Ieva un Ilze: “Skatīšanās no malas nav salīdzināma ar tām izjūtām, kas pārņem dejojot.
Ieva un Ilze: “Skatīšanās no malas nav salīdzināma ar tām izjūtām, kas pārņem dejojot.
Litenes pagasta jauniešu deju kolektīvs “Litenietis” ir starp rajona deju kolektīviem, kas pošas uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, tāpēc dalībnieki sestdienās regulāri pulcējas uz mēģinājumiem, lai apgūtu krāšņos un vijīgos deju rakstus.
“Litenietī” dejo arī māsas Ieva un Ilze Dzanuškas. Abas meitenes mācās Gulbenes ģimnāzijā. Ievai šis ir ievērojamu pārmaiņu gads, jo viņa absolvēs ģimnāziju un kārtos iestājeksāmenus Latvijas Universitātē, lai pievienotos studentu saimei. Viņa draugos ar deju ir jau divpadsmito gadu. Sākumā meitene dejojusi Litenes pamatskolas deju kolektīvā “Pededzīte”, ko tāpat kā “Litenieti” tolaik vadījusi Zaiga Mangusa. Māsām šie būs pirmie lielie Dziesmu svētki.
Deju partneri – dzimtā pagasta patrioti
“Dejošana man sagādā prieku. Diemžēl tad, kad beigšu mācīties ģimnāzijā, nāksies šķirties no kolektīva, jo apvienot studijas ar dejošanu Litenē diezin vai būs iespējams. Rīga no Litenes atrodas pārāk tālu,” prāto Ieva. Ja vien būs iespējams, viņa noteikti iesaistīsies kādā deju kolektīvā, kas darbojas Rīgā. Ilze, kura mācās ģimnāzijas 10.a klasē, līdzīgi vecākajai māsai pamatskolas deju kolektīvā sākusi dejot, būdama ceturtās klases skolniece. “Man ļoti gribējās būt kopā ar māsu vienā deju kolektīvā, tāpēc, tiklīdz radās iespēja, iesaistījos “Litenietī”, jo esam pieradušas būt kopā,” saka Ilze. Meitenes stāsta, ka kolektīvā deju partneri mainoties, tomēr lielākoties tie esot puiši – sava dzimtā Litenes pagasta patrioti, tas nekas, ja darba un mācību dzīve viņus aizvedusi citur. “Litenietī” valdot laba dejotāju saskaņa. Ieva atminas laiku, kad meitenes augumā apsteigušas puišus, tāpēc partneru maiņa bijusi neizbēgama, bet tagad dejotāju pāri veidoti tā, lai abiem partneriem saskanētu dejas soļi.
Nekas nav sarežģīts, apgūt var visu
Atzinīgus vārdus Ieva un Ilze velta kolektīva vadītājai Zaigai, kura reizē esot stingra, korekta un saprotoša. Tas nekas, ja mēģinājumos vajagot pamatīgi strādāt, jo tikai tā iespējams sasniegt labus rezultātus. Arī objektīva norāde uz kļūdām un veselīga paškritika nevienam neļaujot būt pārāk augstās domās par sevi. “Mums abām līdz šim ir bijusi tikai viena kolektīva vadītāja, tāpēc izpaliek salīdzināšanas iespējas, bet par viņu vienmēr esam dzirdējušas tikai pozitīvas atsauksmes,” saka Ieva. Meitene sevi raksturo kā ļoti prasīgu cilvēku, tāpēc uzskata, ka jauniešu deju kolektīvu repertuārs neesot sarežģīts.
“Ir tikai jāvēlas iemācīties, jo apgūt iespējams visu. Dažkārt rodas vēlēšanās dejot kaut ko mazliet mūsdienīgāku, bet tad šī deja būtu kā šovs. Dziesmu un deju svētkiem piestāv dejas, kurās izpaužas latviešu tautas kolorīts,” uzskata Ieva.
Vēlas būt starp dejotājiem
Ieva pārliecinājusies, ka ne visiem dejotājiem piedalīšanās lielajos Dziesmu un deju svētkos esot stimuls regulāri apmeklēt mēģinājumus, censties vairāk nekā citkārt. “Lai jau ir neskaitāmie mēģinājumi, nogurums, burzma, tomēr tad, kad atskan mūzikas pirmās taktis un sākas koncerts, tas viss aizmirstas. Ir vārdos nepasakāma svētku sajūta un prieks! Skatīšanās no malas nav salīdzināma ar tām izjūtām, kas pārņem dejojot. Ja vēl redzi, ka visi smaida, saproti, ka smaids ir lipīgs, tas pāriet no cita pie cita,” sajūsminās Ieva. “Litenieša” sadraudzības kolektīvs ir Stāmerienas pagasta jauniešu deju kolektīvs “Poga”, kuru arī vada Z.Mangusa. Abi kolektīvi gan sacenšas skatēs, gan uzstājas kopīgos koncertos, gan aizdod dejotājus, ja tam radušies objektīvi iemesli. Ieva un Ilze nenoliedz, ka gadoties kaut ko sajaukt, bet tad galvenais nosacījums esot to neizrādīt, nevis stāvēt ar panikā saķertu galvu. “Vadītāja dejotājiem vienmēr saka, ja gadās nokrist, tad tas jādara skaisti. Pēc koncerta, kad mammai stāstām, ka dejā mazliet kaut ko sajaucām, viņa atbild, ka neesot to pamanījusi. Tas nozīmē, ka protam to neizrādīt,” saka Ilze. Izrādās, ka dejošana nav Ievas vienīgais prieks. “Man ārkārtīgi patīk dziedāt, vienmēr kaut ko pie sevis dungoju. Apkārtējie dažkārt aizrāda, lai pārtraucu. Varbūt tā es attīru savu dvēseli, jo dziedu gan skumju, gan prieka brīžos. Atliek saklausīt nejauši pateiktu vārdu, un iekšēji jau skan dziesma. Labprāt arī zīmēju. Savukārt Ilze dienās varētu kļūt par labu uzņēmēju vai ekonomisti,” atklāj Ieva. Lai gan tālāku nākotni meitenes ar Liteni negrasās saistīt, tomēr tā vienmēr būs viņām tuva un mīļa, tāpat kā “Litenietis”.
***
Par deju kolektīvu
“Litenietis” izveidots 2003.gadā. Šogad 1.martā tas visus aicina uz piecu gadu jubilejas koncertu.
Kolektīvu vada deju pedagoģe Zaiga Mangusa.
“Litenietī” dejo 8 pāri.
Svētkiem kolektīvs gatavo piecas dejas.
Koncertējuši Latvijā un Čehijā.
Pirms koncerta un skates visi kolektīva dalībnieki saliek kopā rokas un skandē: “Visu vai neko!”
Jauniešu deju kolektīva “Litenietis” vadītāja Zaiga Mangusa: – Kopumā kolektīva dalībnieki ir apzinīgi un griboši dejot, ļoti apzinīgi ierodas uz mēģinājumiem. Protams, kā visur ir arī daži izņēmumi. Jauniešiem patīk tas, ko viņi dara. Šobrīd, kad gatavojamies svētkiem un piecu gadu jubilejas koncertam, ir jūtams īpašs uzrāviens. Katru deju viņi nodejo it kā uz vienas elpas. Arī atmosfēra kolektīvā ir laba. Dalībniekiem novēlu dejot vēl ilgi un vienmēr dejā rast prieku!
