lai no sudraba cilvēka kļūtu par zelta cilvēku”. “Nekad neesmu sēdējis uz lauriem un arī tagad to nedarīšu. Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Vilnis Baltiņš zina, ka sportists prot turēt vārdu. Vienalga, solīts pārvest medaļu vai maksāt par sporta čībām.
Aigars Fadejevs uz goda pjedestāla Sidnejā bija redzams ar mazu Latvijas karodziņu, lai gan Starptautiskās Olimpiskās komitejas reglamentā ir noteikts, ka nacionālās atribūtikas reklamēšana spēlēs ir aizliegta.
“Zināju, ka nedrīkst. Ieliku karodziņu piedurknē un to izvilku tikai apbalvošanas ceremonijas laikā. Acīmredzot visi saprata, cik mazajai Latvijai tas ir nozīmīgs notikums, tāpēc man nepārmeta,” ir priecīgs olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs.
