SIA “Konto” pagājušais un šis gads saistās ar ievērojamām pārmaiņām, jo, ņemot vairāk nekā pusmiljonu eiro kredītu Hipotēku un zemes bankā, izveidots jauns ražošanas cehs.
SIA “Konto” pagājušais un šis gads saistās ar ievērojamām pārmaiņām, jo, ņemot vairāk nekā pusmiljonu eiro kredītu Hipotēku un zemes bankā, izveidots jauns ražošanas cehs.
Tas nav uzbūvēts no jauna, bet, rekonstruējot vecās ēkas, tajās bijis iespējams izvietot daudz jaunu un modernu ražošanas iekārtu, ieviest jaunas tehnoloģijas.
Rezultātā SIA “Konto” kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas no bērza koksnes ražo komplektējošos komponentus mēbelēm, izvirzot augstas prasības produkcijas kvalitātei. To novērtējuši ārzemju sadarbības partneri.
“Pagājušajā gadā, investējot uzņēmuma attīstībā ievērojamus līdzekļus, vairāk nekā 100 000 latus samaksājām par iekārtām un tehnoloģijām, lai nodrošinātu apkārtējai videi draudzīgu ražošanu. Tās nepalielināja preces vērtību, bet tagad gaisā netiek izmests tāds putekļu daudzums kā agrāk,” stāsta SIA “Konto” direktors Agris Koris. “Ja pagājušajā gadā optimistiski domājām, ka varētu pievērsties mēbeļu ražošanai, tad šogad tam paredzēto investīciju programmu atlikām uz vairākiem gadiem, jo ražošanas iekārtas ir attīstījušās tādā līmenī, ka ar vienu augstāko izglītību ir par maz, lai tās apkalpotu. Šobrīd problēma nav iekārtas un tehnoloģijas, bet kvalificēts un, galvenais, apzinīgs darbaspēks.”
Vairums strādā sievietes
A.Koris vaino valsts izglītības sistēmu, kas līdz šim ir vairāk orientēta uz humanitārām zinātnēm. “Nav speciālistu, kas saprot, kā strādāt ar koku, metālu vai kādu konkrētu iekārtu. Neizslēdzu iespēju atgriezties pie padomju laika taktikas, ka pirksim māju, pārveidosim par dienesta viesnīcu, lai tajā izmitinātu ievesto darbaspēku,” spriež A.Koris.
Uzņēmumā daudzu iekārtu operatores ir sievietes, jo trūkst vīriešu. Katru dienu vidēji pieci strādnieki dažādu iemeslu dēļ neierodas darbā, tāpēc kā minimums jābūt pieciem rezervistiem. “Tā nav normāla situācija, bet sabiedrībā ir izveidojies priekšstats, ka viegli ir dzīvot visu pērkot un pārdodot, kāpēc strādāt? Uzņēmums ir gatavs risināt ar izglītību saistītas problēmas, par to runājot ar mācību iestādēm, veidojot mācību bāzes un tamlīdzīgi,” stāsta A.Koris.
Turpinās investēt naudu
SIA “Konto” no masīvā bērza koka ražo mēbeļu plātnes, mēbeļu dekoratīvos elementus, dažādas līstes un citu. Uzņēmējs joko, ka esot kļuvis neinteresants vietējām iestādēm kā sponsors, jo gandrīz neesot ražošanas pārpalikumu. Šogad ražošanas apjomu paredzēts palielināt līdz pusotram miljonam latu. Iecerēts arī palielināt saistības ar Hipotēku un zemes banku, ņemot kredītu un naudu investējot žāvēšanas kamerās, kā arī šoziem uzbūvējot jaunu katlu māju.
“Gulbeniešus uztrauc siltuma problēmas, bet siltums ir prece, par kuru maksā naudu. Tas ir bizness. Ja darbu pārtrauca kooģenerācijas stacija, tad Nākotnes ielā jau projektē jaunu katlu māja, arī “Konto” projektē jaunu katlu māju, tāpēc, iespējams, Gulbenē radīsies vēl trešais siltuma ražotājs. Siltums ir reāla nauda, tāpēc, sākot ar 2006.gadu, SIA “Konto” ir gatavs visus pilsētas iedzīvotājus ne ziemā, bet vasarā apgādāt ar silto ūdeni. Veidosies konkurence. Visur, kur ir nauda, bizness atrod pielietojumu,” saka A.Koris.
Sadarbojas ar Krieviju
Kopš pagājušā gada rudens SIA “Konto” radis sadarbības partnerus arī Krievijā. A.Koris neizslēdz iespēju, ka ne tikai resursu sagāde notiks Krievijas ziemeļos, bet arī resursu pārstrāde lēnām pāries uz Krieviju, investējot līdzekļus kokmateriālu žāvēšanā. Par to paredzēts sākt sarunas ar sadarbības partneriem Pleskavas apgabalā. “Tas būs liels risks, jo pieļauju, ka process saistīsies ar daudzām problēmām, bet pirmais sadarbības gads vieš nelielu optimismu. Gala produkta ražošana vienmēr paliks Gulbenē, jo te darba kultūra ir krietni augstākā līmenī,” saka A.Koris.
