Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens jau 15 gadus ir prokurors, līdz tam strādājis par izmeklētāju. Pats saka, ka spēj uz katru savā pārraudzībā esošo lietu paskatīties arī ar izmeklētāja acīm. Tas drīzāk palīdzot, nevis traucējot darbā, jo arī izmeklētājam svarīgāk par visu ir pierādījumi, bez kuriem nav iespējams pierādāt vainu.
– Prokurora profesijā noteicošā loma ir talantam jeb uzcītībai?
– Par prokuroru droši vien var strādāt jebkurš jurists. Taču – kāds būs rezultāts? Darbu var paveikt tīri tehniski, taču, ja pietrūks intuīcijas, dvēseles… Prokurors ir tas, kas vienlaikus domā ne tikai par sodu, bet arī par tiesību ievērošanu gan attiecībā pret apsūdzētajiem, gan pret cietušajiem. Šodien diemžēl nākas saskarties, ka cilvēki bieži vien pilnīgi aizmirst par morāli, ja ir iespēja gūt materiālu labumu, kaut vai esot cietušo statusā. Prokuroram ir svarīga profesionālā intuīcija, ar kuru dažs piedzimst, bet cits to attīsta gadu gaitā. Tas iespējams, mācoties, interesējoties par tiesu praksi. Ja cilvēks darbā tikai nosēž savas stundas un nepaplašina savu profesionālo redzesloku, tad ir grūti.
– Vai krīze ir jūtama arī noziedzības statistikā Gulbenes novadā?
– Krīze ir jūtama cilvēku makos un labklājības lejupslīdē. Taču noziedzība tāpēc novadā nav palielinājusies, analizējot šāgada pirmo divu mēnešu un pagājušā gada statistiku. Noziedzība palielinās Latvijas lielajās pilsētās, jo tur ir lielāka naudas un materiālo vērtību koncentrācija. Laukos noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās. Samazinājušies arī huligāniski nodarījumi, tāpat arī dzērājšoferu skaits, nepilngadīgo personu noziedzīgie nodarījumi. Tas sevišķi iepriecina. Bērniem būtu jānovērtē, ka viņu vecākiem neklājas grūti. Labi, ja vecāki strādā. Lai nav tā, ka vecāku nopelnītais jāizlieto, maksājot par bērnu pastrādātajiem grēka darbiem. Jau tā ir grūti. Ja vecākiem bērnu kļūdas jāpārcieš ne tikai morāli, bet arī materiāli, tas ir divtik smagi. Tad rokas nolaižas arī vecākiem, nevis tikai bērniem.
– Šī ziema bija smaga…
-Jā, novadā bija vairāki gadījumi, kad cilvēki nelaimīgi nosala, nomira trūkumā un aukstumā, reizēm arī alkohola reibumā. Tie ir ārkārtēji apstākļi, ja mājās nav, ar ko kurināt plīti. Tajā pašā laikā tieši sniega un aukstuma dēļ ziemā novadā mazinājusies noziedzība, iespējams, līdz ar siltā laika iestāšanos situācija mainīsies.
– Vai zādzības no veikaliem bija raksturīgas arī ziemā?
– Jā. Sabiedrībā bieži nosoda, ka sīkajās zādzībās vainotie saņem nosacītu sodu vai pat reālu brīvības atņemšanu. Atvainojiet, arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Īrijā par vīna pudeles zādzību veikalā var nopelnīt brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem. Pie mums par tādu pašu nodarījumu cilvēks, kam nav citu pārkāpumu, var tikt sodīts tikai ar piespiedu darbu. Pudeles zādzība veikalā, piedodiet, nav sīkums.
– Kāpēc cilvēki nonāk uz noziedzības ceļa? Ne jau tikai tāpēc, ka nav darba, nav ienākumu?
