Andis Caunītis (“Vienotība”)
To, ka “Vienotības” rindās ir kandidāti, kas varētu premjera amatu pildīt, šaubu nav. Problēma ir tur, ka visu laiku bija ieciklējušies vienam variantam, un daudzi savas kandidatūras noņēma. Muļķīgi bija aizgājis šis premjera meklēšanas process. Savai partijai savs premjers bija jāatbalsta. Runājot par Solvitu Āboltiņu, ir lietas, kas izdarītas labi, bet pārējo nekomentēšu.
Tas, ka “Vienotībai” izslīdēja valdības groži, nav ne brīnums, ne pārsteigums. Mēs zinām, ka ZZS vairākkārt ieņem prezidenta posteni un daudz ko ietekmē valstī. Arī eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga prognozēja, ka ZZS ieņems Ministru prezidenta amatu. Es negribu nevienu aizvainot, bet tās kandidatūras, kas figurēja, manuprāt, nebija tās lābākās. Arī termiņš ir par īsu. Izņemot premjeru Valdi Dombrovski. kurš savā darbības periodā ieguva pozitīvu reitingu un augstu vērtējumu Eiropā, nevienu citu mūsu ekspremjeru neatceros, kurš pēc savas darbošanās būtu reitingu paaugstinājis.
Par “Vienotības” pašiznīcināšanos. Partiju neviens nevar izjaukt. Aizkulisēs sen bija runas, ka būs pārmaiņas pēc Latvijas prezidentūras ES. Prieks, ka vēl tik ilgi nostrādāja. Daudz kur vajadzētu virzīties uz priekšu dažādiem Ministru kabineta noteikumiem par Eiropas struktūrfondu apguvi, daudz kas kavējas. Mēs enerģiju tērējam citās lietās. Domāju, ka pašreiz spēks aiziet vilcienam svilpē, nevis virzībai uz priekšu. Skumji. Priecājos, ka premjers ir no pašvaldību jomas, tāpēc, ka viņi bieži ir atrauti no pašvaldību darba.
Prezidents 13.janvārī uzticēja veidot valdību Mārim Kučinskim, kurš ilgus gadus bijis Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, darbojies kā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un bijis vairāku Saeimu deputāts. Tātad nācis no pašvaldībām. Tā ir prezidenta atbildība un viņa trumpja kārtis, ka viņam ir tiesības nominēt valdības vadītāju. Viņš arī uzņemas atbildību par savu izvēli. Grūti komentēt, kāpēc neizvēlējās vadošās partijas izvirzīto kandidātu. Izredzes Kārlim Šadurskim likās puse uz pusi. Tagad interesē, kā tiks veidota ministru komanda. Lai jaunajam premjeram veicas! It sevišķi domāt par visu Latviju, ne tikai par lielajām pilsētām.
Ciglis Gunārs, (ZZS)
Es domāju, ka pēc Laimdotas Straujumas demisijas vairāk nekā mēnesi vispār nekas nenotika. Viens uz otru skatījās un gaidīja. Bija ieslēgts gaidīšanas režīms. Premjers tika meklēts ļoti īsam laikam – līdz Saeimas pilnvaru beigām. Uzrunātie to saprata un atteica. “Vienotībā” Solvita Āboltiņa bija iecerējusi kļūt par premjeri. Straujuma bija slikta, to vajadzēja atbrīvot, bet reāli pati netika, jo neguva atbalstu. “Vienotība” pati noraka savu partiju. Tauta jau pašā sākumā neatbalstīja Āboltiņas iekļūšanu Saeimā, Zaķa balsu pirkšanas skandāls, neglītie izlēcieni pret pensionāriem partijas izvērtējuma un nosodījuma tam visam nebija. Slikti ir tas, ka valsts intereses tiek noliktas otrajā vietā, bet partijas, Saeimas un ministru intereses – augstākā plauktiņā.
Prezidenta izvēli par labu ZZS deleģētajam Mārim Kučinskim vērtēju pozitīvi, jo viņš ir personība. Kučinskis, ilgstoši strādājot politikā, ir spējīgs saprasties ar visiem politiskajiem spēkiem. Arī Saeimā viņš pietiekami ilgi bijis. Kučinskis bijis Lielo pilsētu asociācijas vadītājs. Uzskatu, ka viņš ir viens no stabilākajiem premjera kandidātiem, kas var kaut ko valstī izdarīt. Visām pārējām partijām bija pārāk daudz “sarkano līniju”, par ko nerunāt. Kučinskis var runāt par visu ar visiem.
Sadarbosies “Vienotība” ar Kučinska valdību vai ne? Ceru, ka viņi būs tik gudri un opozīcijā neaizies, jo tad viņi no politiskās skatuves vispār pazudīs. Līdz ar to viņi var zaudēt, gatavojoties nākamajām vēlēšanām. Latvijas politikā mēdz būt brīdis, kad kāda partija ceļas, tad lēnām krīt – deviņdesmitajos gados tā notika ar “Latvijas ceļu”, tad – ar Tautas partiju, tagad – ar “Vienotību”. Es teiktu tā – nonākot pie varas, partijas vairs nemāk uzklausīt cilvēkus. Tāpēc Saeimas un valdības reitingi ir tik zemi. It kā uzticību kādu brīdi viņi iegūst, solot kaut ko mainīt, bet tik un tā dara visu pa vecam, tad, protams, rezultāts ir tāds kā visiem.
Vēl viena nelaime ir tā, ka mūsu valstī partijām nav pietiekamas pārstāvniecības, līdz ar to nav iespējams ietekmēt valdības darbu. Viss tiek lemts pārāk šaurā lokā, tur tad arī pazūd tā saikne ar vēlētājiem.
Dzintars Poļaks (bezpartejiskais)
Man šķiet, valsts ir tādā stāvoklī, ka uzņemties atbildību vienkārši baidās, izņemot Āboltiņu, kuru neatbalstīja pārējie, jo laikam viņas darbošanās – ne bez zemūdens akmeņiem. Nevienam nav vīzijas, ko tad mēs īsti gribam sasniegt. Tad jau arī nav virzības uz priekšu. Mārim Kučinskim no ZZS, kuram prezidents uzticējis veidot valdību, ir liela atbildība. Tad jau redzēs, kā strādās. Iecelts ir, jāveido komanda. Lielākā daļa vēlētāju ir nobalsojuši par “Vienotību”, bet es skatos, ka viņi ne ar ko neatšķiras no pārējām partijām, kas pirms tam saimniekoja priekšgalā. Tad, kad viņi tiek augšā, kļūst citādāki. Man šķiet, ka šīs vilcējpartijas dibinātājs Repše tagad runā vairāk kā uzņēmējs, nevis politiķis. Es viņam piekrītu, jo pēc būtības mums valstī trūkst uzņēmējdarbības un atbalsta tai, lai cilvēki nebrauktu projām. Uzņēmējdarbība taču ir valsts virzītājspēks! Labi, ka Kučinskis nāk no pašvaldībām. Cita runa, vai viņš spēs savus padotos pārliecināt un vai viņam ļaus īstenot iecerēto. Domāju, ka Kučinskis ir darītājs, esmu viņu redzējis vairākās sarunās, loģiski domājošs cilvēks. Viegli nebūs. Ir divi varianti – vai nu pacelsies saulītē, vai nogrims. Laika ir maz, bet darāmā daudz. Ticiet man, arī Laimes lāci mums neviens klāt nevedīs! Ar visu jātiek galā pašiem.
