Pagājušajā nedēļā Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs neplānoti devās uz Pleskavu Latvijas delegācijas sastāvā.
Pagājušajā nedēļā Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs neplānoti devās uz Pleskavu Latvijas delegācijas sastāvā.
“Svētdien, 12.martā, man no Pleskavas piezvanīja turienes apgabala gubernatora vietnieks Dmitrijs Šahovs un jautāja, kāpēc es neesmu iekļauts Latvijas delegācijas sastāvā. Biju izbrīnīts. Delegāciju komplektēja Latvijas vēstnieks Krievijā. Pēc tam bija vēl pāris telefonzvani. Rezultātā jau nākamajā dienā es biju Pleskavā,” stāsta N.Stepanovs.
Viņš bilst, ka gulbeniešiem ir jau ilgstošas un stabilas ar līgumu nostiprinātas attiecības un sadarbība ar Pleskavas apgabalu. Šoreiz Latvijas delegācija, kurā bija arī Valmieras, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību pārstāvji, tikusies ar gubernatoru Mihailu Kuzņecovu un piedalījusies preses konferencē. Nācies atbildēt arī uz jautājumiem par 16.martu, par leģionāru gājienu.
Delegācija viesojusies vairākos Pleskavas uzņēmumos, kā arī tikusies ar studentiem, kas studē svešvalodas, Pleskavas Universitātē.
“Auditorija bija pārpildīta. Bija arī jautājumi par… krievvalodīgo apspiešanu Latvijā, par nepilsoņiem, par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, par 16.martu. Skumji, ka studentu rīcībā ir nepilnīga informācija. Šajā auditorijā uzstājos arī es un teicu, ka jūsu priekšā stāv krievs. Stāstīju, ka esmu savulaik beidzis latviešu skolu, kaut mani neviens nespieda to darīt. Taču es iemācījos latviešu valodu tikpat labi kā dzimto krievu valodu. Beidzu augstskolu latviešu plūsmā. Teicu, ka vēlos vēl labāk apgūt angļu valodu. Mani mazbērni to jau prot! Liekas, pārliecināju, ka vairāk jātic savām acīm un ausīm. Ir vairāk jākomunicē, jābrauc ciemos pie mums. Minēju piemēru, ka pērn Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Gulbenes rajona delegācijas sastāvā gājienā pa Rīgu soļoja arī pleskavieši kā mūsu sadarbības partneri.
Atbraucot pie mums, viņiem sākumā bija daudz aizspriedumu. Bija tādi, kas domāja, ka Rīgā ir aizliegts uz ielas sazināties krieviski. Kad mūsu draugi pēc svētkiem brauca projām uz mājām, viņu priekšstats bija krasi mainījies,” stāsta N.Stepanovs.
Viņš bilst, ka Pleskavā darbojas turienes latviešu biedrība “Sakta”. Šie cilvēki pulcējas kopā, lai dziedātu latviski, saglabātu tautas tradīcijas un runātu dzimtajā valodā. Norunāts, ka šā kluba biedri šogad viesosies Latvijā.
