Izlasot rakstu laikrakstā “Dzirkstele” 5.decembra numurā “Ierosina rīkot konkursu pašvaldības uzņēmuma “Jumis” vadītāja vietai”, gribu izraisīt diskusiju par apkures problēmām, nevis tajā teikto pieņemt par baltu patiesību.
Izlasot rakstu laikrakstā “Dzirkstele” 5.decembra numurā “Ierosina rīkot konkursu pašvaldības uzņēmuma “Jumis” vadītāja vietai”, gribu izraisīt diskusiju par apkures problēmām, nevis tajā teikto pieņemt par baltu patiesību.
J.Bierņa uzdrīkstēšanās ultimatīvā formā ar draudiem vērsties pret Gulbenes pilsētas domi – ierosina atbrīvot “Jumja” pašreizējo direktoru un rīkot konkursu jauna vadītāja izraudzīšanai, maigi izsakoties, izraisa smīnu. Vai tad J.Biernis nezina, ka “Jumis” ir pakļauts domei un par vadītāja iecelšanu vai atbrīvošanu lemj dome? Priekšlikums, ka šajā amatā jābūt cilvēkam līdz 50 gadiem, nav peļams, taču ne jau gadi ir noteicošie.
Nu pieņemsim, ka uz uzņēmumu atnāk gados jauns cilvēks un kā uz burvju mājiena viss pārveidojas.Uzņēmums kļūst bagāts, apkures tarifi tiek samazināti. Bet kur ņemt naudu? Draudēt ar to, ja Bierņa prasības netiks ievērotas, viņš vērsīsies Satversmes tiesā un varbūt vēl kaut kur, ir demagoģija.
Maldina cilvēkus
Ņemt par pilnu visu to, ko, tiekoties ar iedzīvotājiem, sarunāja 7. Saeimas deputāts J.Lagzdiņš, ir vēlēšanās saklausīt to, ko vēlos, nevis būtība. Kā gudrs cilvēks var salīdzināt “Lattelekom”, kas valstī dod miljonu peļņu, ar “Jumi”, kas ir pašvaldības uzņēmums, kas, cīnīdamies ar naudas trūkumu un parādniekiem, spēj ar mokām savest kārtībā apkures sistēmu pilsētā un gādāt par siltumu dzīvokļos? Zinu, apkure lēta nav, taču jāmaksā tik, cik jāmaksā. Apkures tarifus apstiprina dome. Pagaidām ar neuzticību raugos uz J.Lagzdiņa skaidroto jauno likumu par dzīvojamo telpu īri. Jaunais likums it kā paredzēs nepieļaut cilvēku izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvesvietas ierādīšanas. Tīri cilvēciski saprotu, ka ir cilvēku kategorija, piemēram, invalīdi, daudzbērnu ģimenes ar zemiem ienākumiem, darbnespējīgie. Bet ko darīt ar tiem, kas negrib strādāt, kam ir nauda pudelei, bet neatrodas, lai maksātu par apkuri, īri un ūdeni? Sola, ka jaunie likumi garantēs jebkuram iedzīvotājam minimālu palīdzību – 21 latu katram cilvēkam.
Skan skaisti un vilinoši.Bet ir viena liela bēda – kur lai pašvaldība ņem līdzekļus jauna likuma (ja to pieņems) izpildei? Ja es būtu pašvaldības vadītājs, skatoties uz to mazo naudas kaudzīti, kas ir pašvaldības rīcībā pabalstiem, no bailēm mati saceltos. Zināms, ka valsts budžets 2001.gadam apstiprināts un 7,8 procentu palielinājums pašvaldībām nespēs aizbāzt pat desmito daļu caurumu, kas ir samilzuši. J.Biernis runā par kaut kādiem konkrētiem materiāliem, kas apsūdz par nelikumībām “Jumī”. Ja tādi ir viņa rīcībā, kāpēc ar tiem nevēršas domē, prokuratūrā vai citās kontrolējošās iestādēs, vai presē?
