Sestdien, 21.augustā, politiski represētie piedalījās Ziemeļvidzemes politiski represēto konferencē Cēsīs. Konferenci atklāja pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Škenders.
Sestdien, 21.augustā, politiski represētie piedalījās Ziemeļvidzemes politiski represēto konferencē Cēsīs. Konferenci atklāja pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Škenders.
Atskanēja Latvijas valsts himna, koris “Venden” dziedāja “Liepu taka” (A.Engelmanis, O.Gūtmanis), “Gaismas pils” (J.Vītols, Auseklis), “Svētī Kungs” (Grantovskis). Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs M.Niklass ar lepnumu sacīja, ka Cēsu rajonā 85 procenti iedzīvotāju ir latvieši.
Ar lielu interesi klausījāmies vēsturnieka Elmāra Pelkausa stāstījumu. Cienījamais vēsturnieks stāstīja, ka vēl pagājušajā gadā bijis Maskavā un pētījis arhīvos 1939.gada notikumus Latvijā. Novembrī klajā nāks E.Pelkausa grāmata.
Kinorežisore Dzintra Geka tikko atgriezusies no Somijas. Viņa īsumā pastāstīja, ka vēl strādājot pie izsūtīto atmiņām. Mēs, gulbenieši, ceram, ka viņa atbrauks arī pie mums, jo mūsu rajonā arī dzīvo cilvēki ar interesantiem likteņiem.
Cēsīs skautu nodaļu jau vairākus gadus vada Gunards Bērziņš. Viņš stāstīja par savu bērnību, puikas gadiem un to, kā pats šodien audzinot zēnus šinī organizācijā.
Andris Eglītis (vairākkārt izsūtīts) stāstīja, ka viņš Dzintras Gekas filmas pavairojot, rādot un stāstot par okupāciju. Bērni to labāk uztverot un saprotot.
Latviešu valodas skolotāja Ingrīda Lāce teica: “Kas gan ir vēl svarīgāks par cilvēku? Viņu atmiņas un darbi ir jāatstāj nākamajām paaudzēm.” Pēdējais laiks esot runāt par okupāciju un tās sekām. Vēstures skolotājam, kas māca Latvijas vēsturi, nepieciešama ne tikai laba izglītība, bet arī dvēseliskā izglītība.
Latvijas lauksaimniecības kameras pārstāvis Arturs Malta stāstīja par šo saimniecisko organizāciju, kas Latvijā kādreiz darbojusies ļoti sekmīgi un aizstāvējusi zemnieku intereses. Lauksaimniecības kamera izdod arī savu laikrakstu “Āres”. Lai šodien attīstītos lauksaimniecība, tai ir vajadzīgs liels valsts atbalsts.
Cēsīs arhīvu vada Anda Opolska. Kultūras centrā mēs redzējām plašu materiālu par Cēsu rajona politiski izsūtītajiem.
Konference bija ļoti vērtīga, jo guvām plašu informāciju, kā citur strādā politiski represēto nodaļas. Sastapāmies ar Alūksnes, Smiltenes, Valkas, Valmieras, Limbažu, Madonas un citu nodaļu darbiniekiem. Priecājamies, ka Ziemeļlatvijas politiski represēto klubu vada enerģiska un izdarīga vadītāja Zigrīda Perevalova. Cēsīs izdod politiski represēto Cēsu nodaļas biļetenu, ko nosūta visām sava rajona apakšvienībām. Cilvēki iegūst informāciju, kas notiek centrā. Zigrīda silti un sirsnīgi sagaidīja mūs un atgādināja, ka pirms 13 gadiem šinī datumā pulksten 13.10 pasludināta valsts neatkarība un vairāk nekā divi miljoni mūsu tautas rokās sadevušies veidoja Baltijas ceļu. Paldies cēsniekiem par viņu viesmīlību! No Gulbenes politiski represēto nodaļas konferencē piedalījās vadītāja Aira Anča, vietniece Skaidrīte Skrabe, valdes loceklis Jēkabs Mezītis un es. Liels paldies šoferim Ivaram Lasim!
