Nevis pie Pogas ezera, kā bija iecerēts iepriekš, bet pašā mīļākajā Stāmerienas iedzīvotāju vietā – pie pils – sestdien notika Stāmerienas jauniešu deju kopas “Poga” 20 gadu jubilejas koncerts, piedaloties tagadējam sastāvam un veterāniem, kā arī sadraudzības kolektīviem – jauniešu deju kolektīviem “Litenietis” (no Litenes), “Ābeļzieds” (no Ogresgala), “Katlakalns” un vidējās paaudzes kolektīvam “Savieši” (abi no Katlakalna).
Pasākumam bija dots zīmīgs nosaukums – “Pasaule apaļa – kā saule, kā zeme, kā “Poga”…”, un deja un dejotāji tajā valdīja apmēram divas stundas. Skatītāju uzmanība neatslāba – dejoja taču tik daudz labi pazīstamu cilvēku – visi savējie! Šobrīd “Pogas” pamatsastāvā ir apmēram 20 cilvēku, jubilejas koncertā klāt nāca vēl apmēram 10 veterāni. Kopš 1998.gada kolektīvs regulāri piedalās Latvijas lielajos deju svētkos. Arī šobrīd visas pūles ir veltītas nākamgad gaidāmo XVI Deju svētku repertuāra slīpēšanai. “Kamēr vien varēsim, tikmēr piedalīsimies un dejosim,” “Dzirkstelei” sacīja kolektīva vadītāja Zaiga Manguse.
Tā bija, ka lietus ieviesa savas korekcijas, jo pie Pogas ezera iecerētajā deju placī bija radusies liela peļķe. Lietus mērcēja arī pie Stāmerienas pils, tomēr tas nespēja izgaiņāt dejotājus un skatītājus. Vēlīni uzziedējušo peoniju smaržās, tveroties zem lietussargiem, skatītāji vairākas stundas baudīja deju, priecājās par paaudžu sasaukšanos dejā, klausījās koncerta vadītājas, Nacionālā teātra aktrises Zanes Jančevskas teiktajos vārdos un juta gan “Pogas” mākslinieciskās vadītājas Zaigas, gan pasākuma skaņas nodrošinātāja Ralfa Rubeņa klātbūtni. “Stāmerienas cilvēki ir pelnījuši redzēt un priecāties ne tikai par vietējiem, bet arī par Rīgas māksliniekiem, un paņemt no šāda koncerta sev kaut ko sirdī līdzi,” “Dzirkstelei” sacīja Stāmerienas tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa. Viņa stāstīja, ka kopā ar novadnieku Raiti Apalupu pagastam izveidojusies sadraudzība ar Nacionālo teātri un tā aktieriem. Aktrise Z.Jančevska ne reizi vien Stāmerienā ar savu klātbūtni ir kuplinājusi vietējos pasākumus.
“Pogas” jubilejas koncerts izdevās! Tie bija ģimeniski, silti svētki, kas pierādīja – Stāmerienas cilvēkiem bija, ir un būs nepieciešama garīgā maize, to viņi dod sev paši un vēl dalās ar citiem, pauda G.Vīksniņa. Klātesošie ar mīlestību un klusuma brīdi pieminēja šopavasar mūžībā aizsaukto Stāmerienas meiteni – dejotāju un horeogrāfi – Artu Slicu. Deju raksti vijās arī viņai par godu. Artas ieguldītais darbs nekur nav zudis, tas papildinājis kultūras mantojumu! To apliecināja “Poga”, kas ir dzīvs un mākslinieciski varošs kolektīvs. Gatavojoties XVI Deju svētkiem, kas nākamgad notiks Rīgā, marta skatē kolektīvs ieguva 1.pakāpes vērtējumu. Tas ir ļoti labs sasniegums.
