Viens no Latvijas 12,5 tūkstošiem Mārtiņu dzīvo Gulbenē. Mārtiņš Didrihsons – Linards – Nuka ir Gulbenes novada domes pilsētas pārvaldes sabiedriskās kārtības sargs. Viņš ir dzimis rīdzinieks, Gulbenē dzīvo jau aptuveni divus gadus. Pa šo laiku novadā iepazinies ar ne vienu vien savu vārdabrāli, ar vienu Mārtiņu ir pat kļuvuši draugi. “Uzskatu, ka katrs Mārtiņš ir individualitāte. Katrs ir atšķirīgs,” saka M.Didrihsons – Linards – Nuka. Tie, kas pazīst viņu, šo cilvēku raksturo kā mierīgu, laipnu un lietišķu.
“Mārtiņš – skan forši, tāpat kā Jānis,” uzskata M.Didrihsons – Linards – Nuka. Viņaprāt, Mārtiņš ir tikpat latvisks vārds kā Jānis. Taču skaļu vārdadienas svinēšanu viņš neatzīstot. Atmiņā iespiedušās bērnības ainas, kad Mārtiņdienā saņemts par daudz uzmanības no skolasbiedriem, skolotājiem. Tapēc tagad Mārtiņus vienmēr svētot klusināti, vistuvāko cilvēku lokā.
“Mārtiņi – tās ir rudens beigas un ziemas sākums. Galds arī jāklāj rudenīgā noskaņā. Jābūt zirņiem, biezpienam, kefīram. Jābūt arī zosij, kas pildīta ar plūmēm un āboliem. Manā vārdadienā nekad līdz šim tāda pildīta putna cepeša nav bijis. Taču šogad pirmo reizi manā svētku galdā bija pildīts vistas cepetis,” stāsta Mārtiņš.
Skaisto vārdu M.Didrihsonam – Linardam – Nukam izvēlējusies mamma. Viņam ir divas par viņu vecākas māsas – Antra Sprudzāne, kas arī dzīvo Gulbenē un kuru visi pazīst kā pilsētas bibliotēkas vadītāju, un Vita, kas dzīvo galvaspilsētā.
Mārtiņš stāsta, kā un kāpēc nolēmis pārcelties no Rīgas uz Gulbeni: “Slimoju. Rīgā man tika veikta operācija, taču ārstēšana noritēja neveiksmīgi. Atbraucu uz Gulbenes slimnīcu, un te ķirurgs Viktors Visočanskis izārstēja manu vainu. Ārstējoties Gulbenē, uzzināju, ka pilsētā izsludināts konkurss uz kārtības sarga vietu. Pieteicos. Uzvarēju. Līdz tam jau biju strādājis policijā Rīgā.”
Vai tas nozīmē, ka Mārtiņš izvēlējies Gulbeni uz visiem laikiem? Viņš uzskata – nekad nesaki nekad. Protams, Rīgas dzīvi nomainīt pret provinces rimto ritmu jaunam cilvēkam nav viegli. Taču tāda ir viņa izvēle. Un tomēr Mārtiņš skumstot pēc savas pilsētas – Rīgas -, kurā ir uzaudzis, kurā palikuši draugi. Taču, kā atzīst viņš, tagad, ekonomiskās krīzes apstākļos, Rīgā cilvēkam izdzīvot ir grūtāk nekā laukos. Patīkot tas, ka Gulbenē ir radīti visi apstākļi sportošanai. “Ja cilvēks grib, var kļūt par labu sportistu,” saka M.Didrihsons – Linards – Nuka.
