Lai arī Gulbenes rajonu pieņemts uzskatīt par absolūti “oranžu”, tā nav tiesa. Četrus gadus Gulbenes pilsētā un rajonā vietējo politiku bez Tautas partijas noteikusi arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), “Jaunais laiks” un Latvijas Pirmā partija (LPP). Kā vērtēt šo partiju ieguldījumu?“
Tautas partijas pārstāvis Aldis Strads, kas Lizuma pagasta padomē tika ievēlēts no vēlētāju apvienības “Pagasta attīstībai”, uzskata: “Ir izdarīts ļoti daudz. Pirmkārt, saņemot investīcijas sakarā ar Gulbenes novada izveidi. Tie ir 200 000 lati katram pagastam un pilsētai. Bez šā finansējuma bija daudz pašvaldību, kas startēja investīciju projektos, ņēma kredītus. Tika apgūta arī Eiropas nauda.”
Zemnieku savienības biedrs Māris Raģelis, kas šajā sasaukumā Tirzas pašvaldībā pārstāvējis vēlētāju apvienību “Pagastskola”, uzsver: “Daudz finanšu līdzekļu ir ielikts mūsu rajonā šajos gados. Nav noslēpums, ka visu laiku naudu ir dalījuši politiķi. ZZS ir tā partija, kas ir devusi otru lielāko ieguldījumu rajona attīstībā.”
“Jaunā laika” deputāts Gulbenes pilsētas domē Andis Caunītis uzsver: “Mūsu labos darbus nevar nodalīt no kopējiem.” Viņš ir viens no trim “Jaunā laika” deputātiem Gulbenes pilsētas domē.
Latvijas Pirmās partijas deputāts Gulbenes pilsētas šā sasaukuma domē Zintis Vībāns saka: “Ļoti daudzas lietas, ko es gribēju, netika atbalstītas.” Viņš ir vienīgais šīs partijas pārstāvis Gulbenes pašvaldībā.
Par krīzi neviens nedomāja
Jautāts par nepaveikto, A.Strads ir noraidošs: “Savā pagastā esam realizējuši pat vairāk, nekā sākotnēji bijām plānojuši.”
M.Raģelis lepojas ar ZZS politiski atbalstītajiem projektiem un piešķirto finansējumu Tirzas, Jaungulbenes, Litenes, Druvienas un Daukstu objektiem. “Tirzā caur investīciju projektiem ir notikusi sporta zāles celtniecība, skolas rekonstrukcija. Mums ir atbalstīts arī rajona vēstures un mākslas muzeja projekts. Esam mācējuši piesaistīt līdzekļus arī rajona padomes objektiem,” stāsta viņš. “ZZS saprot un sapratīs pilsētas problēmas, bet mūs māc bažas, vai pilsēta sapratīs lauku problēmas,” uzsver M.Raģelis.
Par Lizumu A.Strads saka: “No 200 000 latiem lielākā daļa Lizumā tika ieguldīta komunālās saimniecības infrastruktūrā – katlumājas projektā. Vēl papildus šim projektam piesaistījām 100 000 latus, lai varētu sakārtot objektu. Katlumāja pieder pašvaldībai. Tas iedzīvotājiem ir lētāk, nekā siltuma pirkšana no privātfirmas. Siltumapgādē Lizumā peļņas nav. Strādājam pat ar zaudējumiem. Bet tāda ir pašvaldības svētā misija – palīdzēt iedzīvotājiem.”
A.Strads bilst, ka rajonā realizēti neskaitāmi projekti izglītības iestāžu, kultūras namu sakārtošanā, sporta bāžu pilnveidē, infrastruktūras sakārtošanā, vides sakārtošanā. “Piemēram, tapa sociālā māja Lejasciemā, arī dienas centrs Lizumā,” piemin A.Strads.
