Laikam tikai retais ir pārsteigts, ieraugot gulbenieti Zaigu Balto dārzā starp ziedošām lilijām. Katrā ziņā daudziem ir zināms, ka agronoma specialitāti apguvušajai Zaigai ir “zaļie īkšķīši” – zied un zaļo viss, ko viņa stāda un aprūpē. Tomēr Zaiga vairāk liek lietā izjūtas, nevis zināšanas par katru puķi.
“Atzīšos, ka īpaši nemeklēju informāciju vai padomus, kā rūpēties par kādu puķi. Kā man liekas – būtu labi, tā izdaru. Padomāju, ko tā puķīte gribētu, vai arī parunājos ar to. Man uz balkona ir koši saziedējušas fuksijas! Tagad ir ļoti skaisti, bet nezinu, kur tās likšu pa ziemu. Lilijas sīpoliņus es apmēram reizi trijos gados rudenī izroku un pārstādu tajā pašā vai citā vietā,” stāsta Z.Baltā. Tā kā viņas lilijas aug piekalnītē, pavasaros tām nekaitē salnas. Zaiga brīdina lilijas, ka vakarā gaidāma salna, bet otrā rīta tām jābūt neskartām. “Sarunājam,” joko viņa.
Z.Baltā vairs neatceras, kas iedeva divus balto liliju sīpoliņus pirms 20 gadiem. Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 100 savvaļas liliju sugas un tūkstošiem hibrīdu dažādās krāsās, bet ne visas lilijas smaržo. Senajām baltajām jeb tā dēvētajām baznīcas lilijām ir spēcīga smarža. “Ja vienu ziedu ieliek vāzē istabā, tad gulēt tur nevar. Otras – dzeltenās lilijas – nesmaržo. Tās ir stādītas vēlāk, bet arī jau sakuplojušas,” salīdzina Zaiga. Prieks par krāšņi saziedējušajām lilijām, kas izskatās kā balts un zeltains mākonis, ir ne tikai pašai audzētājai, bet arī kaimiņiem un garāmgājējiem. Dārzā koši zied arī kliņģerītes, no kurām pa ziediņam Zaiga apēd. Kāpēc? Labam garastāvoklim, smejas viņa, lai gan kliņģerīšu ārstnieciskās īpašības ir labi zināmas.
