Arnis Šķēls: “Ir jāpaskatās tālāk par nākamo un aiznākamo gadu.”
Cita pēc citas ir notikušas sapulces pilsētas skolās, kurās piedalījušies vecāki, skolu vadība, Gulbenes novada domes deputāti, novada domes vadība, lai spriestu par iespējamajām pārmaiņām izglītības tīklā Gulbenē. Novada dome piedāvā savu redzējumu, savukārt skolas, kuras visvairāk skar pārmaiņas, – Gulbenes Bērzu sākumskola un Gulbenes vidusskola – domā un arī piedāvā savu redzējumu. Novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls atzīst, ka tas ir cilvēciski saprotams, ka katrs šobrīd pirmkārt domā par sevi, par savu vietu plānoto izmaiņu kontekstā. “Šobrīd katra skola vairāk vai mazāk argumentos balstās uz savām tradīcijām un prioritātēm, taču neanalizē kopējā pilsētas skolu tīkla kontekstā, kā šis izglītības piedāvājums varētu realizēties ilgākā laika periodā. Domes redzējums ir vērsts ilgtermiņā,” saka A.Šķēls.
– Bērzu sākumskola piedāvāja savu redzējumu.
– Ja skola argumentēti piedāvā citu modeli, paredzot gan riskus, gan ieguvumus, mēs esam gatavi runāt un diskutēt. Modelis, ko piedāvā Bērzu sākumskola, proti, ka visā pilsētā ir tikai viena sākumskola (uz Gulbenes 2.vidusskolas bāzes), tika pārrunāts arī pašvaldībā, bet ir divi būtiski pret-argumenti – Eiropas struktūrfondu finansētais projekts dabaszinībās vidusskolas posmā, kur vidusskolas statuss skolai ir jānodrošina līdz 2017.gadam, un otrs – kapacitāte jeb iespēja izvietot vienā skolā lielu skolēnu skaitu, rezultātā iegūtu pārslogotu un pārpildītu skolu. Vai mēs to gribam? Šo jautājumu es varētu uzdot vecākiem un arī Bērzu sākumskolai, kas aicina uz šo modeli. Pēc Bērzu sākumskolas piedāvātā varianta visi sākumskolas bērni bez izvēles iespējām dodas uz vienas skolas telpām (Gulbenes 2.vidusskolas ēka) un Skolas ielā atrodas divas skolas, kurās mācās skolēni no 7. līdz 12.klasei gandrīz vai vienā ēkā. Principā ieguvumu nav, tikai tiek „sajauktas” skolas. Saprotu arī Bērzu sākumskolu. Viņi ir līdz šim īstenojuši sākumskolas programmu no 1. līdz 6. klasei, un kāpēc gan to neturpināt darīt? Gulbenes novada dome uzskata, ka pilsētā jāveido divi stabili izglītības centri, kuros tiek dota iespēja apgūt izglītības programmas no 1. līdz 12. klasei – viens uz Gulbenes 2.vidusskolas bāzes, otrs – uz izglītības iestāžu bāzes, kas atrastos Skolas ielā.
– Gulbenes vidusskolā izskanēja, ka tā varētu būt pamatskola.
– Arī šis modelis ir pārrunāts, un mīnusu šeit varbūt pat ir salīdzinoši mazāk nekā piedāvātajā Bērzu sākumskolas redzējumā. Bet vienalga, ja skatāmies plānoto Eiropas struktūrfondu finansējumu, kas tiks atvērts 2016.gadā, tad domāju, ka šādai pamatskolai būs visai sarežģīti pretendēt uz finansējuma piesaisti. Tāpat, ja ir šāds modelis – pamatskola, tad jārēķinās, ka blakus ir Gulbenes novada valsts ģimnāzija, kurā arī ir pamatizglītības posms no 7. līdz 9.klasei, līdz ar to saglabājas „neveselīga” konkurence starp blakus esošām skolām. Lai arī saka, ka skolēns taču var pēc 6.klases doties uz ģimnāziju, būsim godīgi – šobrīd neviena skola, ņemot vērā finansējuma modeli „nauda seko skolēnam”, nav ieinteresēta veicināt skolēnu pāreju uz citu skolu. Domāju, ka būs maz pedagogu, skolu direktoru, kuri 6.klases beidzējam teiks – ej, lūdzu, uz kaimiņu skolu, tur tev būs labāk, tiks dotas lielākas iespējas.
– Tad jau pašvaldības piedāvātais modelis, sanāk, ir vienīgais un vislabākais?
– Ir daudz domāts. Daudzreiz esmu teicis un saku vēlreiz, ja mēs skatāmies perspektīvā, tad tas ir racionālākais modelis. Par Gulbenes vidusskolas rosināto pamatskolas modeli iespējams runāt ar skolas pārstāvjiem, bet bez liekām emocijām, saņemot argumentētu un izsvērtu vidusskolas piedāvājumu. Mēs no domes puses piedāvātajam modelim, kur Gulbenes Bērzu sākumskolu pievieno Gulbenes vidusskolai un Gulbenes vidusskola pakāpeniski kļūst par sākumskolu, esam nodefinējuši gan ieguvumus, gan iespējamo problēmu loku. Ieguvumu ir daudz vairāk. Risinot jautājumu par iespējamo skolu tīklu, ir jāpaskatās tālāk par nākamo un aiznākamo gadu.
