Flavio Nunes, beidzis psihomotorās rehabilitācijas studijas un ieguvis maģistra grādu, nolēma, ka vēlas savas zināšanas un prasmes pilnveidot, piedaloties Eiropas brīvprātīgā darba programmā. Kad puisis iegriezies kādā Portugāles jauniešu centrā un interesējies par iespējām strādāt brīvprātīgi tieši savā specialitātē, tika piedāvāta iespēja braukt uz Latviju, kura – vairāk nekā skaidrs – netika palaista garām.
Flavio atzīst, ka darbs šeit ir devis neatsveramu pieredzes bagāžu. “Esmu mācījies, kā strādāt un apieties ar cilvēkiem, kurus piemeklējusi invaliditāte vai nespēja pilnvērtīgi rīkoties pašiem, tādēļ darbs Litenē jau sākotnēji nesagādāja problēmas. Man patīk tas, ko es daru, man patīk darīt labu cilvēkiem. Ik dienas palīdzu tiem uzlabot kustību koordināciju, līdzsvaru, atmiņu, kognitīvās funkcijas. Izmantojot praktiskas aktivitātes, mēģinu uzlabot fiziskās un psiholoģiskās kompetences. Šis darbs ir divtik liels izaicinājums, jo ar visiem aprūpes centra iemītniekiem ir jāsarunājas latviešu valodā, un, šķiet, mums saprasties izdodas veiksmīgi,” stāsta Flavio, kurš nu jau latviešu valodu saprot ļoti labi un spēj arī sarunāties.
“Brīvprātīgais darbs ir vislabākā pieredze, kādu gūt, jaunam esot. Tā ir iespēja satikt visdažādākos cilvēkus, iepazīt citas kultūras, tradīcijas. Atbraucot sastapos ar pavisam citādāku valodu, kuru it nemaz nebija viegli mācīties, citiem ēdieniem, sporta veidiem. Īpaši aizrāva ziemas sporta veidi, jo Portugālē sniegs ir vien kalnu virsotnēs. Latvijā satiku cilvēkus, kuri nu ir mani draugi un kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu,” atzīst puisis.
Portugāļi un latvieši ir ļoti atšķirīgi
Flavio teic, ka ļoti ievērojama atšķirība starp Portugāli un Latviju ir arī paši cilvēki. “Portugāļi ir atvērti, ar viņiem ir viegli komunicēt, izveidot kontaktu. Jau pirmajā sarunā no portugāļa iespējams iegūt ļoti daudz visādas informācijas. Savukārt, satiekot pirmo reizi latvieti, viņš atstāj noslēgta cilvēka, kurš nav tendēts uz atklātām sarunām, iespaidu. Bet vienalga latviešu cilvēki ir apbrīnojami! Vajag tikai mazliet vairāk laika, lai tiktu viņiem tuvāk un iepazītu. Gulbene ir maza pilsēta, bet šeit ir ļoti laipni cilvēki. Es it nemaz nevaru sūdzēties, jo man tiešām palīdzēja rast māju sajūtu,” saka Flavio.
Gulbenē viņš nolēmis palikt vairāku iemeslu dēļ. “Pirmkārt, pēc brīvprātīgā darba projekta termiņa beigām man piedāvāja Litenē strādāt atalgotu darbu. Ekonomiskā situācija Portugālē nav visai laba, tādēļ nolēmu pieņemt piedāvājumu un šeit uzkavēties. Darbs ir pats būtiskākais iemesls manai izvēlei palikt – ja nav darba, nav arī naudas, ja nav naudas, nav neatkarības un iespējas izdzīvot. Otrs iemesls ir mana draudzene, kuru satiku Gulbenē. Viņa man bijusi ļoti liels atbalsts, palīdzēja arī ar dokumentu noformēšanu un sakārtošanu. Un trešais iemesls – gribēju vairāk izzināt šo valsti. Ar laiku, ko pavadīju Latvijā kā brīvprātīgais, nebija pietiekami, lai iepazītu pilsētas un arī citas tuvumā esošās valstis,” skaidro Flavio.
Brīvdienās puisis dodas izbraucienos gan uz citām valstīm, gan citām Latvijas pilsētām. Par īpaši skaistu Flavio atzīst Siguldu, jo “tur ir visas lielpilsētas iespējas, bet tajā pašā laikā valda klusums, miers un apbrīnojams dabas skaistums”. Ilgākās brīvdienās un darba atvaļinājumā Flavio dodas uz savu dzimteni – Portugāli. Pēdējo reizi tur bijis Ziemassvētkos. Puisis arī neslēpj, ka reizēm Portugāles ļoti pietrūkst. Gulbenes novadā visvairāk Flavio patīk Stāmeriena, kur īpaši skaisti un relaksējoši esot vasarā. Puisis uz turieni no Gulbenes mēdz braukt ar riteni.
Gulbenē daudz kas notiek
Gulbenē Flavio ir zināms arī kā sportists, jo neatkarīgi no laikapstākļiem ir redzams skrienot. “Esmu vieglatlēts, trenējos katru dienu, kad ir tāda iespēja. Savā brīvprātīgā darba laikā izmantoju izdevības piedalīties arī dažādos maratonos. Priecājos, ka Gulbenē ir visādas iespējas sporta jomā – te var iesaistīties gan komandu sporta veidos, gan individuālajos. Ņemot vērā, ka Gulbene ir maza pilsēta, te patiešām ļoti daudz kas notiek,” saka Flavio.
Par nākotnes plāniem viņš teic, ka neko nezina, jo izvēlas dzīvot tagadnē un ļauties iespējām. Šobrīd ir labi šeit, bet nevar zināt, kā būs rītdien. “Nākotnē gan noteikti gribu izmēģināt un uzlabot vēl vairāk manas profesionālās kompetences. Šeit ir tikai visa sākums. Litenē ieguvu un joprojām turpinu iegūt ļoti vērtīgu darba pieredzi. Tas ir liels solis manā karjerā un personības izaugsmē,” teic Flavio.
