Neatceros nevienu pavasari, kas būtu pagājis bez salnām. Dažkārt tā nokodusi ne tikai puķu stādus dobē, bet pamatīgi kaitējusi arī krāšņi ziedošajām ābelēm, ķiršiem, bumbierēm un plūmēm, kā arī ogulājiem.
Neatceros nevienu pavasari, kas būtu pagājis bez salnām. Dažkārt tā nokodusi ne tikai puķu stādus dobē, bet pamatīgi kaitējusi arī krāšņi ziedošajām ābelēm, ķiršiem, bumbierēm un plūmēm, kā arī ogulājiem.
Dārzu īpašnieki cīņā ar salnām ir izmēģinājuši dažādas metodes. Ir kurināti ugunskuri, dedzināšanai izmantojot gruzdošus materiālus, gaiss sildīts ar dažādām krāsniņām, izmantotas dūmu sveces, uz dēstiem vilktas tūtas no avīžu papīra vai izmantotas stikla burkas un agroplēve, tomēr pūles izrādījušās veltas.
Bioloģiskās lauksaimniecības metožu ieviesēja rajonā, lizumniete Inta Serģe neizmanto nevienu no šīm metodēm. Vairākus gadus viņa pārliecinājusies, ka augus no pavasara salnām iespējams pasargāt, ņemot palīgā baldriānu ziedu sulu. Tiem, kas to nav savākuši pagājušajā vasarā, viņa iesaka vākt šovasar.
“Baldriānu ziedu sula ir bioloģisks līdzeklis, kas nekaitēs ne augiem, ne cilvēkiem, kas ar to strādā. Ziedi ir jāvāc pirms Jāņiem Ziedu dienas rīta pusē. Baldriāns Gulbenes rajona pļavās nav retums,” stāsta I.Serģe. Viņa baldriānu ziedus vāc Lizuma pagasta pļavās.
Savāktos ziedus Inta samaļ gaļas maļamajā mašīnā, iegūstot viendabīgu masu. No tās viņa izspiež sulu vai izkāš caur smalku sietu vai marli. Biezumus speciāliste iesaka iestrādāt mēslu vai komposta kaudzē. Sulu salej burkā vai pudelē un liek raudzēt tumšā vietā. Korķa vai plastmasas vāka vietā izmanto marli vai kokvilnas drānu. Raudzēšanas process ilgst apmēram mēnesi, kamēr sula maina krāsu, iegūstot tumši brūnu toni. Pēc tam to var uzglabāt daudzus gadus.
“Lai cīnītos pret salnām, vienu tējkaroti baldriāna sulas pielej 10 litriem ūdens. Lielāku sulas daudzumu uz minēto ūdens daudzumu izmantot neiesaku, jo tad augus var apdedzināt. Augus migloju vakarā, kad naktī ir iespējama salna. To var darīt arī ļoti agri no rīta, bet esmu slinka, lai pieceltos. Pārliecinājos, ka augi iztur pat mīnus 5 grādu salu. Ir gadījumi, ka salnas turpinās vairākas naktis pēc kārtas. Vajadzētu atkārtoti augus miglot katru vakaru, bet ne vienmēr to esmu darījusi. Biju pārsteigta, ka pietika ar vienu miglojumu. Nevaru izskaidrot, kas baldriānos ir par vielām, kas pasargā augus, bet mazo dārzu īpašniekiem iesaku pamēģināt,” dod padomu I.Serģe.
Kad aprīlī biju Vācijā, ievēroju, ka dažviet apstādījumos košumkrūmi izskatās tā, it kā būtu ietinušies caurspīdīgā ledū. Zinātāji skaidroja, ka arī laistīšana esot efektīvs līdzeklis pret salnām. To dārzu saimnieki sākuši izmēģināt arī pie mums, tikai jāievēro daži noteikumi.
Laistīšana nevar būt pavirša vai nepilnīga, jo var nodarīt vairāk sliktuma nekā labuma. Ūdens iztvaikojot no augu lapām un ziediem, patērē siltumu, tāpēc, pārtraucot liet, temperatūra ap šīm auga daļām krasi pazeminās un ziedi var apsalt vairāk nekā bez liešanas. Tāpēc smidzinoša augu liešana jāveic tā, lai mitrums no augiem nepaspētu nožūt, jo tad augus, krūmus un kokus apņems plāns ledus apvalciņš un pasargās tos no sala. Speciālisti skaidro, ka ūdenim pārvēršoties ledū, atbrīvojas kušanas siltums, tāpēc ziedos temperatūra nepazeminās zem 0 grādiem. Ja šādu metodi vēlas izmantot augļu dārza pasargāšanai no mīnus 4, 5 grādu salnām, tad uz hektāru jāpatērē 35 kubikmetri ūdens. Tomēr, ja salnas ir vairākas naktis pēc kārtas, dārzs var kļūt pārlieku mitrs.
Laistīšana jāsāk pirms gaisa temperatūra pazeminājusies līdz 0 grādiem un jāturpina līdz tā paaugstinās un no ziediem un lapām ledus nokūst.