A.Caunītis atzīst: “Ar “Jaunā laika” deputātiem Saeimā, ar mūsu partijas pārstāvjiem valdībā runājām, meklējām iespēju, lai valsts investīcijas tiktu novirzītas vairāk uz Gulbenes pilsētu. Finansējums bija kultūras centram, ko novirzīja elektrības instalācijai. Solījām un teicām, ka mums ir svarīga sociālā joma. Tika izveidota otra veco ļaužu māja Gulbenē. Bija doma virzīt projektu par Gulbenes stadiona rekonstrukciju. Mainoties valdībā pārstāvētajām partijām, projekts iestrēga. Šobrīd tas atkal ir nonācis dienas gaismā, tuvākajos gados varētu tikt realizēts.”
Z.Vībāns uzsver, ka LPP Gulbenē un rajonā ir atbalstījusi ģimenes, kultūru. “Ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas palīdzību izveidots jauniešu centrs “Bāze” Gulbenē un izveidots portridžas reģionālais apmācības centrs Gulbenē un bērnu rotaļu un attīstības centrs “Gudru ņēmu padomiņu” bērnudārzā “Auseklītis”. Uzlabojām asfaltsegumu pie Brīvības pieminekļa Gulbenē. Ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atbalstu tapis bērnu rotaļu laukums Galgauskā. Ar mūsu gādību atbalstīta mūzikas skolas renovācija Gulbenē, bērnudārza “Rūķītis” renovācija pilsētā. Esam finansiāli palīdzējuši Druvienas skolai,” saka viņš.
Par kļūdām un iemesliem
A.Caunītis saka, ka viņš kā “Jaunā laika” pārstāvis Gulbenes pašvaldībā atbalstījis Tautas partijas progresīvās idejas, taču jutis vienaldzību, kad prātīgus ieteikumus devis viņš pats.
A.Caunītis bilst, ka “Jaunajam laikam” strīdi domē ir bijuši saistībā ar siltumapgādi. “Šeit Tautas partija Nikolaja Stepanova vadībā absolūti nevalstiski domāja. Mēs nevaram lobēt gāzes iepirkšanu. Mums ir vietējie meža fondi. Ir no kā piedāvāt un ražot šķeldu. Pilsētnieki maksās par šo katlu neapdomīgā lēmuma dēļ. Un cik pamatots ir ūdensvada un kanalizācijas projekts, ko realizē ārpus pilsētas uz Šķieneru pusi? Tur bija domstarpības. Bet kas ir mūsu bremzes pret sešu cilvēku pārstāvniecību pilsētas domē?” retoriski vaicā A.Caunītis.
Arī Z.Vībāns pilsētas domē ir iebildis pret pašreizējo siltumapgādes politiku pilsētā, kad privāts uzņēmums nepilda pašvaldībai solīto, taču ir saskrullējis siltuma tarifu. “Vajag sakārtot jautājumus tā, kā lielākajai iedzīvotāju daļai tas ir maksimāli labi. Pieņemami, vajadzīgi, nepieciešami. Bet mums jaut tā nav,” saka viņš.
Z.Vībāns piemin laiku, kad pats vadīja siltumapgādes uzņēmumu Gulbenē un pilsētā bija viens no lētākajiem siltuma tarifiem valstī: “Tas nenesa peļņu uzņēmuma īpašniekiem.”
A.Caunītis saka, ka Tautas partija atbalstīs tikai savus cilvēkus. Viņš klāsta: “Ja kaut ko iesaka vai iebilst “Jaunā laika” pārstāvis, tad “tautpartieši” to ignorēs. Pats esmu pārliecinājies par to pilsētas domē. Piemēram, kad domē tika apstiprināti pašvaldības saistošie noteikumi, es atklāju diskusiju par to, ka šie noteikumi ir nepilnīgi. Runa bija par automašīnu novietošanu pilsētā neatļautās vietās un par autovadītāju sodīšanu. Es ieteicu soda kvīšu sistēmu. Domē to neņēma vērā. Iztikšot ar protokolu rakstīšanu pārkāpējiem. Turpmāk citā domes sēdē bija jāatgriežas pie šo noteikumu grozīšanas, ieviešot soda kvīti kā protokolu. Kāpēc to nevarēja izlemt ar vienu piegājienu?
