Galgauskas pagastā laukumā pie padomes ēkas notika bērnu popgrupu draudzības festivāls “Saldais mec Galgauska 2002”, kurā piedalījās dziedātāji no Gulbenes rajona un Alūksnes.
Galgauskas pagastā laukumā pie padomes ēkas notika bērnu popgrupu draudzības festivāls “Saldais mec Galgauska 2002”, kurā piedalījās dziedātāji no Gulbenes rajona un Alūksnes.
“Jau sen biju iecerējusi organizēt šādu pasākumu. Galgauskā vairs nav kultūras nama, bet tas nenozīmē, ka tāpēc kultūras dzīve jāpārtrauc. Nolēmu, ka laukums pie pagasta ēkas būs piemērots festivāla rīkošanai,” saka tā organizatore, Galgauskas kultūras nama vadītāja Inga Zommerovska.
Dziedošo pasākumu vadīja Galgauskas dramatiskā kolektīva dalībnieces Valentīna Sārna, kas iejutās lācīša Pūka “ādā”, un Irēna Ozoliņa, atveidojot Kristoferu. Festivālā piedalījās septiņas grupas: mazie un lielie “Mākonīši” (vadītāja Sandra Lipiņa) no Gulbenes, Alda Žīgura vadītā popgrupa no Stāmerienas pagasta Kalnienas, “Zvaniņi” (vadītāja I.Zomerovska) no Galgauskas, “Sapnītis” (vadītāja Antra Zelča) no Lejasciema, “Bukurags” (vadītāja Līga Kļaviņa) no Druvienas, “Gulbīši” (vadītāja Sarmīte Semjonova) no Jaungulbenes un “Cielaviņas” no Alūksnes. Katrs kolektīvs festivālā izpildīja divas dziesmas. Balvas palīdzēja sarūpēt Galgauskas pagasta padome, Vilnis Manguss no Tirzas, kā arī galgausnieši, kuriem ir bites.
“Priecājos, ka Galgauskā ir “salidojušas lakstīgalas ar labām balsīm”, ka šis ir viens no pirmajiem četru pagastu sadarbības apvienības kultūras pasākumiem. Bērniem vēlam saulainu vasaru un vienmēr būt draugos ar skanīgu dziesmu,” teica Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā, tā paužot arī Stradu, Daukstu un Jaungulbenes pašvaldību vadītāju domas.
Improvizētā pagaidu skatuve, ko ierīkot palīdzēja Ritvars Zomerovskis un Pēteris Hauka, laukumā būs visu vasaru, jo Līgovakarā te kopīgai Jāņu ielīgošanai pulcēsies pagasta ļaudis, lai noskatītos arī Galgauskas pagasta dramatiskā kolektīva izrādi “Pašam sava saimniecība”. “Mēs, pagasts, kam šobrīd nav kultūras nama, meklējam izeju no bezizejas situācijas. Uz bijušās kūts pamatiem, ko veido seni laukakmeņi, izbūvēsim nelielu stacionāru estrādi,” saka I.Biezā.
