Rīgas pašvaldības policija un “Sorosa fonds – Latvija” rīkoja konferenci par piespiedu darbu ieviešanu un nostiprināšanu notiesātajiem. “Alūksnē piespiedu sabiedriskos darbos nodarbina administratīvi sodītos.
Rīgas pašvaldības policija un “Sorosa fonds – Latvija” rīkoja konferenci par piespiedu darbu ieviešanu un nostiprināšanu notiesātajiem.
“Alūksnē piespiedu sabiedriskos darbos nodarbina administratīvi sodītos. Zinu, ka nereti viņi strādā pašvaldības komunālajā uzņēmumā “Rūpe”. Protams, darba ražīgums nav tik augsts, kā var vēlēties, tomēr uzdoto izdara – nogrābj lapas, nopļauj zālāju, notīra sniegu,” laikrakstam stāsta Alūksnes Sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa.
No 1999.gada 1.aprīļa krimināllikumā ir paredzēts alternatīvs cietumsods – piespiedu darbs, kas paredz likumpārkāpēja iesaistīšanu sabiedrībai derīgos darbos dzīvesvietā no 40 līdz 280 stundām. Piespiedu darbus piespriež par atkārtotu transporta vadīšanu dzērumā, sīkām zādzībām un citiem mazākiem nodarījumiem.
Cietumiem Latvijā ir ierobežotas iespējas sekmēt ieslodzīto sociālo rehabilitāciju. “Tiem, kas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ir bezdarbnieka statuss. Viņiem bezdarbnieka pabalstu piešķiram tikai pēc darba terapijas, kā saucam rehabilitāciju,” norāda L.Krūmiņa. Viņa atzīst, ka darba terapijas audzinošā ietekme ir jūtama. Sociālās palīdzības dienesta darbinieki atbalsta arī šādu soda veidu.
Alūksnes Policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieka vietniece Zigrīda Sināte uzsver, ka ir atšķirība starp bezdarbnieku (arī sodīto) sabiedriskajiem darbiem un piespiedu sabiedrisko darbu kā soda veidu. “Šis soda veids liek notiesātajam strādāt, neatraujot viņu no ģimenes un nepakļaujot citu notiesāto ietekmei. Turklāt viņš valstij izmaksā lētāk nekā sēžot cietumā,” uzskata Z.Sināte. Pieredze liecina, ka piespiedu sabiedrisko darbu sods ir ietekmīgāks.
