Rakstnieci, dramaturģi un publicisti Laimu Muktupāvelu pazīst, jo konkursos uzvarējuši un izdoti viņas darbi – romāns “Šampinjonu Derība” un stāstu krājums “Ducis”, ko ilustrējusi autore.
Rakstnieci, dramaturģi un publicisti Laimu Muktupāvelu pazīst, jo konkursos uzvarējuši un izdoti viņas darbi – romāns “Šampinjonu Derība” un stāstu krājums “Ducis”, ko ilustrējusi autore. Savu grāmatu viņa dāvināja mazās komercdarbības atbalsta centra Baltijā “Paritate Balt” direktorei Lailai Balgai, jo viņa palīdzējusi atklāt vēl vienu Laimas talantu.
Iespējams, daudzi nezina, ka L.Multupāvelai Gulbenes rajona Tirzas pagastā ir zemnieku saimniecība “Brīvzemnieki”. Pēc “Paritate Balt” kursiem viņa iecerējusi ar projektu piesaistīt finansējumu mežsaimnieku atbalstam un jaunu darbavietu radīšanai. Laima nevēlas atklāt projekta nianses.
“Visu laiku Saeimas deputāti atbalstīja lielos uzņēmējus. Tagad attapušies, ka jārūpējas par vidējo un mazo uzņēmumu dzīvotspēju, jo tie ir godīgākie nodokļu maksātāji. Ceru, ka likumdošana mainīsies, un jau strādāju – viss notiek. SAPARD ir tikai viens no uzņēmējdarbības finansējuma avotiem,” atklāj Laima.
Ar desmit gadu pieredzi
Desmit gadu darba pieredze ļāvusi mazās komercdarbības atbalsta centram Baltijā “Paritate Balt” sagatavot projektu izstrādes programmu, kas gūst arvien lielāku atsaucību. Pašlaik to apgūst Tirzas pagasta, Jēkabpils, Kuldīgas rajona vairāku pagastu un Ogres rajona Suntažu pagasta darba grupas. Par to interesējas Alūksnes, Aizkraukles un Madonas rajonā.
“Projektus mācīju izstrādāt četru dienu kursos, kuru laikā klausās lekcijas. Kursu apmeklētāji ierosināja, ka ir vajadzīga darbnīca. Kad viņi pēc četru dienu apmācības devās mājās, tad bieži vien apgūto lika aizmirst darba un pienākumu slodze. Bet projektu izstrādei ir jāvelta viss brīvais laiks.
Tagad četru mēnešu kursos padziļināti strādā tirzmalieši, kas ir sagatavojuši astoņus projektus, tātad katra darba grupa vismaz vienu,” stāsta “Paritate Balt” direktore Laila Balga.
Konsultants kursus organizē pašvaldībā, kur māca izpratni par projektiem, paņēmienus, kā atrast starptautiskos fondus, veidot partnerattiecības internetā un vēstulēs. Katra darba grupa nosūta 10 līdz 20 vēstuļu uz dažādām pasaules valstīm, veido sabiedriskas organizācijas un izstrādā to aprakstus.
“Būs sagatavota datu bāze par 50 līdz 60 fondiem, kur iespējams gūt finansiālu atbalstu. Pēdējās astoņās nedēļās darba grupas izstrādā projektus, kam ir jāatbilst fondu prasībām,” norāda L.Balga. Tagad apmācības dalībnieki secina, ka vajadzētu apgūt arī grāmatvedību, psiholoģiju un sabiedriskas organizācijas dibināšanas procesu. Tad programma spēs garantēt darbības ilgtspēju.
Pašvaldība finansē iniciatīvu
“Zinām, ka fondi finansē sabiedrisko organizāciju projektus, tāpēc tās ir jāveido. Pašvaldība slēdza līgumu ar “Paritate Balt” par mūsu aktīvāko cilvēku apmācību, un varam secināt, ka tas bija pareizi. Kad projekti saņem atbalstu, tad vēlme darboties palielinās,” atzīst Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis.
Viņš ir gandarīts, ka pašvaldības līdzekļi ir “savu padarījuši”. Īpaši atbalstāmā pagasta statuss neko nemaina attīstībā, ja nav projektu un līdzekļu to realizācijai.
Nesen Ziemeļaustrumu slimokase pārtrauca finansēt Tirzas slimnīcu. Tagad tajā iekārtota pašvaldības iedzīvotāju sociālās aprūpes māja. Izstrādāts projekts tā labiekārtošanai. Tajā paredzēta vannas istabas, dārza un iebraucamo celiņu izveide, televizora, nakts skapīšu ar izbīdāmām virsmām un ratiņu iegāde, kā arī sociālo darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana.
Pirmie projekti bija izstrādāti jau pēc divu mēnešu apmācības kursa. Vides veselības centra atbalsts dotu iespēju organizēt 175 apkārtējo pagastu bērniem seminārus un nometni, kurā diskutētu par atkarību no alkohola un narkotikām. Iespējams, ka tas atbalstu vēl saņems. Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs finansēja otru projektu – vasaras darba un atpūtas nometnes organizēšanu. Tajā augustā strādāja 55 bērni no sociālā riska ģimenēm. Viņi nopelnīja pusdienas skolā.
“Vecajā pienotavas ēkā paredzēts ierīkot jauniešu atpūtas centru. Nometnes dalībnieki to iztīrīja, lai pēc tam ieziemotu. Bet nākamajā gadā varēs domāt par projekta realizāciju centra iekārtošanai,” norāda M.Raģelis.
Pārsniedz pagasta robežas
Ir izveidota Lauku sieviešu progresa apvienība, kurā var iesaistīties ne tikai pagastā, bet arī citur dzīvojošas sievietes, ja grib rast domubiedres ideju realizācijai un brīvā laika lietderīgai izmantošanai. Sabiedriskās organizācijas dibināšanas pasākumā bija 36 dalībnieces, bet tagad to ir vairāk. Viņas vēlas gūt jaunas zināšanas un prasmes, tāpēc bibliotēkā ierīkos informācijas centru, kam izstrādā projektu. Tirzas pamatskolas direktore Dzintra Ceriņa secina, ka atbalstu nesaņem maza apjoma – viena pagasta – projekti.
“Projekts jāraksta ar domu, ka finansējums būs. Ir jāparāda, ka tā izlietojums dos maksimālu efektu,” viņa atzīst.
Uzņēmēja Ligita Sirmā domā attīstīt tūrismu. Tirzas muižas, kas ir viņas īpašums, atjaunošanai sagatavos projektu. “Uzņēmējdarbība ir visa pamats,tāpēc pagastā veido Vidzemes nākotnes biznesa centru. Ir svarīgas ne tikai vietējās intereses, bet prasme atrast un veidot sadarbību,” uzsver uzņēmēja.
“Tā ir darbības pieredze, kas apliecina programmas principus un to realizācijas mehānismu. Tikai ar zināšanām un prasmi var atrast iespējas un saņemt finansējumu projektu konkursos,” ir pārliecināta L.Balga.