Sadejojas un apprecas
Pēterim un Lailai Kravaļiem ar “Pogu” saistās viņu mīlestības stāsts. Abi viens otrā ieskatījušies dejodami. “Tas notika pirms astoņiem gadiem,” “Dzirkstelei” sacīja Laila. Pēteris piebilda – Stāmerienā ar šo kolektīvu saistība ir gandrīz katrai dzimtai. Pēteris ne tikai pats vairākus gadus bijis aktīvs dejotājs, bet “Pogas” dalībnieki ir bijuši arī viņa brāļi, tā ka Stāmerienas puišiem nav bijis problēmu ballē uz kārtīgu valsi uzaicināt meiteni un izdancināt pēc sirds patikas. Pēteris nekautrējas teikt, ka pirmā, kas nevis lūgusi, bet pat likusi dejot, ir bijusi viņa mamma. Tagad viņš par to saka paldies. Vai gan citādi būtu tik cieši un mīļi saticis savu nākamo sievu. Šodien Pēteris dejošanā ir paņēmis pauzi saspringtā darba grafika dēļ. Sieva auklē divus bērnus. Tomēr “Pogas” jubilejas koncertā Pēteris un Laila atkal dejoja “Pogas” sastāvā, izpildot dejas “Kam ir gaiss” un “Puķīte pa dambi”. Un šajā dejā viņi iepina savu privāto dzīvi, savu mīlestību. Tieši ar to ir tik bagāta un tik lepna “Poga” – ar daudzu privāto dzīvju kopumu, kas veido vienu kopīgu, krāšņu deju rakstu. Katrs šā kolektīva dalībnieks lepojas ar dalību lielajos deju svētkos. Kaut reizi būt tur – tas ir emocionāli spēcīgs pārdzīvojums, kuru nav iespējams aizmirst visu turpmāko dzīvi. “20 gadu paliek mūsu “Pogai”, kolektīvam viss vēl ir priekšā! Nekas nav beidzies, viss turpinās. Tikai kopā ar vadītāju Zaigu,” sacīja Laila. Viņa gribētu redzēt šajā kolektīvā kādreiz dejojam savus bērnus.
Dejo meita, dejo māte
“Es “Pogā” dejoju kopš pašas šā kolektīva sākotnes – piecus gadus!” “Dzirkstelei” palepojās Daiga Altberga. Kolektīvā dejojis arī viņas dēls Alvis, kurš šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, bet meita Monta turpina dejot, kaut dzīvo Rīgā. “Pogas” jubilejas koncertā arī pati Daiga atkal iejutās deju soļos un bija viena no tām, kas “palaiž puķīti pa dambi”. Pati saka – laikus un ļoti gatavojusies. Ne tikai atcerējās deju soļus, piedalījās mēģinājumos, bet arī sašuva sev jaunu tautisko blūzi, pina vainadziņu. Jaunība – šis vārds visprecīzāk izsakot visas tās sajūtas, ar kurām Daigai asociējas “Poga”. Otras vārds – radniecība. Ne tikai dvēseliskā, arī tiešā. Zaiga ir Daigas mammas māsa. “Ir liels prieks, ka “Poga” turpina dejot un pastāvēt,” sacīja Daiga.
Veterānu pulkā “Pogā” sestdien dejot posās arī Inga Podziņa, taču viņas trešais auklējamais bērns un mēģinājumā gūtā trauma neļāvusi. Tomēr koncertā viņa bija klāt ar visu mazo: kā gan “Poga” lai iztiek bez savas Podziņas?! 15 gadus Inga ir aktīvi nodejojusi šajā kolektīvā – līdz sava otrā bērna piedzimšanai. Ja “Poga” kopā sapulcinātu visus savu kolektīva dalībnieku bērnus, kas par prāvu pulku sanāktu! Inga “Dzirkstelei” sacīja – divas viņas atvasītes šobrīd jau dejo bērnu kolektīvos. Kas zina, varbūt arī šīs ģimenes pārstāvji būs “Pogas” dalībnieki. Tas ir pat ļoti iespējams, jo, pirmkārt, Ingas ģimene dzīvo Stāmerienā, otrkārt, līdz ar mātes pienu viņas bērni iemanto mīlestību uz deju. Mazie vienmēr ir ņemti līdzi uz koncertiem un, tavu brīnumu, prot atbilstoši uzvesties.
Ja sauc, ir jābūt, ir jādejo!
Kopš pašiem pirmsākumiem šajā kolektīvā dejo arī Raivis Slics. Jaunības dienas un brieduma gadi ar “Pogu” saistās arī Edijam Frīdenbergam, kurš nekad neesot pametis dejošanu un šo kolektīvu. Ja ir saukts kuplināt kādu koncertu vai svētkus un ir bijis tobrīd sasniedzams, vienmēr atsaucas un ir klāt. Koncertā abi puisi dejoja publikas iemīļoto vīru deju “Cīrulītis”, kuras apakšnosaukums vēstī “Virsaišu dēlus aizved Vāczemē”. Tā ir spēka deja, kuras motīvi sakņojas latviešu tautas sākotnē.
“”Poga” ir radusies labā vietā, labā aurā. Mūsu Stāmerienas pils trīs reizes ir degusi, bet vienmēr tikusi atjaunota un pastāv vēl šobaltdien. Tāpat, es ceru, būs ar “Pogu”. Ja deju kolektīvs reiz tomēr zudīs, pēc laika tas augšāmcelsies,” teica Edijs. Raivis piebilda – Stāmerienā nevieni svētki nav iedomājami bez “Pogas”, bet cilvēki Stāmerienā par godu cits citam un latviešu tautas kultūrai kopā sanāk un sanāks vienmēr neatkarīgi no laikapstākļiem.