– Tika pārmests, ka Bērzu sākumskolā nevajadzēja šogad uzņemt 1.klasi.
– Ko mēs būtu varējuši pateikt pirms diviem trim gadiem? Līdz galam nezinājām, kā veiksies ar ģimnāzijas starpbūves pabeigšanu. Tāpat kaut kādā ziņā cerējām, ka skolēnu skaita kritums pilsētas skolā nebūs tik jūtams. Tikai pagājušajā gadā tapa skaidrs, ka starpbūve būs, un jau tad tika runāts par iespējamajām izmaiņām skolu tīklā pilsētā. Jāsaka, ka novada plānošanas dokumentos („Gulbenes novada Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes Gulbenes novadā 2011. -2015.gadam”), kuri bija pieejami visiem, un tas nebija noslēpums arī skolu vadībai, ir noteikts iespējamais skolu tīkls novadā uz 2015.gadu.
Iedomāsimies arī situāciju – ja pašvaldība būtu pateikusi, ka ar šo mācību gadu Bērzu sākumskolā nebūs 1.klases, tad kāda šobrīd izskatītos šī skola? Nedomāju, ka 1.klases vecāki kaut kādā veidā ir mānīti. Vairākus gadus sabiedrībā jautājums par Bērzu sākumskolas statusu ir figurējis. To tikšanās laikā Bērzu skolā atzina arī vairāki klātesošie, uzsverot, ka bērnu skaits skolā pēdējos gados samazinās, kā iemeslu minot baumas par Bērzu skolas slēgšanu. Līdz ar to uzskatu, ka šībrīža diskusijai nevajadzētu būt tādam kā pērkonam no skaidrām debesīm. Situācija brieda, un to atzīst arī pati skola, sakot, ka pēdējos divos gados nevar nokomplektēt divas pirmās klases, jo visu laiku esot runāts, ka skolu slēgs. Tad jau vecākiem 1.septembrī skolas vadībai vajadzēja pajautāt, vai tiešām tā ir.
– Kā notiks pāreja Bērzu sākumskolas skolēniem uz Gulbenes vidusskolas ēku?
– Ja no Bērzu sākumskolas uz Gulbenes vidusskolu pāriet klase, piemēram, ar piecpadsmit skolēniem, tad, protams, viņiem kopā ar savu klases audzinātāju tiks nodrošināta klases telpa un viņi turpinās mācības tāpat kā līdz šim, bet tikai citā ēkā, citā vidē. Ja klasē būs krietni mazāk skolēnu, tad nav cita ceļa, kā komplektēt klasi gan ar Bērzu sākumskolas, gan Gulbenes vidusskolas skolēniem. Tiklīdz novada domē tiks pieņemti lēmumi par skolu tīkla izmaiņām Gulbenes pilsētā, jānāk kopā visām iesaistītām pusēm un jāveic visi iespējamie pasākumi, lai pāreja varētu notikt bez liekiem konfliktiem un satricinājumiem.
Lai nenotiktu kaut kādi stihiski vai neprognozējami procesi, tad uzņemamo skolēnu skaits, tāpat kā klašu komplektu skaits sākumskolas posmā gan Gulbenes vidusskolā, gan Gulbenes 2.vidusskolā, būtu jāreglamentē. Tiktu noteikts, piemēram, cik pirmo klašu būs Gulbenes 2.vidusskolā un cik Gulbenes vidusskolas ēkā.
– Kā tad īsti ir ar izglītības kvalitāti mūsu skolās?
– Valstī neviens nav precīzi nodefinējis, kas tad Latvijā jāsaprot ar jēdzienu „izglītības kvalitāte”. Ar izglītību saistītie cilvēki to definē atšķirīgi. Vairāk vai mazāk šobrīd sabiedrībā jēdziens “izglītības kvalitāte” asociējas ar izmērāmiem lielumiem – sasniegumi dažāda līmeņa olimpiādēs, valsts pārbaudījumu rezultāti, dažādi reitingi un tā tālāk. Protams, ka tas viennozīmīgi ir viens no būtiskiem kvalitātes rādītājiem skolai, bet tomēr jāskatās plašāk, piemēram, 9. un 12.klases beidzēju tālākās gaitas, skolas piedāvājumi ārpus mācību darba, iesaistīšanās sabiedrības dzīvē, skolas emocionālā un fiziskā vide un citi. Novadā mēs noteikti varam lepoties ar daudzām aktivitātēm skolu darbībā. Par mācību sasniegumiem vienmēr būs diskusijas, ka rezultāti varētu būt labāki. Kopīgi jāstrādā, lai būtu vairāk izcilu panākumu mācību darbā, taču tam nevajadzētu kļūt par pašmērķi. Tomēr, ja paskatāmies uz interešu izglītību novadā, redzam, ka aktivitātes un piedāvājums ir ļoti plašs. Šogad ar zināmu satraukumu gaidām skolēnu Dziesmu un deju svētkus Rīgā, jo novada skolās ir tik daudz kolektīvu, ka mēs sākam domāt, vai spēsim viņus visus svētku laikā izvietot divās Rīgas skolās, kā tas ir bijis līdz šim. Domāju, ka kopumā mēs varam lepoties ar savām skolām un to sasniegumiem.
