Latvijas Augļkopju asociācija līdz novembrim iecerējusi izstrādāt Latvijā audzēto augļu preču zīmi, kas paredzēta galvenokārt zemenēm un āboliem un atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām.
Latvijas Augļkopju asociācija līdz novembrim iecerējusi izstrādāt Latvijā audzēto augļu preču zīmi, kas paredzēta galvenokārt zemenēm un āboliem un atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām.
“Preču zīmi saņems visi Augļkopju asociācijas biedri, tomēr žēl, ka tā visiem būs vienāda, nekur nenorādot, kas ir konkrētās produkcijas audzētājs. Zīmes vienā stūrī varēja būt vismaz asociācijas biedra kartes numurs,” domā Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Pļavnieki” dārzkopis Guntars Sebris.
Augļkopju asociācija ne tikai izveido augļu preču zīmes, bet izstrādā nolikumu, kas nepieciešams, lai iegūtu Latvijas pārtikas preču zīmi “Kvalitatīvs Latvijas produkts”, jo vienotā pārtikas preču zīme būs vajadzīga tiem uzņēmumiem, kas augļus un ogas piegādās pārstrādei.
“Viens no preču zīmes mērķiem būs popularizēt vietējo produkciju, kā arī pircējam būs vieglāk orientēties plašajā augļu piedāvājumā,” uzskata Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētājs Pēteris Skrastiņš. “2002.gadā Latvijā strādās augļkopības produkcijas kvalitātes inspektori. Tikai tad, ja inspektors būs apskatījis realizējamo produkciju un akceptējis, ka tā atbilst noteiktajam standartam, no sava augļu dārza ābolus, plūmes, ķiršus un bumbierus varēšu nodot pārstrādei vai tirdzniecības uzņēmumam,” skaidro G.Sebris. Saimniecībā tikai plūmju platība ir divi hektāri, no kuriem vecākajiem augļu kociņiem, kas ir viena hektāra platībā, šogad ir pirmā raža.
G.Sebris atzīst, ka šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, nav izdevīgi augļkopjiem paredzētie subsīdiju noteikumi.
“Daudzu augļu dārzu īpašnieki palielināja dārza platību, cerot, ka varēs saņemt sākotnēji noteiktos 750 latus, bet šī summa samazinājās līdz 450, tad līdz 250 latiem, bet, lai hektāru lielu platību apstādītu ar ķiršiem, stādu iegādei jāizlieto 1250 lati,” salīdzina G.Sebris. Viņš saimniecībā šoruden nolēmis papildus iestādīt divus hektārus ābelīšu, tādējādi palielinot līdzšinējo augļu dārza četru hektāru platību.
Fakti
Ar augļkopību Latvijā nodarbojas vairāk nekā tūkstotis profesionāļu.
2000.gadā kopumā iestādīti apmēram no 300 līdz 400 hektāriem zemeņu, simts hektāru ābeļu un simts hektāru jāņogu un upeņu krūmāju stādījumu.