Uzņēmums rēķinās ar konkurenci, kā arī apzinās, ka vajag pavisam maz, lai kļūtu par nopietnu konkurentu citiem. “SIA “Konto” nevar konkurēt ar dizainu un savu modeli, bet kā pasūtījuma izpildītāji esam bīstami konkurenti citiem. Mums Latvijā lielākais resursu sāncensis ir “Latvijas finieris”, kas iepērk visu iespējamo bērza koksni, jo apmēram pus dienā patērē tādu kokmateriālu daudzumu, kāds mums nepieciešams mēnesim. Ir izveidojusies laba sadarbība ar vairākām Latvijas zāģētavāms,” stāsta A.Koris.
***
Fakti
– SIA “Konto” mēnesī pārstrādā apmēram 1000 kubikmetru bērza baļķu.
– 2004.gadā produkcijas apgrozījums bijis gandrīz viens miljons latu. Šogad to paredzēts palielināt līdz 1, 5 miljoniem latu.
– Lielāko produkcijas daudzumu – 30 procentus – eksportē uz Vāciju, 25 procentus – uz ASV,
20 procentus – uz Dāniju. Sadarbība ir arī ar Poliju, Zviedriju, Somiju un Krieviju.
– Uzņēmumā šobrīd strādā
120 cilvēki, kuru vecuma limits ir no 30 līdz 40 gadiem. Puse ir sievietes. Darbs organizēts divās maiņās, vienā maiņā nodarbinot 50 strādnieku.
***
Uzņēmējs Agris Koris par sevi
Cilvēkiem šķiet, ja uzņēmējs, tātad miljonārs, tāpēc par viņu jāuzzina viss. Vēlos pateikt, ka man – uzņēmējam, ne manai sievai Gulbenē privātās mājas nav. Mums trim mazbērniem Rīgā Pārdaugavā pieder neliela mājiņa, kurā nav iespējams dzīvot, jo pirmās neatkarīgās Latvijas laikā tā ir būvēta no izdedžiem. Ēka ir neliela un tādā stāvoklī, ka tajā nav iespējams dzīvot, tāpēc centīsimies iespējami ātrāk no tās atbrīvoties. Gulbenē sievai ir dzīvoklis. Privāti man pieder 90 procenti no
SIA “Konto”. Tas ir mans īpašums. Jā, savulaik man bija māja Gulbenē, Zvaigžņu ielā, bet to es pirms trim gadiem pārdevu. Darbā pavadu 13 stundas. Pārējo laiku ziemā esmu mājās, bet vasarā, sākot ar 1.jūliju, katru brīvdienu būšu uz ezera, lai spiningotu. Tāds ir mans darba un dienas režīms. Man šobrīd neatliek laika privātajai mājai. Protams, ceru, ka tad, kad paies labākie gadi starp 40 un 50, varēšu atļauties kaut ko vairāk, lai baudītu dzīves un darba augļus. Nenoliedzu, ka reizi gadā, neskaitot komandējumus, aizbraucu ceļojumā uz ārzemēm. Šogad biju Apvienotajos arābu emirātos. Neesmu Latvijas miljonāru sarakstā, bet domāju, ka varētu pārdot savu uzņēmumu par cenu, kas ir lielāka nekā miljons latu, bet paturu prātā, ka tuvākajos piecos gados Hipotēku un zemes bankai ir jāatdod kredīts – nepilns miljons latu. Esmu bagāts ar savām zināšanām, ar kolektīvu un ģimeni, ar prasmi strādāt un runāt ar cilvēkiem. Lai gulbenieši piedod, neesmu ambīciju cilvēks, kas iet politikā, lai nopirktu māju vai “uzdienētu” līdz Saeimai. Mans lielākais trūkums ir tas, ka man patīk strādāt, nevis nodarboties reizē ar 10 biznesiem. Ja kaut ko daru, tad daru kārtīgi līdz galam, ja tā nevaru, nedaru nemaz. Man nevienā citā uzņēmumā, izņemot SIA “Konto”, kapitāldaļas nepieder. Nebūšu tā persona, kura būs apvīta ar intrigām. Protams, nepamatotas runas kremt, bet cenšos tās neievērot, jo zinu, kāda ir patiesība. Neesmu despots, esmu stingrs, jo uzskatu, ka stingrās rokas princips šodien sabiedrībā ir vajadzīgs. Kad sabiedrība kļūs demokrātiskāka un materiāli situētāka, vadības principi mainīsies.
Būdams pilsētas domes deputāts, esmu ieinteresēts cilvēkiem palīdzēt, bet lai to darītu, pašam par visu jābūt skaidrībā. Šobrīd kā deputāts jūtos vīlies, jo līdz šim domāju, ka Gulbenes politiskā vide ir tīrāka un skaidrāka. Te ir daudz mazu “baronu”, kas, savstarpēji cīnoties, cits citu kūda, lai tikai paši izrādītos pārāki.
