Šodien no Nīderlandes Latvijā ieved dabas fonda “ARK” dāvinātos 36 šķirnes “Hailander” liellopus. Vēlu vakarā Litenes pagasta Pededzes palienē palaidīs 16 lopus.
Šodien no Nīderlandes Latvijā ieved dabas fonda “ARK” dāvinātos 36 šķirnes “Hailander” liellopus. Vēlu vakarā Litenes pagasta Pededzes palienē palaidīs 16 lopus.
“Nīderlandes dabas fonds piecu gadu laikā Latvijas mozaīkveida ainavas nosargāšanai aizsargājamās teritorijās ieguldīs 995 000 eiro. Naudu tērēs zemnieku apmācībai un regulārām konsultācijām uz vietas, savvaļas lopu ievešanai Latvijā,” informē projekta brīvprātīgā preses sekretāre Anitra Toma.
Litenes pagastā lielo zālēdāju projekta īstenotājs ir bioloģiskais zemnieks un pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis. Pašlaik uztaisīts pagaidu aploks, šovasar tiks iežogoti 80 hektāri Pededzes palienes pļavu, kur notika “Lauku Avīzes” organizētās pirmās pļāvēju sacensības.
Šķirnes “Hailander” lopi ir miermīlīgi govslopi ar biezu, blondu, sarkanu vai melnu kažoku un vareniem ragiem, kurus liek lietā, vien izcīnot rangu cīņas savā starpā. Latvijā šie lopi tiks krustoti ar Latvijas brūnās šķirnes govīm un pēc tam ar pelēkajām Ungārijas stepju govīm – krustojot vienkāršas un primitīvas šķirnes, var iegūt ļoti stiprus, izturīgus un mazprasīgus dzīvniekus, kas labi izmanto dabiskās ganības, ēd krūmu atvases un koku mizu. Svarīgi, lai lopi augtu lēni un dzimumgatavību sasniegtu pēc gadiem diviem, kad telītes jau izaugušas un nav problēmu ar pirmo atnešanos, jo dzemdības notiek bez cilvēka klātbūtnes.
Dabisko palienes pļavu noganīšana ar lielajiem zālēdājiem ir svarīgs dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības vairošanas pasākums, jo mitrās un ciņainās palieņu pļavas agrāk pļāva ar rokas izkaptīm, bet mehanizēti tās apkopt ir gandrīz neiespējami. Tāpēc šie vērtīgie biotopi aizaug, izzūd retas augu un dzīvnieku sugas, turklāt ūdensputniem samazinās barošanās vietu platības un putni spiesti baroties ziemāju laukos. Un valsts spiesta izmaksāt zemniekiem kompensācijas par izpostītajiem sējumiem. Turklāt aizaugušajās palienēs pavasaros sakrājas ledus gabali un palu ūdens nevar ātri aizplūst.
Dabas fonds apmaksāja astoņiem projektā iesaistītajiem zemniekiem braucienu uz Nīderlandi aprīļa beigās.
Fonda līgums ar zemniekiem paredz, ka lopi zemniekiem tiek dāvināti, bet pusi teļu, kas piedzimst piecu gadu laikā, fonds ņem atpakaļ un dāvina tālāk. Savukārt zemniekiem jānodrošina izturīgi aploki. Atšķirībā no Pasaules dabas fonda lielo zālēdāju projektiem, “ARK” pieļauj, ka brāķējamos dzīvniekus drīkst kaut un pārdot gaļai. Ja lopi savairojas vairāk, nekā teritorija var uzturēt, arī tad lopus drīkst kaut. Tātad projektā iesaistītie zemnieki nevis pilnīgi atdod lielas zemes platības dabai, cerot nopelnīt tikai ar tūrismu, bet var nopelnīt ar gaļas vai vaislas materiāla pārdošanu.
