Baltais apmetums kļuvis pelēks. Ieejot pa durvīm, pretī veras krāsotas sienas. Sausā tualete. Reģistratūra, kurā nav datora un medreģistratoram jānopūlas atrast pacienta ambulatoro kartīti. Noplūduši griesti.
Baltais apmetums kļuvis pelēks. Ieejot pa durvīm, pretī veras krāsotas sienas. Sausā tualete. Reģistratūra, kurā nav datora un medreģistratoram jānopūlas atrast pacienta ambulatoro kartīti. Noplūduši griesti. Kārtība un klusums, kas piederas medicīnas iestādei. Ierasta un jau pieņemta aina Gulbenes slimnīcas poliklīnikā.
Tur rūpējas par primāro ambulatoro aprūpi, var saņemt ārstu speciālistu konsultācijas un veikt procedūras. Ikdienas apmeklētāju skaits (vidēji 70) pierāda, ka poliklīnikā palīdzību meklē daudzi, bet pēdējais kapitālais remonts nav bijis gadiem ilgi.
Gulbenes slimnīcas poliklīnikas vecākā māsa Māra Putene informē, ka poliklīnikā strādā trīs ginekoloģes – Rita Skrastiņa, Alise Bērziņa un Ērika Elksne, trīs ķirurgi – Viktors Visočanskis, Andrejs Mednieks un Dzintra Baltiņa, infekcioniste un dermatoveneroloģe Ģertrūde Bergmane, otorinolaringologs (LOR) Sandra Smala un neirologs Pēteris Skrastiņš.
“Poliklīnikā iespējams saņemt maksas procedūras, iziet fluorogrāfu. Piedāvājam arī masāžu, ko veic Irēna Burķīte, reizi mēnesī no Līgatnes rehabilitācijas centra ierodas ārste, kas nodarbojas ar pacientu rehabilitāciju, kā arī speciālists, kas apkalpo stomas slimniekus. Poliklīnikā ir arī psihiatra un prettuberkulozes dispansers,” norāda M. Putene.
Poliklīnikas telpās atrodas arī ģimenes ārstes Guntas Ezergailes privātā prakse, un M. Putene domā, ka pie ārstes reģistrētie pacienti iegūst, jo uz vietas saņem arī speciālista konsultāciju.
Pēdējo remontu grūti atminēties
“Kopš es te strādāju, remonts nav bijis. Arī tie darbinieki, kas poliklīnikā strādā sen, neatceras kapitālo remontu. Ir bijuši nelieli pielabošanas darbi. Valstī ir izveidojusies situācija, ka poliklīnikas, kas ir pie slimnīcas, ir gaužām bēdīgā stāvoklī. Tagad visas cerības liek uz slimnīcām. Kad es vēl staigāju zem galda, sāka celt jauno poliklīniku. Iecere bija ideāla. Ja toreiz tā būtu īstenota, tagad Gulbenē būtu sakārtotāka veselības sistēma. Nebūtu atdalījušās privātprakses. Cilvēkiem būtu ērtāk, jo no ģimenes ārsta uzreiz varētu doties pie speciālista. Viss būtu vienkopus,” secina M. Putene.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča norāda, ka poliklīnikas jautājums bijis aktuāls jau 20 gadus.
“Bija ieceres par jaunas poliklīnikas celtniecību, tomēr saskārāmies ar daudzām problēmām, un tā izpalika. Pēc inerces to saucam par poliklīniku, bet tur vairs nav trešās daļas speciālistu, kas bija kādreiz. Šai ēkai ir vairāk nekā 100 gadu. Barona laikā tā bija zirgu puišu māja. Pēdējos divdesmit gados divreiz tā ir izremontēta kapitāli, pēdējais kosmētiskais remonts tiešām bija sen,” saka M. Jaceviča.
Ziemā ir visvairāk darba
Otorinolaringologam (LORAm) un ķirurgam ziemā ir visvairāk pacientu.
“Cilvēkiem ir iesnas, deguna dobuma blakussaslimšanas, vidusauss iekaisums, serotimpanīts. Dienā LORu apmeklē 15 līdz 20 pacientu. Poliklīnikā ir nodrošināts aprūpes minimums. Būtu vajadzīgs audiometrs un timpanometrs. Ja pie manis atnāk bērns, kam ir vidusauss iekaisums, es redzu, ka tas ir, bet, lai noteiktu, kāda ir pacienta dzirde, vajadzīgi aparāti. Protams, poliklīnika to nevar atļauties, jo aparāts maksā apmēram 3000 latu,” atzīst S. Smala.
Prioritāte ir ārstniecībai
Ikvienam esot skaidrs, ka visām poliklīnikas telpām ir nepieciešams kapitālais remonts. Kritiska ir tualete, kuru izmanto ne tikai poliklīnikas apmeklētāji, bet arī garāmgājēji, un ir izveidojusies par sabiedrisko tualeti. Arī telpas “sauc” pēc remonta, pēc labāka, mūsdienīgāka iekārtojuma, aparatūras, un vienīgais, kas poliklīnikā liecina par to, ka ir jau 2002. gads, ir ārstu prasme un zināšanas.
