Aprīļa beigas un maija sākums ir piemērots laiks meža stādīšanai, jo zeme ir pietiekami apžuvusi un sasilusi, lai jaunie kociņi labi iesakņotos un cirsmās jau rosās privāto mežu īpašnieki.
Aprīļa beigas un maija sākums ir piemērots laiks meža stādīšanai, jo zeme ir pietiekami apžuvusi un sasilusi, lai jaunie kociņi labi iesakņotos un cirsmās jau rosās privāto mežu īpašnieki.
Mežu speciālisti it kā neiesaka steigties ar vējgāžu apstādīšanu lielās platībās, jo augsni priežu un egļu stādīšanai parasti sagatavo rudenī. To var darīt arī pavasarī, ja vējgāžu vietās tās pilnībā ir atbrīvotas no nogāztajiem kokiem.
“Mežu atjaunošanā ir vairāki nosacījumi – kvalitatīvi sagatavota augsne un kvalitatīvi stādi, kas ir pareizi iestādīti,” uzsver Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Tomēr privātajiem mežu īpašniekiem augsni nav vienkārši sagatavot. To ietekmē daudzas problēmas. “Ja vējgāze ir 0,3 vai 0,5 hektāri, tad moderna augsnes gatavošanas iekārtu tehnika nebrauks uz mazo cirsmu, jo izmaksas meža īpašniekam būs pārāk lielas. Vidēji augsnes gatavošana, izmantojot aktīvo frēzi, līdz šim bija apmēram 80 lati par hektāru. Ja meža īpašnieks ir nolēmis, ka augsni negatavos, tad nav nepieciešams atlikt meža atjaunošanu uz nākamo gadu. Viņš to var darīt arī tagad, ievērojot vairākus faktorus,” saka A.Caunītis.
Viens no tiem – kaitēkļi, piemēram, astoņzobu mizgrauži, kas būs problemātiski koksnei, kas pēc vējgāzēm vēl nav izvesta. Meža atjaunošanā uzmanība pievēršama arī smecerniekam, kas bojā jaunos kociņus, tiem nograužot mizu vietā, kur augsne pāriet zemsedzē – sūnas apakšējā daļā. Ja miza ir stipri bojāta, stādiņš nokalst.
“Lai jaunajās cirsmās, kur izgaro sveķi un dažādas ēteriskās eļļas, kas piesaista kaitēkļus, nebūtu šādu bojājumu, privāto mežu atjaunotājiem jārēķinās ar divreizēju stādu apstrādi – pirms stādīšanas un vasaras otrajā pusē,” norāda A.Caunītis.
Viņš brīdina, ka liela problēma būs stādi, īpaši nākamajā gadā, kad vajadzēs apmežot lielas vējgāžu platības. Jau šogad stādus iegādāties gandrīz nevar. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tie kļuvuši dārgāki par 40 procentiem un ir grūti paredzēt, cik tie maksās 2006.gadā. Priežu stādu iespējams izaudzēt gada laikā, bet egles – trīs gados, tāpēc meža īpašniekiem laikus jāizlemj, cik lielas platības apmežos un jānoslēdz līgumi ar kokaudzētavām par stādu iepirkšanu. Ja viņi nospriež to darīt pēdējā brīdī, tad var nelolot cerības, ka izdosies iegādāties stādus.
“Mežu īpašnieki, kam vēl iespējams iegādāties stādus, lai izmanto šo iespēju, stāda jaunu mežu un stādījumu kopj. Tie, kam šādas iespējas nav, lai ar steigu slēdz līgumus ar stādu audzētavām,” iesaka A.Caunītis. Nedaudz labāka situācija ir lielajām mežizstrādes firmām, kas ar stādu audzētavām līgumus paraksta regulāri.
