“Es pazinu Gintu un Vitāliju. Mēs gribējām kopā nosvinēt viņu atgriešanos mājās no Irākas.
“Es pazinu Gintu un Vitāliju. Mēs gribējām kopā nosvinēt viņu atgriešanos mājās no Irākas. Ir ļoti žēl,” saka gulbenietis, profesionālais karavīrs, 23 gadus vecais Armands Ozoliņš. Viņš sēro par dienesta biedru, Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku dižkareivju Ginta Bleijas un Vitālija Vasiļjeva bojāeju Irākā 2006.gada nogalē, eksplodējot nemiernieku uzstādītam spridzeklim.
Parasti miera misijā uz Irāku karavīri braucot uz pusgadu. Šie puiši, Armanda draugi, uz Irāku aizbraukuši jūlijā. Janvārī viņiem bijis jāatgriežas mājās. “Bija atlikusi burtiski nedēļa – piecas dienas -, un viņi atgrieztos,” saka Armands. Tagad gaidāmās priecīgās atkalredzēšanās vietā – bēres.
Sēru vēsts šokē
“Ar viņiem abiem – Gintu un Vitāliju – iepazinos, kad iestājos profesionālajā dienestā. Tur mūs sadalīja pa nodaļām. Katrā nodaļā ir desmit cilvēku. Misijas štats ir astoņi cilvēki. Es nonācu nodaļā pie komandiera Ričarda Sadovņikova, kas arī nupat guvis ievainojumu misijā Irākā. Viņš ir puisis no Latgales, no Balviem. Nodaļā mani pieņēma uzreiz, tur jutos kā ģimenē. Gints bija viens no pirmajiem, ar kuru kļuvām labi draugi. Mēs bijām pārinieki. Es biju jauniņais, zaļais. Nebija tā, ka justu uzbraucienus. Gints bija no vecajiem karavīriem. Viņš man daudz ko iemācīja. Gints bija no Ropažiem. Vitālijs savukārt bija mūsu nodaļas milzis. Viņš bez svaru zāles regulāriem apmeklējumiem nebija iedomājams. Pēc darba viņš nedevās mājās, bet gāja trenēt muskuļus,” stāsta Armands. Viņš piebilst, ka Gints un Vitālijs bija labi sagatavoti karavīri.
“Tie, kas dodas miera misijā, zina, kurp brauc. Nav tā, ka tas notiktu naudas dēļ. Tie, kas tā runā, domā aplami. Profesionālais karavīrs – tā ir militārā profesija. Ginta hobijs bija automašīnas. Viņš bija labākais draivers. Viņi – Gints un Vitālijs – zināja, uz ko parakstījās. Žēl, ka tā noticis… Dienu, pirms notika nelaime Irākā, mēs portālā “Draugiem.lv” runājāmies ar Gintu. Vienojāmies par puišu atgriešanās kopīgu nosvinēšanu Latvijā. Bija šoks, uzzinot sēru vēsti,” saka Armands.
Miera misija ir jāturpina
Viņš piebilst, ka profesionālo karavīru uzdevums ir nodrošināt miera misijas. Arī Armands esot gatavs šā pienākuma veikšanai. “Tas ir karavīra darbs. Nav tā, ka mūsējie tur brauktu karot. Jā, tur ir bīstami. Taču mūsu pienākums ir uzturēt mieru. Varbūt ir tādi, kas domā, ka esam tie, kas iejaucamies. Nē! Mūs misijas mācībās nemāca karot, mūs māca aizstāvēt sevi, ja uz mums šauj,” stāsta Armands. Līdz šim divreiz gadījies tā, ka personisku, objektīvu iemeslu dēļ viņš nav devies misijā. Taču agri vai vēlu tas notiks. Armands ir tam gatavs. Viņš stāsta, ka no Gulbenes rajona ir vairāki puiši, kas kļuvuši par profesionālajiem karavīriem. Vairāki ir piedalījušies miera misijās, arī pašlaik.
Armands stāsta, ka profesionālais dienests – tas ir darbs no pulksten 8.00 līdz 17.00. Pa vidu vēl ir mācības, piemēram, kad nedēļa jāpavada mežā neatkarīgi no tā, vai ir ziema vai vasara. Notiek arī mācības ārzemēs. Ir perfekti jāprot angļu valoda. Armandam šajā ziņā problēmu nav.
