Kārtīgu vētru ūdens glāzē ir sacēlis fakts, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi izmaiņas Ieroču aprites likumā, kas ļautu medībās ieročus izmantot arī pusaudžiem. Daļai sabiedrības tas ir nepieņemami, visticamāk, pašiem nesaprotot, kāpēc. Pret to iebilst arī tiesībsargs, policija un dabas draugi. Iekšlietu ministrija, protams, negrib uzņemties liekas klapatas, tiesībsargam nav zināms psihologu viedoklis, un dabas draugi ir konceptuāli pret medībām, turklāt vēl piesaucot lielo medību pārkāpumu skaitu 22 000 lielajā Latvijas mednieku saimē. Žēl gan, ka netika minēti skaitļi, būtu, ko salīdzināt ar vēl bīstamāko Latvijas autovadītāju saimi, kur pārkāpumu skaits noteikti būs vairākkārt lielāks. Taču jaunatni medībām vairāk pievērst cenšas paši medību kolektīvu biedri ar Latvijas Mednieku asociācijas palīdzību, jo tieši viņi vislabāk redz, kā šie kolektīvi nosirmo. Manuprāt, ir jādod jauniešiem šāda iespēja jau skolas laikā, jo, pabeidzot vidusskolu, ir studijas, sākas sava dzīve, un ielēkt prom ejošā vilcienā ir ļoti grūti. Vēl nesen 18 gados puiši jau karstajos punktos dienēja un kara laikā no 16 gadiem jau ierakumos sēdēja, melojot par savu vecumu, lai ātrāk nokļūtu uz fronti, jo viņi zināja, ka to spēj. Ja viņi to spēj – lai mēģina! Es neņemos spriest, kurš uz ugunslīnijas ir bīstamāks – 16 gadus vecs jaunietis vai 70 gadus vecs pensionārs, bet skaidri zinu, ka pēdējiem darbībai ar ieročiem vecuma cenza nav. Daudzi teiks, ka beigās var sanākt tā, kā par Gobzema valdības veidošanu izteicās Juris Pūce Valsts prezidenta darbībai veltītā replikā – “iedevis mērkaķim granātu”, kas vienkāršākā tekstā skanētu – bīstams pasākums. Taču attiecībā uz ieročiem es gribētu oponēt, jo jaunieši visu apgūst un iemācās ātrāk, bet viss, ko kādreiz esam iemācījušies, dzīvē var noderēt. Protams, tas jādara ar prātu un lielu atbildības sajūtu, turklāt ne tikai jaunieša vecākiem, bet arī visiem medniekiem, kuru kolektīvā šādas medības notiks. Galu galā neieradīsies jau svešs jaunietis un neteiks: “Gribu šaut!” Visticamāk, tie būs bērni, kuri jau kopš mazotnes ir piedalījušies medībās kā dzinēji un kuriem par tām un drošību tajās ir daudz vairāk izpratnes nekā lielai daļai pieaugušo. Ja viņus tas interesē un viņiem patīk, lai viņi to dara, – vismaz fiziskas aktivitātes un kaut kāds mērķis. Arī verdoša ūdens ieliešana krūzītē ir bīstams pasākums gan lējējam, gan blakus sēdošajam, taču bērniem mēs to mācām un ne jau no 18 gadu vecuma.
