Jau divus mēnešus Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Lazdukalni” dzīvo divi savvaļas šķirnes zirgi – Pīters un Pastors.
Jau divus mēnešus Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Lazdukalni” dzīvo divi savvaļas šķirnes zirgi – Pīters un Pastors.
Drīzumā tiem pievienosies trešais, bet pavasarī – grūsnās ķēves. Savvaļas zirgi pie “Lazdukalnu” saimnieces Valdas Vītolas atceļojuši no Gunitas Virkas ganāmpulka Alūksnes rajona Veclaicenes pagastā un ir pirmie Gulbenes rajonā.
V.Vītola stāsta, ka savvaļas zirgu pavairošanai pievērsies entuziasts Jans Langervens no Holandes, kas iesaistījies Pasaules Dabas fonda darbā. Viņš radis Latvijā atsaucīgus ļaudis, kas piekrituši nodarboties ar šo dzīvnieku pavairošanu. Viņu vidū bijusi arī G.Virka. Latvijā pirmo reizi savvaļas zirgi no Polijas ievesti Papes pļavās, kur tie savairojušies un izceļojuši uz dažādiem Latvijas rajoniem. Nesen holandietis ciemojies arī “Lazdukalnos” un bijis apmierināts ar to, kā jūtas trīs un divus gadus vecie ērzeļi.
“Viņš iecerējis izveidot tādu savvaļas zirgu šķirni, kas pēc ģenētiskā veidojuma būtu iespējami tuvāks to pirmajiem senčiem. Labākos eksemplārus viņš atlasījis Polijā, tāpēc uzskatāms, ka Pītera un Pastora dzimtene ir Polija,” stāsta saimniece. Par materiālo palīdzību, lai savvaļas zirgi varētu mitināties “Lazdukalnos”, viņa saka paldies ģimenei, vīrabrālim Indulim Vītolam un radiniekiem, kas dzīvo Austrālijā.
Eiropā ir 1500 šīs savvaļas zirgu šķirnes pārstāvju, ko sauc arī par konikiem, kas savukārt savstarpējas krustošanas rezultātā veido 22 šķirnes līnijas.
“Lazdukalnā” iecerēts veidot jaunu ērzeļu ganāmpulku, tāpēc būs jāpaplašina aploki, jo vienam dzīvniekam, lai viņš labi justos un būtu nodrošināts ar barību, nepieciešami pieci hektāri. Šobrīd ganību platība ir 50 hektāri, tas nozīmē, ka ganāmpulkā varētu būt 10 zirgi. Ķēvītēm paredzēts veidot atsevišķu aploku.
“Par precīzu dzīvnieku skaitu lems holandietis Jans Langervens, stingri sekojot šķirnes tīrībai. Pusi no kumeliņiem, kas būs, man vajadzēs atdot šķirnes izkopējam, bet pārējos varēšu turēt pati vai atvēlēt kādam Latvijas entuziastam, kas vēlas audzēt savvaļas zirgus,” piebilst Valda Vītola.
Viņa stāsta, ka zirgi piemērojušies dzīvei savvaļā, tāpēc īpaši nav jāpiebaro, jo tie pārtiek no zāles, rudeņos un pavasaros – no kūlas, grauž kārklu mizas.
Saimniece atzīstas, ka aplokā ieripinājusi siena rulli, bet Pītera un Pastora piesaukšanai kabatā vienmēr esot rupjas maizes šķēle. Siens esot vajadzīgs arī tad, ja ir bieza sniega kārta un sērsna.
“Zirgi ir labdabīgi, mierīgi un ātri pierada pie jaunajiem dzīves apstākļiem. Arī vētru labi pārdzīvoja, slēpjoties aploka krūmājā. Nelielā auguma, ar pelēcīgi brūnu, biezu spalvu apveltītajiem dzīvniekiem patīk dzīvot baros, kur vadonis ir viens ērzelis vai ķēve,” stāsta V.Vītola.
Viņa uzskata, ka Latvijas lielākā vērtība ir tās daba, tāpēc cilvēkiem jādara viss, lai to saudzētu.
“Lazdukalna” saimniece atteikusies no intensīvās saimniekošanas un pievērusies bioloģiskās daudzveidības veidošanai. Iespējams, ka nākotnē saimniecības aplokos ganīsies arī kāds taurs.
***
Savvaļas zirgi – koniki
– Kumeļi ķēvēm dzimst pavasarī vienā un tajā pašā laikā.
– Ķēves mazuļus izolē un sargā savā vidū.
– Spēj tikt galā ar plēsējzvēriem.
– Nagi – ļoti cieti.
– Prot labi peldēt.
– Labi pārzina teritoriju, kurā dzīvo, piemēram, kur patverties plūdu vai vētras laikā, kur atrodas labākie barības krājumi un ūdens, kur iespējams paslēpties.
– Šobrīd pasaulē ir 1500 koniki ar 22 dažādām asins līnijām.
– 650 dzīvniekiem ir gandrīz visas asins līnijas.
