Vaira Vīķe – Freiberga: gulbenes ģerboni atzīst par visskaistāko.
Vaira Vīķe – Freiberga: gulbenes ģerboni atzīst par visskaistāko
Gulbenes rajonā un pilsētā 8.un 9.jūlijā pirmo reizi viesojās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Viņu pavadīja dzīvesbiedrs Imants Freibergs.
Rankas pagasta topošajā atpūtas kompleksā “Lācītes” vairāk nekā simts apkārtējo pagastu iedzīvotāju ar ziediem rokās sāka pulcēties krietni pirms noteiktā Valsts prezidentes ierašanās laika, ar nepacietību gaidot, kad laukumā, ko apsargāja zemessargi, nolaidīsies helikopters. Pirms nolaišanās tas apmeta loku arī virs Gulbenes, jo prezidente bija izteikusi vēlēšanos paraudzīties uz rajona teritoriju un pilsētu no augšas.
Pie helikoptera Vairu Vīķi – Freibergu sagaidīja Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs ar kundzi un Rankas pagasta pašvaldības vadītājs Jānis Antaņevičs.
Tūlīt pēc sasveicināšanās ar sagaidītājiem prezidentes rokās gūla arī iedzīvotāju sniegtie ziedi un skanēja pirmie vēlējumi. Ļaudis bija pulcējušies arī nelielajā laukumā pie topošajām kotedžām, kur dziedāja Druvienas folkloras kopa “Pērlis”. Pašas cepto maizes klaipu prezidentei pasniedza druvēniete Ausma Poruka. Rankā prezidente apskatīja arī Vidzemē lielāko zirgu manēžu un piedalījās kumeļa vārda došanas svētkos.
No Rankas pagasta prezidente devās uz Lejasciemu, kur apskatīja pasaulslavenās literatūrzinātnieces Zentas Mauriņas dzimtās mājas un piemiņas istabu, kā arī atklāja lejasciemiešu koktēlniecības izstādi.
Viņa atzina, ka Lejasciemā dzīvo stipri cilvēki, kam rūp savas vides izkopšana, kuri godā un ciena dižo novadnieku piemiņu. Uzrunājot Lejasciema iedzīvotājus, no kuriem daudzi, lai tiktos ar prezidenti, bija mērojuši vairāk nekā desmit kilometrus, Vaira Vīķe – Freiberga teica: lai gan “mazs bij” tēva novadiņš, bet diženi turējās”. “Diženums ir kas cits nekā lielums, diženums nozīmē katra cilvēka gara cēlumu, kas spēj padarīt stipru visu novadu. Liels izaicinājums ir dzīvi nodzīvot skaisti. To mēs katrs varam,” teica prezidente.
Lejasciemā Vaira Vīķe – Freiberga tikās ar Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem Sarmi Medni, Pēteri Gabranovu un Andri Apinīti, kuri bija vieni no pirmajiem, kas balsoja par Latvijas neatkarību. Sarunā viņa akcentēja demokrātijas nozīmi valsts attīstībā, kā arī uzklausīja pašvaldību skatījumu par sava novada vēstures veidošanu.
Gulbenē prezidente nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, apmeklēja Tautas lietišķās mākslas studiju “Sagša” un Gulbenes bibliotēku, kur tikās ar rajona radošās inteliģences pārstāvjiem. Viņa uzsvēra Gulbenes pilsētas attīstības iespējas Eiropas Savienībā. Vaira Vīķe – Freiberga atzina, ka Gulbene kopš seniem laikiem bijusi satiksmes un tirdzniecības krustpunkts, kas arī šodien pilsētai paver līdz šim nepiedzīvotas attīstības iespējas. Viņa vēlēja mīlēt savu pilsētu un turpināt to veidot skaistu un sakoptu. Uzrunājot pilsētas iedzīvotājus, viņa teica, ka Gulbenes ģerbonis – balts gulbis – ir paraugs visiem gulbeniešiem viņu ikdienas gaitās, kas mudina balti, stalti un cēli skatīties pasaulē. Gulbenieši, kas bija pulcējušies pie Gulbenes kultūras centra un bibliotēkā, kā arī izvietojušies ielu malās, ar aplausiem un ziediem sveica prezidenti, fotografējās kopā ar viņu, lūdza autogrāfus.
Sarunā ar žurnālistiem prezidente atzina, ka, būdama šajā amatā, Gulbeni apciemo pirmo reizi, bet priekšstats par šo pilsētu viņai veidojies kopš bērnības, pārlapojot bēgļu laikā izdoto grāmatu “Latvijas pilsētu ģerboņi”. Dzīvojot ārzemēs, prezidente sastapusi daudz cilvēku, kuru saknes ir Gulbenē, kas par šo pilsētu un rajonu stāstījuši daudz laba.
“Turpinot darīt to pašu, ko darījām agrāk, nevarēsim gūt labklājību. Tās radīšanai ir vajadzīgs vēl rūpīgāks darbs, liels līdzekļu ieguldījums un radoša domāšana. Mums vajadzēs daudz ko pārvērtēt, bet pēc redzētā esmu pārliecināta, ka Gulbenes rajona ļaudīm netrūkst radošas enerģijas,” teica prezidente.
Apmeklējuma laikā Vairu Vīķi – Freibergu pārsteigušas ziedošās pļavas, jo ir valstis, kur ļaudis tās veido mākslīgi. Prezidente pauda prieku par gleznainajiem Gaujas līčiem, kas “nes sudrabiņu”, par bērzu birztalām, bet galvenais – par sirsnīgajiem un viesmīlīgajiem ļaudīm.
No Gulbenes stacijas prezidente bānītī devās uz Stāmerienu, kur apskatīja Stāmerienas pili un tās apkārtni, kā arī no tās zirga pajūgā devās uz pareizticīgo baznīcu, bet pēc tam uz atpūtas kompleksu “Vonadziņi”, kur noritēja tikšanās ar delegāciju no Pleskavas un rajona uzņēmējiem.
Izsakoties par sadarbību ar pleskaviešiem, prezidente atzina, ka daudz kas būs atkarīgs no varas vertikāles nostiprināšanās veidiem Krievijā, kur līdz šim notikusi varas centralizācija, guberņām atņemot ievērojamu daļu to autonomijas. Uzsākot sadarbību ar Krievijas reģioniem, būs vajadzīga arī Maskavas centrālās valdības labā griba. Šobrīd galvenais ir rast sadarbības partnerus tiešajā kaimiņu reģionā,” teica prezidente.
Vizītes otrajā dienā Vaira Vīķe – Freiberga apmeklēja Latvijas virsnieku piemiņas vietu Litenē un viesojās bērnu radošo nometņu salidojumā Jaungulbenē “Pils 2002”. Prezidentes novēlējums bija darīt visu, lai bērnu un jauniešu dzīve līdzinātos pašu veidotam skaistam mākslas darbam.
No Jaungulbenes prezidente devās uz Alūksnes rajonu.
