Māris Brencis, uzņēmējs: – Par Saeimas atlaišanu esmu domājis daudz. Bet man nav skaidras atbildes, ko darīt tālāk. Labi, atlaidīsim Saeimu, bet ko mēs liksim vietā? Man nav domas, kas to varētu pārstāvēt. Protams, šīs Saeimas darbs mani neapmierina. Valdība pieņem lēmumus un likumus un nevienam jau neko neprasa, kaut vai par to pašu 21 procenta pievienotās vērtības likmi. Labi, mēs to pārdzīvosim. Bet domāju, kamēr valdošā koalīcija nespēs vienoties ar opozīciju, tikmēr jau nekas labs nebūs. Ne par velti Latvijas un ārzemju politologi saka, ka ir jāmēģina viņiem atrast kompromiss, nevar viens domāt vienu, bet otrs – pavisam kaut ko pretēju. Mums iesāktie darbi ir jāturpina. Ir jācīnās un jāstrādā tālāk. Protams, es arī neatteiktos piedalīties šādā protesta pasākumā. Šīs aktivitātes mani vienmēr ir interesējušas.
Jānis Jarusovs, SIA “Gulbenes autobuss” arodorganizācijas vadītājs: – Protams, ka mani mūsu Saeimas darbs neapmierina. Pārsvarā mūsu valstī ir bagātie un nabadzīgie, vidējā slāņa pie mums vispār nav. Es neredzu nevienu nozari, kurā būtu izdarīts kaut kas prātīgs un apdomīgs. Paskatīsimies kaut vai uz nodokļu politiku. Viss tiek sasteigts. Mēs tiecamies pēc kaut kādiem Eiropas standartiem. Jā, es saprotu, ka mēs esam Eiropas Savienībā, bet katrai valstij, kas ir Eiropas Savienībā, nevar pielietot vienus un tos pašus kopējus likumus un regulas. Manuprāt, tas nav pareizi un nav reāli. Gribētu, lai Saeima katram likumprojektam, kuru taisās pieņemt, pieietu reālāk un redzētu, kā pēc tam tas viss pieņemtais notiek reālajā dzīvē. Domāju, ka Saeima būtu jāatlaiž un varbūt tas liktu nākamajiem Saeimas pārstāvjiem vairāk aizdomāties par savu darbu.
Mirdza Kušķe, Gulbenes pensionāru padomes vadītāja: – Nedrīkstam samierināties ar to, ka viss iet savu gaitu. Mēs nolaižam rokas, domājot, ko tad varam izdarīt. Ievēlējuši esam un nu ceram uz labāko. Parasti viss jau tiek nobalsots valdošās koalīcijas interesēs. Reizēm, ja seko līdzi kādai Saeimas sēdei, liekas, ka par derīgu priekšlikumu vajadzētu nobalsot ar vairākumu, bet izrādās, ka tā nenotiek. Sekoju arī saspringtajām Saeimas sēdēm pagājušā gada nogalē. Valdības izstrādātais ekonomikas stabilizācijas plāns jau tagad strādā. Mēs rēķināmies, ka būs grūti, bet mēs jau nesaprotam, cik tas grūti ir uzņēmējam, ražotājam un zemniekam. Mani biedē, ka valstī lauksaimniecība ir tik izpostīta. Zeme, kurā varētu audzēt maizi vai kartupeļus, tiek izniekota, un par to sāp sirds. Gribētu redzēt Saeimā cilvēkus ar citādāku domāšanu.
