Parakstu vākšanas kampaņā tautas pausto vēlmi Saeima neuzklausīja, un 2. augustā vēlētāji referendumā atkārtoti var paust savu gribu par grozījumiem Satversmē, kas paredz tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. To atbalsta jaunie un opozīcijā esošie politiskie spēki, gatavojoties jau pašreizējo likumdevēju padzīšanai.
Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iniciatīvas darba grupa bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa vadībā izstrādāja jaunu redakciju valsts pamatlikuma 78. un 79. pantam.
Pavasarī notikušajā parakstu vākšanā to atbalstīja 217 567 vēlētāji, apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Tā kā parakstu skaits pārsniedza vienu desmito daļu no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaita, CVK likumprojektu iesniedza Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš to nodeva balsojumam Saeimā.
Pirms balsojuma atbalstu likumprojektam pauda opozīcijas partijas, bet koalīcija un Valsts prezidents uzskatīja, ka tajā ir nepieciešamas izmaiņas. “Par” balsoja 44 deputāti – “Saskaņas centra”, “Jaunā laika”, “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, gandrīz visi neatkarīgie deputāti. “Pret” bija 37 deputāti no Tautas partijas, apvienības “Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš” un “Tēvzemei un Brīvībai /LNNK” (izņemot Pēteri Tabūnu, kurš atturējās). Kopumā atturējās 17, to skaitā “Zaļo un Zemnieku savienības” deputāti, izņemot Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, kurš balsoja “pret”. Līdz ar to grozījumi tika noraidīti, paverot ceļu referendumam.
“Tauta nav pūlis”
Vēlētājiem, atbildot uz balsošanas zīmē rakstīto jautājumu: “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu?”, būs jāizvēlas starp atbildēm “par” un “pret”.
A. Endziņš skaidro: ja referendumā tauta teiks “par”, tad Satversme tiks grozīta un turpmāk, savācot 10 tūkstošu parakstu, varēs rosināt Saeimas atlaišanu. Pašreiz ierosināt referendumu par Saeimas atlaišanu var tikai Valsts prezidents. A. Endziņš spriež, ka Satversmes pantu grozījumi iedrošinās prezidentu, jo, prasot likumdevēja atlaišanu, viņam nevajadzēs riskēt ar amatu. “Tas būs arī nepārprotams signāls Saeimai, tā vairs nevarēs teikt, ka tauta ir pūlis, kā “lietussargu revolūcijas” laikā,” viņš saka.
Ja referendumā nebūs kvoruma vai lielākā daļa būs “pret”, Satversmes nosacījumi nemainīsies. Taču tad iespējamas jaunas iniciatīvas.
LBAS sagatavotos Satversmes grozījumus analizējusi Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija un sniegusi savus priekšlikumus. V. Zatlera padomniece juridiskajos jautājumos Inese Lībiņa-Egnere pastāsta: ja referendumā Satversme netiks grozīta, tad prezidents komisijas sagatavoto variantu noteikti iesniegs Saeimā kā likumdošanas iniciatīvu. Pašlaik V. Zatlers to nedarot aiz cieņas pret gaidāmo tautas viedokli.
Jaundibinātās partijas “Pilsoniskā savienība” līdere Sandra Kalniete nepieļauj domu, ka referendums varētu neizdoties, bet negatīva rezultāta gadījumā partija konsultēties ar citām opozīcijā esošajām un lemt, vai pievienoties prezidenta iniciatīvai vai izstrādāt citu mehānismu Saeimas atlaišanai.
“Atbalsts arodbiedrību iesniegtajiem Satversmes grozījumiem vai, ja referendums tos neapstiprinās, prezidenta ierosinātajiem ir daļa no mūsu topošās partijas programmas,” stāsta organizācijas “Sabiedrība citai politikai” pārstāvis Aigars Štokenbergs.
Savukārt G. Daudze šos grozījumus Satversmē uzskata par antidemokrātiskiem, jo tie paredzot tiesības pārāk nelielam cilvēku skaitam atlaist Saeimu.
“Balsošanas mašīnu” grib apturēt
Pozitīvs iznākums referendumā nenozīmē automātisku pašreizējās Saeimas nomaiņu.
Politologs Jānis Ikstens pauž: “Mans stingrs uzskats ir, ka šī Saeima ir negodīgi ievēlēta un ir jāatlaiž.” Atbilstošā procedūra gan varot ilgt vismaz pusgadu.
A. Endziņš spriež, ka rosināt Saeimas atlaišanu varētu jaunie, sevi apliecināt gribošie, politiskie spēki. “Protams,” neslēpj A. Štokenbergs. “Sabiedrībā ir milzīga neapmierinātība, jo politiķi nepilda solījumus, viņi šādu rīcību ir pelnījuši,” viņš motivē.
“Principā jā,” savas partijas gatavību gāzt likumdevēju pauž S. Kalniete. “Tas, kas notiek pašlaik, nav pieņemams, Saeima darbojas tikai kā balsošanas mašīna.”
“Jaunā laika” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pieļauj, ka partija varētu rosināt šīs Saeimas atlaišanu, jo apšauba tās leģitimitāti un nenovēro attieksmes maiņu.
