Stanislavs Gžibovskis, Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks
Neesmu pret izglītību, bet lauksaimniecībā šodien tai ir pievērsta maza uzmanība. Situācija, kāda ir lauksaimniecībā, tomēr nav pareiza. Lauksaimnieku bērni mācās augstskolās, bet kā jaunie zemnieki viņi nevar saņemt nekādu atbalstu, jo nav lauksaimnieciskās izglītības, lai gan viņi prot absolūti visus lauku darbus. Mana meita beidza Banku augstskolu. Visus kursa darbus un arī diplomdarbu gatavoja par lauksaimniecību, bet viņai, lai varētu saņemt atbalstu, kas paredzēts jaunajiem lauksaimniekiem, pēc augstskolas nācās stāties Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. Mums trūkst labu agronomu. Zootehniķus negatavo jau kopš 1986.gada. Ja man saimniecībā būtu vajadzīgs zināšanās spēcīgs zootehniķis, man nav kur viņu ņemt. Arī veterinārārsti, kuri ir beiguši augstskolu, labāk izvēlas dakterēt suņus un kaķus. Kad tie speciālisti, kuri šajos amatos strādā jau 50 gadus, to vairs nedarīs, nezinu, kas apkalpos zemnieku saimniecības. Labi, ka ir palicis vismaz Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums. Savulaik dēlu pats aizsūtīju studēt ekonomiku uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti, lai būtu ideāls saimniecības vadītājs. Bet atkal izrādās, ka, beidzot šo augstskolu, viņam jāmācās lauksaimniecības skolā. Protams, ka jauno zemnieku atbalsta programmai ir jāpastāv, lai gan tad, kad jaunais zemnieks aiziet uz banku, lai paņemtu kredītu, viņu divus mēnešus, tā sakot, “čakarē”, prasot kaut ko ieķīlāt. Ko jauns lai ieķīlā? Iedevu jaunajam zemniekiem divus zemes gabalus ķīlai. Jaunajam zemniekam ir tikai jaunība, ja vecāki nevar viņam palīdzēt.