“Galvenā problēma poliklīnikā ir kanalizācija. Tur ir jāiegulda lieli līdzekļi. Naudas ir nepietiekami kā visā valstī medicīnai. Mēs nesaņemam pat sava pakalpojuma pašfinansējumu. Naudas deķītis ir tik mazs, ka, to velkot uz vienu pusi, otra paliek kaila. Ir jāizlemj, kas ir prioritāte. Gulbenes slimnīcā tas ir ārstnieciskais process – medikamenti, aparatūra, ārstniecības līdzekļi,” atzīst M. Jaceviča.
Par poliklīnikas nākotni jautājums ir atklāts, un tiek gaidīts, kad Ministru kabinetā pieņems māsterplānu – apstiprinās reformas veselības aprūpē. Tad mainīsies ārstniecības iestāžu statuss.
“Pilnīgi iespējams, ka šī ēka vairs nebūs vajadzīga, tādēļ jautājums par poliklīnikas remontēšanu un labiekārtošanu ir atlikts. Arī slimnīcā ir vietas, kas steidzami jāremontē. Bet, saprotot un domājot par Gulbenes iedzīvotājiem, kam jāapmeklē poliklīnika, sadarbībā ar rajona padomi sākām līdzekļu vākšanu vismaz jaunas sieviešu konsultācijas izveidei,” saka galvenā ārste.
Ģimenes ārsti nelabprāt izraksta nosūtījumus
Poliklīnikā vairs pārlieku garas rindas neeksistē, jo te esot maz speciālistu. Tomēr dienā šeit ierodas vidēji 70 pacientu. No rudens līdz pat pavasarim pacientu ir ievērojami vairāk. Reģistrore Jekaterina Maksimova norāda, ka poliklīnikā visbiežāk sastopami mazi bērni un pusmūža cilvēki. Vecāka gadagājuma pacientu te neesot, jo vairs nepieņem acu ārsts.
Par poliklīnikas pakalpojumiem, jāmaksā pacientu nodeva – 50 santīmu. Ja iedzīvotājs pie ārsta speciālista ierodas bez ģimenes ārsta nosūtījuma, par vizīti pie ftiziatra jāmaksā 2,83, endokrinologa 3,43, ķirurga 3,23, traumatologa 3,56, ginekologa trīs, LORa 2,92, infektologa 2,03 un dermatologa 2,32 lati. “Cenas ir augstas, un, protams, izdevīgāk speciālistu apmeklēt, ja ir nosūtījums. Bet teikšu atklāti – daudzi ģimenes ārsti to izraksta nelabprāt. Pacienti bieži uzstājīgi pieprasa nosūtījumu,” secina J. Maksimova.
Kauns pieņemt sievietes šādās telpās
“Poliklīnikā remontu vajadzētu sākt ar sieviešu konsultāciju. Ārstiem neērti šādās telpās pieņemt pacientus. Te ir arhaiski, ja vērā ņem, ka sienās ir plaisas, grīdas ir šķības, durvīs izdeldēti robi. Ziemā uzgaidāmajā telpā ir tāds aukstums, ka sievietes tur nemaz nevar uzturēties. Viņas rindu gaida reģistratūrā. Apkure uzgaidāmajā telpā nedod siltumu,” stāsta ginekoloģe Rita Skrastiņa.
Viņa norāda, ka profesionālākam tālākajam darbam būtu nepieciešams kolposkops, ar ko varētu diagnosticēt dzemdes kakliņa vēzi sākumstadijā. Tas neesot pārlieku dārgs, bet aparātam nepieciešama atsevišķa telpa. Būtu vajadzīgs sonoskops un mamogrāfs, ar kuru izmeklēt krūts dziedzerus.
“Ir ielaisti krūts vēži, jo laikus netiek atklāti. Jaunākā aparatūra ļauj atklāt slimību tās sākuma stadijā. Līdz šim sievietēm diagnozes esam noteikuši un ārstējušas pēc intuīcijas,” atzīst R. Skrastiņa.
Vajag kopīgiem spēkiem palīdzēt
“Es Gulbenes slimnīcas poliklīniku varu vērtēt gan kā amatpersona, gan kā apmeklētājs. Telpas ir mūsdienām neatbilstošas, un pēdējo remontu nevar atcerēties. Tomēr tur strādā augsti kvalificēti speciālisti. Sava darba patrioti. Gan viņu darba kvalitātes uzlabošanai, gan iedzīvotāju ērtībām būtu nepieciešama ja ne jauna poliklīnika, tad vismaz izremontēta un aprīkota ar atbilstošu aprīkojumu. Turklāt ķirurga kabinets ir otrajā stāvā, un tas ir apgrūtinājums daudziem pacientiem,” ir pārliecināta Gulbenes rajona padomes konsultante veselības aizsardzības un sociālās palīdzības jautājumos Aina Kokoreviča.
Pērn sākta akcija, lai pārveidotu sieviešu konsultāciju, tomēr atsaucība bijusi maza, un pagaidām savākts 741 lats. Par šiem līdzekļiem var iegādāties tikai grīdas segumu un krāsas. Tomēr tas ir sākums, lai primārajā ambulatorajā aprūpē kopīgiem spēkiem veiktu pozitīvas pārmaiņas.