Arī “Saskaņas centra” līderis Nils Ušakovs atklāj, ka, turpinoties Saeimas pašreizējam kursam, partija pati vai, pievienojoties kādai grupai, iespējams, iniciēs tās atlaišanu.
A. Endziņš vērš uzmanību, ka tas prasīs daudz līdzekļu, jo nepieciešamajiem 10 tūkstošiem parakstu jābūt notariāli apstiprinātiem. Šā gada sākumā pieņemtās izmaiņas Notariāta likumā paredz, ka tagad viena paraksta apstiprināšana izmaksā 9,99 latus līdzšinējo 1,97 latu vietā. Pēc A. Endziņa domām, vēloties iedzīvotāju atbalstu, politiskajiem spēkiem būs jāmeklē līdzekļi šo izdevumu subsidēšanai.
Bažas rada kvorums
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā jāpiedalās gandrīz 750 tūkstošiem vēlētāju. “Lielākā problēma – kvorums,” par tā iznākumu spriež J. Ikstens. Esot daudzi faktori pret: vasara, atvaļinājumi, sestdiena, ražas laika sākums.
Politologs Ārijs Orlovskis vērtē, ka vēl aptuveni 20 procentiem vēlētāju “vajadzētu pamosties un nebūt vienaldzīgiem”, un norāda, ka pilsoņu atbildību vairo arī viņu nauda – vairāk nekā divi miljoni latu –, kas tiek tērēta referendumā. “To var izmantot, lai nodokļu maksātāji teiktu savu vārdu,” uzsver Ā. Orlovskis.
Par platformu, no kuras organizēt pasākumus referenduma veiksmīgai norisei, sevi nosaukusi šā gada jūnijā izveidotā biedrība “Par tautas tiesībām”, kuras dibinātāji ir “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība” un biedrība “Tautvaldība”.
Savukārt Tautas partija, paužot respektu pilsoņu tiesībām piedalīties referendumā, aicina viņus neiespaidoties no “dažādas izcelsmes kampaņām”, bet patstāvīgi izvērtēt visus argumentus un pieņemt atbildīgu lēmumu. “Atbalstot grozījumus, mēs varam sastapties ar situāciju, kad Saeimas atlaišanas draudi pārvēršas par ikdienu, novedot valsti līdz konstitucionālai krīzei un paralizējot parlamenta darbu,” teikts partijas paziņojumā medijiem. Tautas partija piekrītot, ka jārunā par plašākām iespējām, lai ierosinātu Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas.
“Ar savu attieksmi politiķi paši ir sagatavojuši augsni tam, ka referendums varētu izdoties, un to neietekmēs nekādas “par” un “pret” kampaņas,” uzskata LBAS vadītājs Pēteris Krīgers. Nekontrolējamā inflācija, ekonomikas straujā lejupslīde un valdošās koalīcijas nevarība, viņaprāt, ir priekšnoteikumi, lai lielākā daļa sabiedrības dotos uz vēlēšanu iecirkņiem un referendums izdotos.
Viedokļi:
Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētājs: – Pēc demokrātijas loģikas partijām vajadzētu aicināt piedalīties un izteikt savu viedokli “pret” vai “par”, lai rosinātu vēlētāju pilsonisko atbildību un izrautu tautu no lielās pasivitātes un vienaldzības par valstī notiekošajiem procesiem. Depresija, kurā tauta tiek grūsta zem lielā ekonomiskā sloga, ir izdevīga tiem, kuri vēlas “sabīdīt” savas lietas, tiem, kuriem ļoti patīk, ka tauta ne par ko neinteresējas un nekur neiejaucas. Šo burvju apli varam pārraut tikai mēs paši, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.
Jānis Ikstens, politologs: – Šī ir viena no reizēm, kad cilvēki var panākt būtiskas izmaiņas politikā. Ja to palaidīs garām, tad nav ko čīkstēt. Ja ir tik slinki, ka nevar piecelties un aiziet līdz iecirknim, tad nav ko žēloties, ka politiķu rīcība nav pa prātam. Runa nav par procedūru, bet par demonstrēšanu visai politiskajai elitei, ka tautai ir instruments, kas reāli darbojas. Tā būtu laba profilakse.
Baidīšana ar “tumsas spēkiem”, kas šādā veidā manipulēs ar tautu, ir politiski angažēta atrunāšanās.
Mārtiņš Mits, jurists: – Valstij ir vērtīgs mehānisms, kad tai ir tiesības prasīt Saeimas atlaišanu. Pašreizējais ir neefektīvs un padara prezidentu par ķīlnieku. Latvijas Satversmes veidošanā ir ņemta vērā Šveices pieredze, kur tautai ir plašas iespējas likumdošanas jomā, taču pašreizējais mehānisms ir nesabalansēts. Nav nekādu pretargumentu, lai tautai pašai nebūtu tiesību atlaist Saeimu. Jautājums tikai, vai ir izvērtēti visi riski. Saeimas atlaišanai ir jābūt pietiekami nopietnam iemeslam.
Uzziņai:
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” paredz izteikt 78. pantu šādā redakcijā: Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, likuma projektu, lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu, ko prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:
Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem.
