Vai ar publisku kaunināšanu situācija tiks uzlabota?
Anita Eglīte, daukstēniete
Piekrītu tam, ka tiek publiskoti uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdi. Tas ir pareizi. Ja tēvs vai māte neuzņemas atbildību par savu bērnu pats, tad sabiedrībai viņš vai viņa uz to ir jāvērš. Es tā domāju. Tas ir viņu svēts pienākums – rūpēties par savu bērnu. Kas notiek, ja par savu bērnu nerūpējas? To mēs, audžuģimenes, labi zinām. Vai publiskošana dos kādu rezultātu? Cik dzirdēju pa radio, tad ir jau daudzi sākuši maksāt un ir pieteikušies maksāt, jo nevēlas, lai viņu vārdi un uzvārdi tiktu publiskoti. To, kas piesakās maksāt, vārdus un uzvārdus var nepubliskot. Es uzskatu, ja reiz ir tik tālu nonākuši, ka bērns ir piedzimis, tad par viņu ir jārūpējas. Kādēļ ir tā, ka, piemēram, māte nevar nedot ēst un nevar savu bērnu neapģērbt, viņai vajag to darīt katru mēnesi, bet otrai pusei atrodas attaisnojoši iemesli, ka viņš nevar palīdzēt? Kāpēc vienam ir jāvar katru mēnesi, bet otrs var kaut kad vai nevar nemaz? Tas ir netaisnīgi.
Ilgvars Matīss, luterāņu mācītājs
Ja tas palīdzētu mainīt situāciju kaut vai dažiem bērniem, tad tas ir to vērts. Dažiem cilvēkiem viņu reputācija publiskajā telpā ir lielāka motivācija nekā pats bērns. Līdz ar to domāju, ka tas būtu pareizi. Vislabāk, manuprāt, būtu pirms tam brīdināt šos vecākus – ja viņi nesāks pildīt savus pienākumus, tad tiks publiskoti viņu vārdi un tā dot vēl iespēju. Un tad, iespējams, ka kādi no vecākiem sāks maksāt alimentus, vēl pirms viņu vārdi tiks publiskoti. Bet pārējie tad attiecīgi savā ziņā saņems ar šādu sarakstu publisku kaunu, kuru arī tie ir pelnījuši. Attiecībā pret viņu neizdarītajiem pienākumiem, tas nav nekāds lielais sods, bet tikai situācijas apzināšana sabiedrības acīm un viņiem pašiem. Tas nedrīkst būt kā tikai vienīgais veids, kā vērsties pie nemaksātājiem, bet kā viens no.
Šis viss ir cīnīšanās ar sekām, tāpēc vispirms vēlos vērst uzmanību uz to, ka bērnam vislabākais no sava tēva un mātes ir tas, ka viņi mīlētu viens otru un rūpētos par bērniem abi kopā jebkurā situācijā, jo, pirmkārt, bērnam ir vajadzīga ģimene. Sabiedrībā ir ļoti vajadzīga attieksmes maiņa – no ,,Mani spiež rūpēties par manu ģimeni’’ uz ,,Es ļoti vēlos rūpēties par savu ģimeni un ar visiem spēkiem to arī centīšos darīt’’.
Ligita Trekše, Tirzas pirmsskolas pedagoģe
Ja tiks publiskoti uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdi, cietīs bērni un sāksies naids. Pilsētā varbūt ir citādāk, bet laukos, kur cits citu pazīst, zina, būs vienkārši katastrofa. Zinu, kā tas notiek laukos. Jau tagad bērni pārdzīvo par daudz ko, piemēram, varbūt nav tik labi ģērbts kā cits. Bērnos pilnīgi raisās ļaunums. Bērni tad piktojas uz citiem, ka viņiem ir grūti. Bieži vien ģimenēs, kurās ir problēmas un kur vecāki mājās runā par tiem, kuriem iet labāk, bērni, to visu dzirdot, dusmojas uz šiem bērniem, kuriem iet labāk. Publiskošana problēmu neatrisinās, un, domājot par bērniem, nebūtu pareizākā rīcība publiskot vārdus, uzvārdus. Tas, kurš nemaksā, tas arī nemaksās, viņam būs vienalga, ka viņa vārds tiek publiskots. Vai nav citas iespējas? Varbūt darbavieta var kaut ko darīt lietas labā? Varbūt pavisam citādāk būtu, ja alimentu nemaksātājs nevarētu iziet transportlīdzeklim skati vai nevarētu tikt pie autovadītāja tiesībām. Tam gan būtu rezultāts.
