Senāk pogas godāt mēdzi – tagad aizdare ar slēdzi.
Senāk pogas godāt mēdzi –
Tagad aizdare ar slēdzi.
Tā nu pogas, dučiem krātās,
Nenāk vairs nevienam prātā.
Nojautu, ka mani smādē,
Tamdēļ paslēpos es lādē.
Pēkšņi roka atver vāku,
Vaicājot, vai es ko māku.
Teicu: – Māku, protu, protu
Darināt tev smuku rotu.
Tas nu ir viens īstens mājiens,-
Sākas spožais pogu gājiens.
Pogas lec no jūsmas gaisā,
Kaut tik neber mūs tai maisā.
Dažai pogai klājas grūti,
Saimnieks uzņem pilnu krūti.
Tad ar mantkārīgā pasi
Sten, lai dod par mani grasi.
Kauns par tādu saimenieku,
Tad man izsauc bēdu lieku.
Dejojot ar savām māsām
Pogas sastājas pa krāsām.
Pēc tam izstādē tās smaida,
Savu skatītāju gaida.
