65 gadus vecais Stradu pagasta iedzīvotājs Tālis Apinis prasa Gulbenes pilsētas domei kompensēt viņam dzīvošanu līdzās pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
65 gadus vecais Stradu pagasta iedzīvotājs Tālis Apinis prasa Gulbenes pilsētas domei kompensēt viņam dzīvošanu līdzās pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Viņš ir spiests periodiski just nepatīkamu smaku.
Ziemas salā un lielā karstumā nepatīkamās smakas no attīrīšanas iekārtām neesot, taču tā kļūstot neciešama siltā laikā ilgstošās lietavās. Tas, cik jūtama ir smaka, esot atkarīgs arī no vēja virziena.
Prasītāja privātais zemes īpašums atrodas šā pilsētai svarīgā objekta tā saucamajā aizsargjoslā. To laikrakstam apstiprina Gulbenes galvenā arhitekte Daila Putniņa.
Gulbenes pilsētas domē laikraksts uzzināja, ka T.Apinis vērsies domē ar prasību nodot viņam īpašumā divistabu dzīvokli jeb piešķirt līdzvērtīgu zemes gabalu un 16 000 latu kompensāciju par viņa ēkām Stradu pagasta “Dzintarkalnos”, kas atrodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tuvumā.
Gulbenes pilsētas dome ir noraidījusi T.Apiņa prasības, norādot uz viņa tiesībām pārsūdzēt domes lēmumu Administratīvajā rajona tiesā. T.Apinis laikrakstam saka, ka, visticamāk, izmantos savas likumīgās tiesības un domes lēmumu pārsūdzēs.
“Es gribēju jautājumu nokārtot civilizēti, kas tā par dzīvošanu naidā, ja tev galva jāgriež uz otru pusi, kad kāds nāk pretī,” saka T.Apinis. Gulbenes pilsētas domes deputāts, tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Agris Koris laikrakstam saka, ka domes lēmums ir skarbs, bet cilvēciski dome ir gatava risināt jautājumu. Par to gādāt ir uzdots domes izpilddirektoram Gvido Stuckam, kas sagatavos priekšlikumus rīcībai.
Stradu pagasta padomes izpilddirektors Juris Duļbinskis laikrakstam saka, ka T.Apinim ir pilnīga taisnība, ka brīžiem no attīrīšanas ietaišu teritorijas plūst neciešama smaka.
(Turpinās no 1.lappuses)
Par neciešamo smaku Stradu pagasta padomē ir mutiski sūdzējies ne tikai Tālis Apinis, bet visi tuvējo māju iedzīvotāji, kā arī Palienas ļaudis, kas diendienā brauc uz darbu garām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Dodoties ciemos pie T.Apiņa, laikraksts pārliecinājās, ka viņa māja ir pāris simtu metru attālumā no attīrīšanas iekārtām. Kā stāsta namatēvs, ēka ir celta deviņdesmitajos gados, tātad krietni pirms attīrīšanas iekārtu būvniecības un nodošanas ekspluatācijā 2001.gadā.
“Mana zeme gandrīz visa ir attīrīšanas iekārtu aizsargzonā, kurā nedrīkst neko celt. Es gribēju daļu zemes rezervēt pārdošanai un būvniecībai. Pašvaldības atbilde bija, ka tas nav iespējams, jo zemei ir apgrūtinājums,” saka T.Apinis.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs domes sēdē, kurā izskatīja T.Apiņa iesniegumu, deputātiem teica, ka šis ir pirmais gadījums, kad domē saņemta sūdzība par it kā jūtamo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu smaku. Tāpēc dome noskaidros, vai iespējams mērīt smakas koncentrāciju un kas to kvalificēti spēj veikt.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciāliste Inese Sedleniece laikrakstam saka, ka šajā gadījumā attīrīšanas iekārtu īpašniekam jeb Gulbenes pilsētas domei vai apsaimniekotājam jeb SIA “Alba” ir jābūt ieinteresētam noskaidrot, cik pamatotas ir sūdzības. To iespējams izdarīt, vienīgi pasūtot akreditētā laboratorijā veikt smakas koncentrācijas mērījumus. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Savukārt Stradu pagasta padomes izpilddirektors Juris Duļbinskis uzskata, ka drīzāk gan tieši Vides pārvaldes uzdevums būtu gādāt par mērījumiem, nosakot attīrīšanas iekārtu smaku ietekmi uz sabiedrību. Viņš uzskata, ka no attīrīšanas iekārtām nedrīkstētu plūst nekāda smaka.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka laikrakstam saka, ka pirms pieciem gadiem, kad ekspluatācijā nodotas Gulbenes notekūdeņu attīrīšanas ietaises, projekts neesot paredzējis tādu progresīvu tehnoloģiju izmantošanu, kas samazinātu iespējamo smakošanu iekārtu ilgstošas ekspluatācijas gaitā. Ķīmisko reakciju rezultātā notiekot rūgšanas procesi dūņu krātuvē. Citviet, piemēram, Aizkrauklē, notekūdeņu attīrīšanas rezultātā iegūto smakojošo masu izmantojot kā mēslojumu. Arī ārzemēs šādas smakojošās dūņas izmanto kā mēslojumu, lielās zemes platībās rūpnieciskai izmantošanai audzējot kārklus. Dūņas iesūcas zemē, un smaka zūd. Gulbenē šādas pieredzes pagaidām neesot. Tagad plāno smakojošo masu mēģināt sajaukt ar skaidām un kūdru, lai tā mazinātu smakošanu.
Zemi, uz kuras atrodas Gulbenes pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Gulbenes pilsētas dome nopirka no Stradu pagasta padomes. Tolaik, kad radās ideja par šā objekta būvniecību, visticamāk, ka Stradu pašvaldības pienākums bija brīdināt iedzīvotājus par iespējamo apgrūtinājumu, kā arī noskaidrot viņu domas šajā jautājumā.
T.Apinis laikrakstam apgalvo, ka šādas aptaujas nav bijis. J.Duļbinskis bilst, ka tolaik viņš vēl pagasta padomē nestrādāja un nezina, vai ir notikusi projekta idejas sabiedriskā apspriešana un vai likums toreiz to paredzēja.
T.Apinis atminas, ka tolaik apgalvots, ka nekādas smakas no attīrīšanas iekārtām nebūs. Divus gadus patiešām tā nav justa, taču ar laiku situācija mainījusies.
Gulbenes pilsētas dome, noraidot T.Apiņa prasību pēc kompensācijas, lēmumu pamatojusi ar norādi, ka aizsargjoslu platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas un tehniskā raksturojuma nosaka Aizsargjoslu likums. Šīs aizsargjoslas savukārt uzrāda Stradu pagasta teritorijas plānojums, kas apstiprināts šogad 12.jūlijā. Gulbenes pilsētas domē prāto, vai tikai T.Apinim drīzāk ar pretenzijām nav jāvēršas Stradu pagasta padomē.