Armands atzīst, ka interese par armiju viņā radusies tikai, esot obligātajā karadienestā. Viņš pats Gulbenē ir pabeidzis vakara (maiņu) vidusskolu. Iestājies augstskolā, budžeta grupā. Tomēr izdomājis doties obligātajā dienesta armijā.
Lauž stereotipus
“Daudzi bēg no armijas. Bet mani tas interesē. Dienēju obligātajā dienestā, un man iepatikās. Pēc tam nolēmu kļūt par profesionālo karavīru. Sapratu, ka man patīk militārisms. Nolēmu kļūt par profesionālo karavīru. Šajā dienestā, kājnieku bataljonā, esmu jau trešo gadu,” stāsta viņš. Armands skolas gados nav bijis aktīvāks sportists par citiem. Interesējis pludmales volejbols vasarā un ziemā – snovbords. Tas arī viss. Drīzāk armija viņu saista kā cilvēku, kas studē vēsturi. Vispār Armanda dzīvesstāsts apgāž vairākus stereotipus. Gan par to, ka armija domāta tikai spēkavīriem (Armands drīzāk ir intelekta cilvēks), gan par to, ka tie, kas mācās vakarskolā, faktiski savu turpmāko karjeru slinkuma dēļ ir norakstījuši. Armands nenoliedz, ka vienā brīdī pusaudža gados bija padevies slinkumam. Tas bijis, mācoties pamatskolā. Pēc 9.klases beigšanas sadomājis iegūt profesionālo izglītību arodskolā Ērgļos. Sapratis, ka viņam tas neder. Atnācis atpakaļ uz Gulbeni, uz vakarskolu, pratis saņemt sevi rokās. “Gulbenes vakara (maiņas) vidusskolā ieguvu izglītību. Ne jau velti spēju pēc tam Latvijas Universitātē, Vēstures un filozofijas fakultātē, iestāties budžeta grupā. Tagad turpinu studijas neklātienē. Ir doma turpmāk stāties Aizsardzības akadēmijā,” saka viņš.
***
Fakti
27.decembrī Irākā nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā bojā gāja Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs. Uzbrukumā ievainojumus guva vēl trīs Latvijas karavīri. Karavīri, veicot patrulēšanas uzdevumu, brauca automašīnā “Hummer”, kas cieta nemiernieku uzstādīta paštaisīta spridzekļa sprādzienā.
Kopš Latvijas karavīri uzturas starptautiskajā misijā Irākā, bojā gājuši trīs kareivji. 2004.gada 8.jūnijā munīcijas neitralizēšanas operācijas laikā Irākā bojā gāja Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas vada komandiera vietnieks virsleitnants Olafs Baumanis.
Likums paredz, ka bojā gājušo karavīru mantiniekiem izmaksā
50 000 latu kompensāciju, bet ne mazāk kā 120 pēdējā mēneša karavīra algu apjomā, ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā Nacionālo Bruņoto Spēku kontingenta sastāvā, saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma lietošanu un paredz apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai.
Aizsardzības ministrija sedz arī izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu bojā gājušā karavīra ģimenes locekļiem – laulātajam, bērniem un vecākiem. Šādu rehabilitācijas kursu ar Ministru kabineta rīkojumu bija iespēja saņemt arī bojā gājušā Baumaņa ģimenei.
Latvijas kontingentu Irākā veido 113 karavīri. Lielākā daļa no viņiem bāzējas Divānijas pilsētā. Šā gada sākumā paredzēta kārtējā karavīru rotācija. Divdesmit virsnieki un instruktori uz Irāku izlidoja 20.decembrī, bet šā gada sākumā uz starptautisko miera operāciju dosies kājnieku rotas karavīri.
Saeima ir pagarinājusi termiņu Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku vienību dalībai miera operācijā Irākā līdz 2007.gada 31.decembrim.
Nacionālo Bruņoto Spēku vienības līdzdalība operācijā Irākā notiek par Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem. Plānotais finansējums 2007.gadam ir
4 155 015 lati.
NATO sanāksmē pieņemts politisks lēmums palielināt Latvijas karavīru skaitu starptautiskajā miera uzturēšanas misijā Afganistānā, kur patlaban dienē 35 Latvijas kareivji. Gala lēmums par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz ārvalstu misijām jāpieņem Saeimai.
