Nesen “Dzirkstelei” piezvanīja kāda vientuļa seniore, kura dzīvo savā privātmājā laukos, un stāstīja par savu ne sevišķi labo veselības stāvokli. Par to, ka viņas vīrs jau piecus gadus “atpūšas” kādā no pašu novada sociālās aprūpes centriem. Pati tur doties pagaidām netaisās, jo nevar pamest māju, savus piecus kaķus, savvaļas putnus, kurus baro. Sieviete runāja par to, ka naktīs viņai ir bail būt mājās vienai, ka gaida un priecājas par katru sagaidīto rītausmu. Palīdzot dienaskārtības ievērošana, sociālās darbinieces apmeklējumi, viņas atnestās dzejas grāmatas. Seniore tās lasa un un gūst sirdsmieru. Kā vēl pašvaldība var palīdzēt šai sievietei?
Pret paša gribu nevienu sociālās aprūpes centrā neievieto – “Dzirkstelei” akcentē pašvaldības sociālā dienesta darbiniece Anita Beļajeva, kura vada Sociālās palīdzības nodaļu. Atšķirīga pieeja ir iespējama vienīgi tādā situācijā, ja slimnīcā ir nonācis cilvēks smagā bezpalīdzības stāvoklī un nav neviena, kurš par viņu var parūpēties, izņemot pašvaldību. Saistībā ar “Dzirksteles” pieminēto seniori A.Beļajeva teica, ka viņu apmeklē un aprūpē “samarieši”, jo Gulbenes novadā klientu profesionālu mājas aprūpi veic tikai biedrība “Latvijas samariešu apvienība”. Biedrība to dara pašvaldības uzdevumā. Taču pie klientiem dodas arī pašvaldības sociālais darbinieks, kurš novērtē klienta situāciju, iepazīstina klientu ar aprūpētāju no samariešu biedrības. Pašvaldības sociālais darbinieks pastāvīgi kontrolē situāciju. Piemēram, pie minētās seniores sociālā darbiniece novembrī ir bijusi četras reizes. “Tas ir pietiekami daudz,” saka A.Beļajeva.
Gulbenes novadā 74 vecie cilvēki saņem mājas aprūpi dzīvesvietā (pagājušā gada nogales dati) un to nodrošina pašvaldība. Savukārt novada sociālās aprūpes iestādēs atrodas 170 cilvēku un brīvu vietu pašlaik nav. Atsevišķi Gulbenes novada iedzīvotāji atrodas sociālās aprūpes iestādē ārpus savas pašvaldības teritorijas. Daudzi no tiem, kuri izmanto mājas aprūpi, faktiski varētu atrasties iestādē, taču to nevēlas.