– Visbūtiskāk cilvēku negatīvi var ietekmēt vide. Tā ir kā melnā maģija, kas uzsūc cilvēku. Reizēm ir pat žēl cilvēku. Likums ir likums. Ja cilvēks pats sev negrib palīdzēt, neviens to nespēs. Ir tādi cilvēki, kas iznāk no cietuma un saka: “Labāk es nebūtu nācis laukā.” Uzreiz ir atkal tā pati vide. Ir draugs, pudele un atkal jauns noziedzīgs nodarījums. Te pat nespēlē lomu iedzimtība. Tieši vides ietekme ir noteicošā! Svarīgi, vai cilvēks jau dzimis tur jeb nonācis vēlāk. Ja kopš dzimšanas būts noziedzīgā vidē, izrauties ir pavisam grūti, jo cilvēks to ir uzsūcis sevī. Viņš negrib neko mainīt. Nav labi tikai tad, kad saskaras ar juridiskām sekām. Bet ikdienā par to nedomā, dara tā, kā dara visi. Izraujas un aiziet no noziedzīgās vides tie, kas tur nonākuši zināmu apstākļu kopsakarā, bet līdz tam ir pazinuši citu, normālu dzīvi. Nonākot krustcelēs, cilvēks izdara secinājumus un, ja spēj, tad turēsies rāmjos, mainīsies.
– Kā pērn strādājusi Gulbenes rajona prokuratūra?
– Pagājušā gada darba rādītāju ziņā no 39 prokuratūrām Latvijā Gulbenes rajona prokuratūra ir 14.vietā. Esam zelta viducī! Pērn Gulbenes rajona prokuratūras lietvedībā pieņemtas 164 krimināllietas. Raksturīga tendence vairākas lietas apvienot vienā. Pērn šādi pievienotas 53 krimināllietas. Tas norāda uz tendenci, ka vieni un tie paši cilvēki pastrādā vairākus noziegumus pēc kārtas. Mēdz gadīties, ka vienā tiek apvienotas pat desmit lietas.
Prokuratūra arī pērn turpināja atslogot tiesas darbu, lai cilvēkiem nebūtu gadiem ilgi jātiesājas. Prokuratūrai daudzos gadījumos ir tiesības ar apsūdzēto vienoties par priekšrakstu un sodu, lai cilvēks to var izciest ātrāk un doties uz peļņā uz ārzemēm, ko daudzi šodien dara. Tā atvieglojam gan apsūdzēto, gan cietušo dzīvi. Tiek panākta vienošanās gan par sodu, gan arī par zaudējumu atlīdzināšanu cietušajam. Prokurors var piemērot tikai pusi no soda, ko var noteikt tiesa.
Pērn krasi ir palielinājies prokuratūrā iesniegto sūdzību skaits. Pērn tādas saņēmām 90. Tās ir sūdzības par lēmumiem kriminālprocesos un par policiju. Cilvēki maksimāli izmanto savas likumīgās tiesības, kaut arī labi zina, ka vēlamo rezultātu negūs, ja pretenzijas nav pamatotas. Viņus uz to lielā mērā uz to pamudina vispārējais negatīvisms, kas valda sabiedrībā.
– Kā vērtējat reformētās policijas darbu?
– Policija pērn ir strādājusi ražīgi un labi, kaut ir samazināti gan cilvēku, gan tehniskie resursi. Piemēram, Gulbenē savu darbību pērn beidza spēļu automātu krāpnieku grupējums, kas bez problēmām bija uzdarbojies Balvos, Alūksnē, Valmierā, Dobelē, Tukumā. Tas liecina par ļoti labu policijas darbu! Reforma policijā sākās pagājušā gada septembrī. Tagad tikai jutīsim objektīvas grūtības, sevišķi vasarā, kad daļa policistu būs ikgadējā atvaļinājumā. Būs gari termiņi lietu sagatavošanā. Darba slodze tiesībsargiem var atgriezties 90. gadu līmenī, kad policijā lietas “gulēja” gadiem ilgi. Noziegumu atklāt un noskaidro vainīgo – tas jau vēl neko nenozīmē! Ir vajadzīgi pierādījumi! Ir jāgādā, lai cietušajam tiktu atlīdzināti zaudējumi. Pašlaik arī izmaiņas likumos paildzina lietu izskatīšanas termiņu. Reizēm pat zūd soda noteikšanas jēga, ja, to gaidot, paiet trīs, četri gadi. Tā ir reformu ēnas puse.
– Pēdējā laikā plašu Latvijā rezonansi sabiedrībā gūst kriminālprocesi, kuros apsūdzētie tiek attaisnoti. Ko par to domājat?
– Gulbenes rajona prokuratūrai pērn nevienā apsūdzībā tiesā nav panākts attaisnojošs spriedums. Vai tas ir pozitīvi? Par to runāt ir grūti. Statistika liecina, ka Latvijā tiesa attaisno tikai 0,95 procentus apsūdzēto personu. Citās valstīs attaisnojošie tiesas spriedumi veido 1 līdz 10 procentus. Tāda ir tiesisko valstu prakse.