Vajag diskutēt
Runājot nopietni par apkures jautājumiem, jāsaka, ka diskusijai ir plašas iespējas. Tiek ieteikts likvidēt “Jumi” (tā saukto monopolu) un to pārveidot par sīkiem uzņēmumiem. Neviļus rodas jautājums, vai atkal grasāmies atjaunot apkures kantori, kas reiz bija, no kura parādiem dome joprojām netiek vaļā? Droši to var atjaunot, bet kur ņemt līdzekļus materiāli tehniskās bāzes veidošanai? “Jumja” tehnika nederēs, jo tā savu tiesu jau nokalpojusi. Pašreiz, cik zinu, daudzi gulbenieši domā dzīvokļos ierīkot individuālos skaitītājus. Doma nav peļama. Tikai nedrīkstam aizmirst, ka par to būs pašiem jāmaksā. Zinu, ka šī jautājuma risināšanā “Jumis” gatavs palīdzēt.
Pastāv vēl viens alternatīvs variants, kā apsildīt dzīvokli ar malku. Tas ir ļoti vienkārši. Pie katras dzīvojamās mājas (kur ir centrālā apkure) jāuzbūvē vairāki gari skursteņi. Tādi piemēri Gulbenē jau ir. Bet cik tas izmaksās un kas tos cels?
Apsildīt dzīvokli vēl var arī ar elektrību. Bet te atkal ķibele, jo tas prieks maksā naudu un ne mazu. Tiesa, viens labums gan ir. Minēto apkuri var ieslēgt rudens pusē, kad centrālā vēl nedarbojas, arī pavasarī, kad tā atslēgta.
No visa teiktā redzam, ka par apkuri jautājumu vairāk nekā atbilžu. Pirms vēlēšanām uz rajoniem, pilsētām un pagastiem brauks gan deputāti, gan citi darboņi, kas dāsni bārstīs solījumus un dos pamācības, tikai problēmas vienalga būs jārisina tepat.
Es ieteiktu J.Biernim pārņemt apsaimniekošanā māju Skolas ielā 5/1 un pierādīt, kā to var apkurināt lētāk. Dzīvojot pilsētā, mēs pelnīti vai nepelnīti metam akmeņus “Jumja” dārziņā. Nedomāju, ka tur viss ir ideālā kārtībā, taču nenoliegsim, ka arī viņi, cīnoties ar naudas trūkumu, dara daudz iedzīvotāju labā.
Kabata ir tukša
Bet vai mēs, iedzīvotāji, esam bez grēkiem? Līdz 2000.gada 1.jūnijam iedzīvotāji “Jumim” par apkuri bija parādā ne jau dažus simtus, bet 70 651 latu. Kā lai vasarā ideāli saved kārtībā apkures saimniecību, ja kabata tukša? Brīdinot, draudot un ar tiesas darbiem parādu izdevās samazināt. Tomēr 1. oktobrī tas vēl bija 42 000 latu.
Un vēl parāds par īri, kas līdz 1.jūnijam bija 38 000 latu, par māju uzturēšanu 37 000 latu.
Nevaram neievērot, ko iedzīvotāji paši nodara mājām, kur dzīvo. Ko tik nezog un nelauž. Tiek zagti elektriskie slēdži koridoros, durvju eņģes un pat durvis. Noliktiem kājslauķiem itin drīz pieaug kājas, un tie aiziet. Bet kādi dzīvokļi paliek pēc tam, kad iedzīvotāji ir izlikti ar tiesas lēmumu. Tur viss izdemolēts. Sasistas izlietnes un klozetu podi. Pat logu rāmji ar stikliem tiek aizvesti. Redzot šādu postažu, tā vien gribas teikt, ka dzīvokļos ir dzīvojuši nevis cilvēki, bet turēti lopi.
Jādomā visiem kopā
Kā redzat, apsūdzēt “Jumi”, raugoties tikai pa sava dzīvokļa logu, nav korekti. Lai par siltumu būtu jāmaksā mazāk, arī pašiem jākustas un jādomā. Zinu daudzus saimniekus, kas brēc, ka auksts, bet paši nevīžo aizlīmēt logus un savest kārtībā durvis. Pēc aizrādījuma parasti skan atbilde, ka viņi maksājot īri, lai nākot un salabojot darbinieki no “Jumja”. Nāk arī un labo. Nebūtu šoreiz jārunā par veco patiesību, ja laiks ir silts, nav nepieciešams kurināt visu diennakti. Kad atslēgt apkuri – dienā vai naktī – lemj paši iedzīvotāji. Un vēl saprātīgāk dara tie iedzīvotāji, kas par apkuri iemaksā avansu vasarā.
Domāsim visi, ieteiksim, strīdēsimies, nevis draudēsim.
