Vēstures notikumi liek apzināties brīvības cenu
25 gadi pagājuši, kopš 1989.gada 2.decembrī Litenes kapos tika pārapbedīti 11 Latvijas pirmās brīvvalsts armijas karavīri, kas gājuši bojā 1941.gada vasarā. Tieši 2.decembrī pieminēt šo notikumu karavīru atdusas vietā pulcējās apmēram 40 dažāda vecuma cilvēku, lielākoties litenieši, arī skolēni. Visi kopā dziedāja Latvijas valsts himnu. Zemessargi stāvēja godasardzē pie simboliskās “Sāpju sienas”.
Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss noturēja aizlūgumu mirušo dvēseles mieram un aicināja klātesošos līdzi runāt tēvreizi. “Mēs pateicamies, Dievs, par šo dienu, ko esi darījis baltu un saulainu!” viņš sacīja.
“Ne tuvu visu līdz galam nezinām un droši vien nekad neuzzināsim,” Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs teica par 1941.gada notikumiem Litenē, kad tur vasaras nometnē tika nogalināti apmēram 50 karavīri, bet izsūtīti tika vairāki simti. Tie bija virsnieki, karavīri un instruktori. Viņi piederēja Latvijas Bruņotajiem spēkiem, kas pēc valsts okupācijas 1940.gadā bija pārdēvēti par 24. teritoriālo korpusu. Sarkanā Armija un čeka darīja visu, lai iznīcinātu Latvijas armiju. N.Stepanovs uzsvēra, ka tajā tālajā vēsturiskajā brīdī Krievija parādīja Latvijai savu viltīgo dabu. Par to atceroties arī šodien, stāvot uz Litenes zemes, ikviens Latvijas patriots apzinās, ka vēlas sargāt savu valsti un tās brīvību, pauda N.Stepanovs.
Pirms 25 gadiem Latvijas armijas 11 karavīru pārapbedīšanu Litenes kapos palīdzēja organizēt arī toreizējais Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja darbinieks, Tautas frontes Gulbenes nodaļas valdes loceklis Juris Zeibārts, kurš tagad ir Nacionālo Bruņoto Spēku apvienotā štāba priekšnieks un ģenerālmajors. Arī šoreiz viņš bija kopā ar pārējiem atceres brīdī Litenē un teica: “Latvijas karavīrs vienmēr ir bijis tautas karavīrs.” Litenes apbedījumā dusošos 11 karavīrus viņš nosauca par “nezināmajiem karavīriem”. J.Zeibārts pauda, ka šajos karavīros, kuri krita vēl pirms Otrā pasaules kara, bija pārliecība, ka Latvija reiz atkal būs neatkarīga valsts. Arī pirms 25 gadiem, kad notika šo 11 karavīru pārapbedīšana, cilvēkos sajūtas bija līdzīgas. “Nebija vēl atjaunota neatkarīgā Latvijas valsts, nebija savu bruņoto spēku. Tas bija tikai sapnis un pārliecība, ka kādreiz mums atkal būs. Un ka šī būs svēta vieta. Tas piepildījās,” sacīja J.Zeibārts. Viņš teica pateicības vārdus un apliecināja cieņu visiem tiem Gulbenes novada iedzīvotājiem, kuri pirms 25 gadiem piedalījās Latvijas armijas 11 karavīru pārapbedīšanas organizēšanā Litenē, kā arī uzsvēra, ka tas bija viens no saviļņojošākajiem Atmodas laika notikumiem. Tieši šo saviļņojošo iedzīvotāju patriotismu pieminēja Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmalis, kurš arī pirms 25 gadiem piedalījās pasākumā un redzēja, kā 11 karavīru zārkus pēc svētbrīža Gulbenes luterāņu baznīcā pavadīt pēdējā gaitā ar iedegtām svecēm rokās cilvēki bija iznākuši ielās un ceļu malās.
Litenes vēsturisko notikumu pētnieks un vairāku grāmatu autors Jānis Zvaigzne teica, ka viņa sirdī ir ierakstītas atmiņas par to, kā pirms 25 gadiem “1000 vai vairāk cilvēku stāvēja vaļējas kapavietas priekšā” Litenē, kā zemē gūla “simtiem ziedu, vainagu”. Viņš teica, ka “ir izgaisušas detaļas, nav vairs prātā runu teicēji”, toties nevar aizmirst “neviltoto mīlestību”, kāda bija cilvēkos.
Atmiņā ir svinīgais gājiens kapsētā “ar toreiz vēl aizliegtajām Latvijas valsts karoga krāsām, Latvijas valsts himnas skaņām”. “Nevis pārapbedīšana, bet – lielās vēsturiskās patiesības augšāmcelšanās! Goda un cieņas atdošana tiem, kam tā bija laupīta!” – tā par šo notikumu teica J.Zvaigzne.
Laikrakstā “Dzirkstele” 1989.gada 12.decembrī publicēts Ojāra Sirmā raksts, kurā vēstīts par 11 Latvijas armijas karavīru pārapbedīšanu Litenē. Publicētas arī Aivara Zača fotogrāfijas. Tajās iemūžināts, kā Gulbenes luterāņu baznīcā ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem bija apklāti karavīru zārki, kā mācītājs Otto Baltiņš pavadīja pārapbedāmos uz atdusas vietu. Pieminēts arī, ka Latvijas PSR Prokuratūras izmeklēšanas nodaļas vadītāja Rita Aksjonoka nav pildījusi solījumu atsūtīt publicēšanai “Dzirkstelē” izmeklēšanas materiālus par 11 karavīru mirstīgo atlieku ekspertīzes rezultātiem un viņu sākotnējās apbedījuma vietas apskati.
